RD amatpersona: Graustu īpašniekus vajadzētu vairāk sodīt
"Graustu īpašnieki ir dažādi, tomēr lielākoties, lai sakārtotu savu īpašumu, viņiem ir nepieciešams stimuls, tāpēc, manuprāt, graustu īpašniekus vajadzētu vairāk sodīt,” sarunā ar Neatkarīgo minēja Rīgas Domes (RD) Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Šobrīd ar Rīgas graustu apsekošanu nodarbojas Rīgas Domes Īpašuma departaments, „Graustu apzināšanai ir izveidota speciāla struktūra - Būvju sakārtošanas pārvalde, kura tad arī piefiksē katru objektu, kas klasificējas kā grausts. Pēc tam arī tiek pārbaudīta objekta piederība un tehniskais stāvokli,” stāsta O. Burovs. Protams, ar graustu apzināšanu nodarbojas arī Rīgas pašvaldības policija un Rīgas Domes administratīvā inspekcija, kā arī atsaucīgi iedzīvotāji. „ Iedzīvotāju atsaucība ir ļoti liela. Šobrīd arī strādājam pie mājas lapas graustiriga.lv izveides, kur būs informācija par jau esošajiem graustiem, kā arī cilvēki varēs izteikt savu viedokli,” atklāj O. Burovs. Ēka tiek klasificēta par graustu, ja tā ir ilgstoši nekopta un neizmantota un tai ir smagiem tehniski bojājumi, piemēram, trūkst jumta. Graustus klasificē trīs kategorijās, no kurām visbīstamākie ir A kategorijas grausti. „A kategorijas grausti ir tie grausti, kas ir bīstami garāmgājējiem un atrodas uz sabrukšanas robežas. Šādi grausti apdraud garāmgājēju drošību un ir uz vietas nojaucami,” informē RD amatpersona.
Pašvaldības un privātie grausti
Aptuveni 2% no visiem graustiem, šobrīd pieder pašvaldībai un RD ir apņēmusies ar to cīnīties. Rīgas Domes Īpašuma departaments plāno divu gadu laikā nojaukt visas bīstamākās Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošās ēkas. Tomēr lielais vairākums, aptuveni 95 %, Rīgas graustu pieder privātīpašniekiem un bieži tieši bīstamie grausti pieder cilvēkiem, kuri vai nu nevar, vai negrib maksāt. „Daļa no graustu īpašniekiem ir SIA, kuras ir pieteikušas maksātnespēju, tādējādi no viņiem dabūt kādu reakciju ir visai sarežģīti. Tāpat arī gadās, ka grausts pieder diviem vai vairāk īpašniekiem. Piemēram, Marijas ielā 6. atrodas grausts, kas vienādās daļās pieder latviešu un igauņu īpašniekiem, kuri savā starpā tā arī nevar vienoties un grausts paliek arvien bēdīgākā un bēdīgākā stāvoklī,” stāsta O. Burovs.
Ar vienaldzīgajiem īpašniekiem cīnās
Protams, graustus, kuri apdraud cilvēku dzīvības, ir nepieciešams likvidēt, tādēļ, ja īpašnieks par savu īpašumu neliekās ne zinis, pašvaldība graustu nojauc par saviem līdzekļiem, bet naudu piedzen no īpašnieka vēlāk. Pēc šādas sistēmas kopš 2011. gada piespiedu kārtā nojaukti jau 40 grausti no kuru īpašniekiem arī ir piedzīta nauda. „Mēs visādi mēģinām graustu īpašniekus mudināt sakārtot savu īpašumu, tomēr, ja viņi to nedara, tad mēs sākam piespiedu nojaukšanu, un pēc tam piedzenam līdzekļus piespiedu kārtā,” Neatkarīgajai apstiprināja Burova kungs. Tāpat arī labs veids, kā mudināt privātīpašniekus apsaimniekot savas teritorijas, ir nesen paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme vidi degradējošiem objektiem. „Šeit es gribētu uzsvērt, ka mūsu mērķis nav iekasēt naudu, bet gan mudināt sava īpašuma sakārtošanu. Mēs esam pretim nākoši, ja viņi ierodas pie mums ar lūgumu, lai pagarinām laika limitu īpašuma sakārtošanai, mēs to noteikti ņemam vērā,” uzsver O. Burovs.