Neatkarīgi veiktā pētījumā Veidosim Rīgu braucamu! apkopoti dati par 156 cilvēku ikdienas braukšanas maršrutiem ar velosipēdu, kas parāda, kur notiek intensīvākā braukšana un vai velosipēdu celiņi atbilst cilvēku reālajām vajadzībām. «Strādāšana ar datiem sākas ar uzdrīkstēšanos un beidzas ar projektiem, kas uzlabo vidi apkārt,» saka projekta idejas autore Nika Aleksejeva.
«Ideja par paradumu pētīšanu jau iepriekš ilgi sēdēja galvā un neļāva gulēt. Arī apkārt bija cilvēki, kas domāja līdzīgi, tādēļ nolēmām projektu īstenot,» saka datu apstrādes entuziaste N. Aleksejeva. Rīgā katru gadu arvien vairāk cilvēku izvēlas braukt ar velosipēdu, un projekta mērķis bija noskaidrot, kādi ir populārākie maršruti un vai esošie veloceliņi atbilst vajadzībām. «Noskaidrojām, ka visintensīvākā satiksme norit uz tiltiem un pa Brīvības ielu. Pēc datu apkopošanas sapratām, ka tie ir svarīgi daudziem un ietekmē visus, jo iesaistīti ne tikai tie, kas brauc ar velosipēdu, bet arī autovadītāji un gājēji, kuri sastopas ar velosipēdistiem uz ceļa,» saka projekta vadītāja.
Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) ar projektā iegūtajiem datiem nav iepazīstināts. «Esam ieguvuši virspusēju informāciju no sociālajiem medijiem, tomēr vēlamies norādīt, ka izskanējušie spriedumi par to, ka Rīgas dome būvē veloceliņus vietās, kur tas ērtāk, nevis kur nepieciešams, neatbilst esošajai situācijai, jo atbilstoši Rīgas velosatiksmes koncepcijai tiek realizēts maģistrālo un sekundāro veloceliņu tīkls centrā un apkaimju/mikrorajonu savienošanai ar centru, respektējot finansiālās un tehniskās iespējas,» skaidro RDSD Direktora biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Rīgas iedzīvotāja Alīna Sokaļska atbalstīja projektu un sūtīja savus ikdienas maršrutus. Viņa uzskata, ka mērķis ir sabiedrībai nozīmīgs. «Manuprāt, ir labi, ka cilvēki ar datiem vēlas kaut ko mainīt. Dati ir pierādījums. Par to, ka veloceliņi ir vajadzīgi un kur tie vajadzīgi.» A. Sokaļska gandrīz katru dienu pārvietojas ar velosipēdu un norāda, ka Rīgā ir vietas, kuras nepieciešams sakārtot. «Noteikti nepieciešams veloceliņš Vienības gatvē, kur arī plānots to veidot, vēl uz Akmens tilta. VEF tiltu nepieciešams sakārtot, tas ir ļoti aktuāli.» RDSD ziņo, ka provizoriski VEF tiltu paplašinās par 3,5 metriem katrā pusē, un objekts iekļauts RDSD rīcības plānā 2014.-2020. gadam.
Jau veikti pētījumi, lai noteiktu, kurās vietās visvairāk pārvietojas ar velosipēdiem. Piemēram, Skolas ielā uzstādīta kamera fiksē, cik riteņbraucēju šķērso konkrēto vietu dienas laikā. RDSD ziņo, ka plānots tādas uzstādīt arī citviet. «Mūsu mērķis bija iegūt reālo situāciju, skatoties no putna lidojuma uz riepu nospiedumu intensitāti. Otra pieeja, kur tiek mērīti braucieni ar kameru, dod informāciju, bet tam, tāpat kā mūsu pētījumam, ir savi ierobežojumi,» saka N. Aleksejeva. RDSD informē, ka šobrīd uzsākts maģistrālā veloceļa projekts no Imantas uz Daugavgrīvu, kas nodrošinās Rīgas iedzīvotājiem piekļūšanu Rīgas pludmalēm Daugavgrīvā un Vakarbuļļos. Vēl plānots Centrs-Ziepniekkalns veloceliņš un centrā esošo celiņu uzlabošana.
Pauls Timrots uzskata, ka Rīgas veloceliņi nav ne sliktā, ne labā stāvoklī: «Tiem, kas brauc katru dienu, par savām tiesībām ir jācīnās, bet es nevaru pateikt, ka situācija ir galīgi slikta. Vēl ilgi šis process ies, būs kļūdas, pārpratumi un mainīsies cilvēku ieradumi. Galvenais ir rosīties, kaut ko darīt, un šādi pētījumi ir noderīgi.» P. Timrots Rīgā brauc ar riteni vairāk pētīšanas pēc, un uzskata, ka Latvijā situācija ir sarežģīta, jo laika apstākļu dēļ riteņbraukšana nav regulāra. «Dažreiz liekas, ka ziemā varētu veidot distanču slēpošanas trases, nevis veloceliņus.»
Komanda, kas veica pētījumu, sastāv no pāris cilvēkiem un atbalstītājiem. «Mēs iztērējām 37 eiro par plakātiem un flajeriem, un tie ir vienīgie izdevumi. Visu paveicām trīs mēnešu laikā, izmantojot datu apstrādes rīkus, kas neprasa programmēšanas zināšanas. Principā šādu pētījumu var paveikt ikviens, ja to spējām mēs, kam paralēli ir cits pilna laika darbs,» saka N. Aleksejeva. Datu entuziaste Latvijā izveidojusi Datu skolu, kas ir vieta, kur cilvēki var doties par brīvu mācīties apstrādāt datus bez priekšzināšanām.