Jaunie burātāji iepazīstas ar burāšanas drošības noteikumiem Rīgas ostā

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) telpās norisinājās pasākums bērniem un jauniešiem, kas nodarbojas ar burāšanas sportu.

Pasākuma pirmajā daļā Rīgas 49. vidusskolas 12. klases skolniece Ketija Birzule dalījās savā pieredzes un veiksmes stāstā par to, kā no Latvijas ūdeņiem aizburāt līdz Rio 2016. gada olimpiskajām spēlēm. Pasākuma otrajā daļā Ostas policijas iekšējās drošības dienesta vadītājs Andris Purmalis iepazīstināja jauniešus ar drošas burāšanas noteikumiem Rīgas brīvostas akvatorijā. Pasākumu organizēja biedrība Pilsētas jahtklubs sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi, un tajā piedalījās burāšanas entuziasti un sportisti no daudziem Latvijas jahtklubiem.

Septiņpadsmit gadus vecā Latvijas vējdēļu burātāja Ketija Birzule pastāstīja par ceļu līdz pasaules lielākajam sporta notikumam un iespaidiem Rio. Jaunie sportisti varēja ieklausīties Ketijas pieredzes stāstā, par sagatavošanās procesu, atlases kritērijiem un startu olimpiskajās spēlēs. Interesanto un labi sagatavoto prezentāciju pavadīja košas Brazīlijas fotogrāfijas. Pēc prezentācijas sportistei nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem gan par psiholoģisko motivāciju, gan burāšanu. Ketija bija jaunākā Latvijas olimpiskās delegācijas sportiste Rio olimpiskajās spēlēs. Startu savā RS:X vējdēļu klasē viņa noslēdza

24. vietā, bet pēdējā dienā vienā no braucieniem spēja finišēt pat 19. pozīcijā. Pēc Ketijas teiktā, viņai kā jaunākajai šo sacensību sportistei lielākais ieguvums bija iegūtā pieredze. Galvenais Ketijas padoms un novēlējums - pārvarēt sevi nepieciešams tikai sākumā, vēlāk izstrādājas ieradums, un nepatīkamās vai grūtās lietas paveic automātiski.

Savukārt Ostas policijas iekšējās drošības dienesta vadītājs Andris Purmalis pastāstīja par drošības jautājumiem uz ūdens Rīgas ostas akvatorijā, kas aktuāli tieši bērnu burāšanai. Akcentēja individuālā glābšanas līdzekļa (glābšanas vestes) obligātu lietošanu, kā arī bīstamību, kas rodas, ūdenī pametot peldlīdzekli vai peldot no viena peldlīdzekļa uz citu. Jauniešus informēja par straumes un aukstā ūdens ietekmi. Bija pieejami bukleti par hipotermiju un glābšanas darbiem uz ūdens. Demonstrēja filmu par to, kā praktiski norisinās glābšanas darbi uz ūdens. Arī Ostas policijas pārstāvim bija jāatbild uz daudziem jautājumiem. Tāpat vēlreiz tika atgādināts Ostas policijas Operatīvās vadības nodaļas telefona numurs 67090744, uz kuru zvanīt, ja ostā notiek, kas neparedzēts.

Pilsētas jahtkluba burāšanas skolas trenere Vita Matīse atzina: «Kad par savu pieredzi, psiholoģisko motivāciju un grūtību pārvarēšanu ceļā uz panākumiem stāsta vienaudzis, jaunieši to uztver pavisam citādāk un iegūst daudz vairāk nekā tad, ja par to nepārtraukti atkārto treneris. Tas pats attiecas arī uz drošības jautājumiem - ja par tiem stāsta profesionālis, kas ar drošības neievērošanas sekām saskaras ikdienā, tad jaunieši ieklausās daudz vairāk un tas labāk paliek atmiņā.»

Realizējot savas sociālās atbildības politikas virzienu Atbalsts jūrniecības izglītībai un jūrnieka profesijas popularizēšana, Rīgas brīvostas pārvalde aktīvi sadarbojas ar biedrības Pilsētas jahtklubs interešu izglītības iestādi Bērnu un jauniešu jūrniecības skola. Kopš 2013. gada skola apmāca bērnus un jauniešus burāšanas sportā, papildus izglītojot tos par kuģošanu un jūrniecību. Ziemas laikā notiek dažādas lekcijas par jūrniecības jautājumiem un apmeklētas vietas, kas saistītas ar jūru un jūrniecības profesijām.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais