Ziema Botāniskajā dārzā: zied krasulas un nogatavojas citroni
Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā zied kamēlijas, gatavojas kafijkoka augļi, citroni un papaijas, čivina korellas. Maziem baltiem un rozā ziediem uzziedējušas krasulas, kuras zied tikai ziemā. Botāniskais dārzs Salaspilī neguļ ziemas miegu, bet gaida apmeklētājus.
Ziemas miegā laidušies Botāniskā dārza ārpus telpu augi, oranžērijas jeb siltumnīcu augiem pārziemošana neeksistē, Neatkarīgajai stāsta Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne. Eksotiskajiem augiem ir miera periods, kura laikā nepieciešama zema temperatūra, ļoti labs apgaismojums, neliela laistīšana un augus nav nepieciešams mēslot. Vairākiem augiem miera periods ir vajadzīgs, lai uzziedētu. «Bieži apmeklētāji saka - man aug kaktuss, bet tas nekad nezied. Ja kaktuss aug visus 12 mēnešus noteiktā temperatūrā, tas nekad neuzziedēs,» saka Z. Purne.
Oranžērijas augi dzīvo vairākās siltumnīcas tipa zālēs, no kurām četras pieejamas apmeklētājiem. Katrā zālē ir atšķirīgi, augiem piemēroti apstākļi. Visās siltumnīcās dators regulē temperatūru, apgaismojumu un gaisa mitrumu. Aizkari aizveras noteiktā saules intensitātē automātiski, lai augi neapdegtu. Sukulentu zālē pašlaik ir plus 12 grādu, piemērojoties augiem, kam nepieciešams miera periods. Vēso subtropu zālē var apskatīt dažādus skujkokus, ziedošas kamēlijas un citus augus, kuriem ziemas mēnešos nepieciešama būtiski zemāka temperatūra.
Tropu zālē augu gadu ir plus 24 grādi. Šeit mājas ir atraduši falenopši. Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns no kāda lielveikala nopircis vairākus pusdzīvus, novārdzinātus falenopšus, kuri Botāniskajā dārzā tagad ir atlabuši. Kopā ar papaijām, banānkokiem, kafijas un avokado kokiem tropu zālē mīt arī divas korellas, gliemezītis Frenks un zelta zivtiņas. Silto subtropu zālē aug eksotiski augi - citroni, mandarīni, apelsīni. Šeit ir arkas, kuras paredzētas vīteņaugiem. «Kad projektējām oranžēriju, redzējām, ka daudzos botāniskajos dārzos vīteņaugi ir pamesto lomā, stūrītī pie kāda kociņa. Izdomājām, ka ir vajadzīgas arkas, lai šos augus var eksponēt. Tas viss ir piepildījies, cilvēki nāk un veido fotosesijas, demonstrē modes, rīko kāzas,» priecājas Z. Purne. Viņa piebilst, ka jebkurā dienā oranžērijā var ieraudzīt 300 dažādību, kuras zied. Tā Botāniskā dārza darbinieki sauc augus.
Arī šogad Nacionālais Botāniskais dārzs rīkos gadatirgus, kur cilvēki varēs iegādāties oranžērijas augu stādus. Populārāko stādu vidū vienmēr ir augļu koki, kuri mājas apstākļos dod augļu ražu. «Arī kafijas kociņus pārdodam. Vienmērīgā temperatūrā kafijas koks skaisti uzziedēs un pēc tam nesīs augļus. Tas, cik kafija no šiem augļiem būs garšīga, jau ir cita lieta,» smejas Z. Purne. Botāniskajam dārzam ir arī citi plāni - ja viss izdosies, kā cerēts, interesenti Botānisko dārzu šāgada jūnijā varēs apmeklēt naktī. «Mums ir vienīgais Latvijā metāla stabs ar māla podiem deviņos stāvos. Tajos aug ļoti īpatnējs kaktuss, kas zied tikai naktī. Ziedi ir lieli un smaržīgi, pagājušajā gadā to bija apmēram 75,» stāsta Z. Purne. Viņa cer, ka ziedu skaits šogad dubultosies, un, ja tā notiks, Botāniskais dārzs durvis apmeklētājiem vērs arī diennakts tumšajā laikā.