Septembrī Rīgas ostā pārkrauti trīs miljoni tonnu dažādu kravu, kas padara septembri par vienu no veiksmīgākajiem gada mēnešiem pārkrauto kravu apjoma ziņā. Salīdzinājumā ar augustu kravu apgrozījums ostā ir palielinājies par 13,5%. Kravu apjoms Rīgas ostā līdz ar to ir nostabilizējies. Deviņos mēnešos ostā ir pārkrauts 26,9 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
Septembris ir bijis veiksmīgs mēnesis beramkravu segmentā. Mēnesī ostā pārkrauti 1,9 miljoni tonnu dažādu beramkravu, bet gada deviņos mēnešos kopā 15,7 miljoni tonnu. Septembrī Rīgas ostā ir palielinājies arī pārkrauto ogļu apjoms - mēneša laikā tas pārsniedzis 1 miljonu tonnu. Šāds mēnesī pārkrautais ogļu apjoms Rīgas ostā nav bijis kopš šā gada janvāra. Tomēr kopā deviņos mēnešos ostā vēl aizvien ir pārkrauts par 17,1% mazāk ogļu nekā pagājušajā gadā, tomēr starpība samazinās. Ostā strauji turpina pieaugt pārkrauto labības produktu apjoms. Septembrī sasniegts gada augstākais mēneša rādītājs - 201,6 tūkstoši tonnu labības produktu. Tas, protams, saistāms ar graudaugu pārkraušanas sezonas sākšanos, bet arī deviņu mēnešu skatījumā šogad ostā ir pārkrauts par 56% labības produktu vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Veiksmes stāsts Rīgas ostā
Vēl viens beramkravu veiksmes stāsts Rīgas ostā saistīts ar koksnes granulu apjomiem. Šā gada deviņu mēnešu laikā ostā ir pārkrauts nedaudz vairāk nekā 1 miljons tonnu koksnes granulu, kas ir par 4,6% vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos. Koksnes granulas pašlaik pārkrauj jau 10 Rīgas ostas termināļos. Koksnes granulas Rīgas ostai ir perspektīva Latvijas eksportprece un beramkravu veids. Saistībā ar «zaļās» enerģijas ražošanas attīstību pieprasījums pēc koksnes granulām pieaug, tās ir videi draudzīgs kravu veids, tiek ražotas Latvijā un no šeit iegūstamām izejvielām. Pozitīvs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņu mēnešu rādītājiem beramkravu segmentā ir arī minerālmēslu (+6,9%), metāla rūdas (+59,3%), kūdras (+7,3%) un dažādu metālu (+38,1%) kravām.
Ģenerālkravu segmenta rādītāji šā gada deviņu mēnešu laikā praktiski ir saglabājušies pagājušā gada līmenī. Lielāko daļu no ģenerālkravām Rīgas ostā veido konteinerkravas, un pozitīvi ir vērtējama tendence, ka to apjoms ir palielinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 2016. gada deviņos mēnešos ostā apstrādāts 276,9 tūkstoši TEU vienību konteinerkravu, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā.
Mazina atkarību no Krievijas
Septembrī pārkrauto naftas produktu apjoms un līdz ar to arī kopējais lejamkravu apgrozījums ostā saglabājas zems. Deviņos mēnešos ostā ir apstrādāti 6,5 miljoni tonnu lejamkravu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pārskata periodu ir par 20,5% mazāk. Naftas produktu apjomu samazināšanās saistāma gan ar zemo naftas cenu un stāvokli tirgos, gan ar Krievijas izcelsmes kravu pārorientēšanu uz viņu valsts ostām. Krievijas energoresursu kravu samazināšanās Baltijas valstu ostās, Krievijas ostu attīstība ir realitāte, ar kuru Rīgas osta rēķinās jau gandrīz 10 gadu garumā. Kravu un tirgu diversificēšana, lai mazinātu atkarību no Krievijas izcelsmes energoresursu kravām, ir iestrādāta Rīgas ostas attīstības programmā jau 2009. gadā. Pie tā arī nopietni strādā, gan piesaistot kravas no Baltkrievijas, Kazahstānas, Centrālāzijas valstīm, Ķīnas un Indijas, gan veicinot konteinerkravu apgrozījumu un konteinerkravu apstrādi Rīgas ostā, gan attīstot pievienotās vērtības radīšanu kravu apstrādes procesā.
Iepriekš veiktā darba rezultāts
Deviņu mēnešu laikā Rīgas ostā apkalpoti 447 tūkstoši pasažieru, kas ir par 6,1% vairāk nekā pagājušajā gadā. Veiksmīga ir bijusi 2016. gada kruīza sezona. Šogad Rīgu jau ir apmeklējis 61 kruīza kuģis un 69 tūkstoši kruīza pasažieru, kas ir par 3,5% vairāk nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā. Šogad kruīza sezona turpinās arī oktobrī, tāpēc gaidāms, ka šis gads noslēgsies ar ļoti labiem rādītājiem kruīza jomā.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks: «Piebildīšu, ka kruīzu kuģu skaita pieaugums ir vairākus gadus iepriekš veiktā darba rezultāts, jo kruīzu kompānijas savus maršrutus plāno vismaz divus gadus uz priekšu. Tagad redzam sava darba augļus. Intensīvi sevi rādījām un popularizējām gan tad, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan tad, kad Latvija bija ES prezidējošā valsts. Tāpat gan Eiropā, gan citviet pasaulē aktīvi reklamējam Rīgu kā lielisku tūrisma galamērķi.»
Salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, par 6,6% ir palielinājies apkalpoto pasažieru skaits Tallink prāmju līnijā, un tās pakalpojumus izmantojuši 378,2 tūkstoši ceļotāju. Tallink ir apstiprinājis, ka no šā gada decembra līnijā atsāks kursēt prāmis Romantika un prāmju satiksmi Rīgas ostā nodrošinās katru dienu, tāpēc nākamgad gaidām strauju ostā apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu.