Rīgā prioritāte – izglītības vides uzlabošana

Septembrī atklās 87 Rīgas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu jaunās telpas un labiekārtoto apkārtni. Jaunajā mācību gadā prognozē lielāku skolēnu skaitu galvaspilsētā, īpaši pirmklasnieku rindās.

Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apsekojis vairākas izglītības iestādes, informē, ka pārsvarā visi objekti uz mācību gada sākumu būs pabeigti. Šogad 42 vispārējās izglītības un 45 pirmsskolas izglītības iestādēs ir atjaunotas un siltinātas ēku fasādes, izremontēta virtuve, aktu zāle, bibliotēka, labiekārtota apkaime un renovēti spēļu un sporta laukumi. «Katrai mācību iestādei tikai izveidota personīgā lieta, lai zinātu tās stāvokli un speciāli nepieciešamo darbam vai remontam,» uzsver RD priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. Kopš 2009. gada RD izglītības iestāžu remontdarbiem un apkārtnes labiekārtošanai atvēlējusi rekordlielu summu – 180 miljonus latu, tai skaitā 11,5 miljonus latu šogad. Ievērojamu summu, gandrīz 900 tūkstošus latu, Rīgas dome šogad atvēlējusi mācību līdzekļu iegādei.

RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane norāda, ka uzmanība jāpievērš pirmsskolas izglītības iestāžu attīstībai, jo tās ir katra skolēna izglītības pamats. Par nākotnes mērķiem E. Aldermane uzskata infrastruktūras un skolu tīklu sakārtošanu un vides modernizēšanu.

Sadarbojoties ar 82 privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, ir samazinājušās rindas uz bērnudārziem, atvēlot tajos vietas 4000 bērnu. Prognozē, ka šogad skolēnu skaits pieaugs par apmēram 400, pamatojoties uz pirmklasnieku skaita palielināšanos. Turpretim samazinājies ir 10. klases skolēnu skaits, dažām skolām rodoties problēmām nokomplektēt klasi. Darbu būtiski ietekmē arī vairāk nekā simt pedagogu trūkums, īpaši – privātajās izglītības iestādēs.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.