Sola salabot Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēmu

No nākamā gada plānots uzsākt programmu, kuras ietvaros sakārtos lietus ūdens kanalizācijas sistēmu pilsētā, šodien informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Tās ietvaros paredzēts veikt sūkņu staciju remontu, kolektoru tīrīšanu un rekonstrukciju, kā arī ūdens atsūknēšanu no satiksmi traucējošām peļķēm.

Šodien pēc sūkņu stacijas apskates „Pļavnieki” N. Ušakovs solīja no 2011. gada sākt lietus ūdens kanalizācijas sakārtošanu, ko iespējams veikt 5-7 gadu laikā. Nelieli uzlabojumi plānoti jau šī gada laikā – ir izveidota speciāla budžeta programma ar 1,8 miljonu latu lielu finansējumu, kuras ietvaros plānots veikt plānveida kolektoru tīrīšanu un skalošanu, kā arī izremontēt sūkņa staciju „Pļavnieki”. Iepriekšējā gadā lietus ūdens kanalizācijas uzturēšanai bija piešķirti 120 tūkstoši latu.

N. Ušakovs uzsvēra, ka pirmā sūkņu stacija, kam veiks remontu būs „Pļavnieki”, jo par to ir saņemts visvairāk sūdzību, turklāt bez tās darbība nodrošina arī nozīmīgu a/s „Rīgas siltums” inženiertehnisko komunikāciju neapplūšanu.

„Ja šī stacija nedarbotos, bez siltuma varētu palikt liela daļa Daugavas labā krasta iedzīvotāju,” uzsvēra N. Ušakovs.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods informēja, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēmas sakārtošanai nepieciešami vismaz 15 miljoni latu. „Protams darbiem nepieciešams arī laiks, jo nevar taču visas ielas vienlaicīgi uzrakt un remontēt,” piebilda E. Strods.

„Pirmo reizi ir izveidota atsevišķa programma lietus ūdens kanalizācijas sistēmu uzturēšanai. Tas nozīmē, ka izdevumi citās jomās, nesamazinās naudas apjomu, kas piešķirts šim mērķim,” skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ieva Prauliņa un piebilda, „tas, protams, nenozīmē, ka uz ielām nebūs peļķu, tomēr situācija uzlabosies. Tāpat pagaidām ievērojami neuzlabosies situācija pilsētas centrā un Vecrīgā, jo tur lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uztur SIA „Rīgas ūdens”.”

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais