Ameriks: Es nekaunos par to, ka strādāju par latvieti

Par Rīgas domes valdošās koalīcijas partneres – partijas Gods kalpot Rīgai – plāniem lielajā politikā saruna ar tās priekšsēdētāju, Rīgas vicemēru Andri Ameriku.

-Kādu jūs redzat partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) politisko nākotni?

– Cilvēki Latvijā aizvien mazāk uzticas politiķiem, un viņus aizvien mazāk interesē politiskie procesi valstī. Pēdējais apliecinājums šai tendencei ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas ar rekordzemu vēlētāju aktivitāti. Tās pierādīja, ka cilvēkos ir mazinājusies ticība politiķu piedāvājumam. No otras puses – sociāli aktīvi cilvēki vēlas darboties lokālajā līmenī, kur viņi redz tūlītēju savas darbības atdevi. Piemēram, mēs, GKR, novērojam šo tendenci tādējādi, ka mūsu partijā nemitīgi stājas jauni biedri: katrā valdes sēdē uzņemam mūsu rindās piecus, sešus, pat desmit jaunus biedrus. GKR redz lielu nākotni darbībai lokālās politikas līmenī – Rīgā ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas darboties.

– Un kā ar darbību valsts līmeņa politikā? GKR ir ko piedāvāt?

– Man var pārmest partiju spektra politiskā dalījuma jaukšanu, taču teikšu, ka dalījums konservatīvajos, liberāļos, sociālistos man nešķiet šobrīd tik aktuāls politiskā nozīmē un tajā, kā sabiedrība saprot politiku. Manuprāt, cilvēkiem ir svarīgākas sociālās vajadzības, rīdziniekiem – lai būtu labāka infrastruktūra, asfaltēti iekšpagalmi, daudzveidība kultūras dzīvē un sociālā aizsardzība. Kādā politiskā mētelī to ietērpt? Sarežģīts jautājums. Taču varu teikt, ka GKR apvieno sociāli aktīvus cilvēkus, kas ir ar mieru daļu sava brīvā laika veltīt tam, lai padarītu pilsētnieku dzīvi labāku. Šo cilvēku vidū ir tādi, kas vēlas no darbības pašvaldību politikā doties nākamajā līmenī – startēt Saeimas vēlēšanās, kļūstot par profesionāliem politiķiem. Argumenti, kāpēc viņi vēlas darīt? Pirmkārt, pārstāvēt parlamentā Rīgu, ņemot vērā savu darba pieredzi pašvaldībā, otrkārt, sakārtot likumdošanu, kas attiecas uz pašvaldību darbu. Atkārtošu jau ne reizi vien manis teikto: uzskatu, ka cilvēks nevar tikt ievēlēts Saeimā bez pašvaldību deputāta darba pieredzes. Likumi šādu prasību neparedz, bet, cik nozīmīga šāda pieredze būtu, var redzēt pēc tā, kādas muļķības sadarīja iepriekšējie ministri un deputāti, kuri nonāca politikā gadījuma pēc. Pieredzes trūkums valsts pārvaldes funkcionēšanā no pašvaldībām uz augšu arī radīja tās muļķības, ko pašvaldību jomā sadarīja Sprūdža kungs [Edmunds Sprūdžs – bijušais vides un reģionālās attīstības ministrs] un vēl virkne deputātu.

Tāpēc GKR ir gatava startēt Saeimas vēlēšanās. Protams, ar šādu nosaukumu startēt visos piecos vēlēšanu apgabalos Latvijā būtu ļoti liela uzdrīkstēšanās. Mums ir vajadzīgi politiskie partneri. Sadarbības pieredze ar Saskaņu Rīgā mums ļauj cerēt, ka viņi būs labi politiskie partneri, arī startējot Saeimas vēlēšanās. Rīgas domes vēlēšanās, startējot kopā, GKR ieguva ļoti labu rezultātu – 16 deputātu vietas, kas kopā ar Saskaņu veido vairākumu domē. Jūlija sākumā mēs plānojam parakstīt sadarbības līgumu ar Saskaņu par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās. Līguma mērķis būtu sadalīt atbildības jomas un deleģēt savus partijas biedrus kopīgam sarakstam, kas pārstāvēs GKR Saeimas līmenī.

– Zinot Saskaņas ievirzi un elektorātu, jūsu uzdevums partijas līmenī būs «strādāt par latviešiem» šajā uz krievisko elektorātu orientētajā sarakstā?

– Es vispār nekaunos par to, ka strādāju par latvieti. Es ar to lepojos. Ja šādi formulēt, strādājot par latviešiem Rīgā, esam kopuši visas latviešu svētvietas – Brāļu kapus, Brīvības pieminekli, Torņakalna memoriālu. Ir restaurēta Ziemeļblāzmas kultūras pils, nodrošināta Līgo svinēšana. Es teiktu, ka, strādājot iepriekšējās koalīcijās – ar Jauno laiku, ar Tēvzemei un Brīvībai –, nekas no iepriekšminētā netika darīts. Un vai tad viņi vārdos bija mazāk latviski?

Ja tagad varam ar savu līdzdalību politikā aktivizēt latviešiem būtiskās lietas, tad tas ir svarīgi.

– Kuri jūsu partijas biedri ir izteikuši vēlmi kandidēt vēlēšanās? Jūs pats kandidēsiet?

– Nē, es pats ne, un domes deputāti arī ne, jo tas nebūtu pareizi – pēc gada darba pašvaldībā doties uz Saeimu. No GKR 30 cilvēki ir izteikuši vēlmi cīnīties par vietām Saeimā. Viņu vidū nebūs domes deputātu, bet cilvēki ar pašvaldību darba pieredzi: Jānis Geduševs, bijušais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks, Ivo Kiršblats, bijušais žurnālists, Kārlis Leiškalns, Ostu asociācijas vadītājs, Agnis Kalnkaziņš, bijušais Rīgas dārzu un parku vadītājs, Vladimirs Žuks no Futbola federācijas vadības un vēl daudzi, kas ir no kristīgās vides.

– Eiropas Parlamenta vēlēšanās Saskaņai bija ļoti pieticīgs rezultāts. Kā jūs to vērtējat? Saskaņas līderis Nils Ušakovs uzreiz pēc vēlēšanām teica, ka viņa partija labos kļūdas. Līgums ar GKR būtu solis kļūdu labošanā?

– Kā Nils Ušakovs labos kļūdas, tas jāprasa viņam pašam. Gribu teikt tikai, ka visi Latvijas politiķi ir lielas krīzes priekšā, ja uz vēlēšanām iet tikai 30% iedzīvotāju. Tas apliecina vēlētāju neticību pozitīvām pārmaiņām. Politiķu atrāviens no reālās dzīves ir tik liels, ka nav nozīmes, vai tā ir Vienotība, ZZS vai Saskaņa – cilvēki neredz iespēju ietekmēt savu dzīvi caur tām politiskā līmenī.

– Vai tad tā nav politiķu vaina?

– Jā, protams! Tā ir visu politiķu, arī mana, vaina. Bet es domāju, ka ticības atgriešana politiķu rīcībai nāk caur lokālo līmeni, pašvaldību darbu. Un pašvaldības cilvēku nonākšana lielajā politikā būtu tikai apsveicama. Ja šī ticība neatjaunosies, tad, manuprāt, būtu jāreformē politiskā sistēma. Pieļauju, ka būtu jāievieš mažoritārā sistēma, vēlot deputātus no vienmandāta apgabaliem, lai viņi saglabātu tiešo saikni ar savu vēlētāju, vai tas būtu Kandavā vai Āgenskalnā.

– Šobrīd valdības un Rīgas koalīcijas attiecības vērtējamas kā saspringtas. Kā jūs vērtējat šo attiecību attīstību līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī?

– Varbūt mēs pārspīlējam šīs saspringtības dramatismu. Debates pārsvarā ir saistītas ar to, ka pašvaldībā strādā cilvēki ar lielāku pieredzi valsts pārvaldē nekā Saeimā, kā jau minēju iepriekš. Arī Sarmītei Ēlertei (Rīgas domes deputāte, Vienotība) vajadzēja laiku, lai saprastu, ka pašvaldības lēmumu gatavošanas process ir lēns un skrupulozs, tas prasa lielu iedziļināšanos. Nevar gaidīt, lai visa zupa tiek ieliet bļodā. Bet Vienotības kolēģi domē tieši šādu pasniegtu bļodu arī gaida un, ja nedabū, tad kliedz, ka mums nav iedota informācija. Bet, ieejot pašvaldības e-portfelī, tā visa ir pieejama – ņem tik un lasi! Man pat jāsaka, ka sadarbība ar Nacionālo apvienību domē veidojas labāka nekā ar Vienotību.

Visu interviju lasiet šodienas Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevumā.