Ventspili citu pilsētu iedzīvotāji savām pašvaldībām bieži nosauc kā piemēru un vaicā – kāpēc mums nav tā? Kāpēc šī pilsēta ir tik sakopta, tik labām ielām, tik tīra un uzposta?
Kāpēc iedzīvotāji stāv un krīt par savu pašvaldību?
Kā izdodas pilsētu tik veiksmīgi attīstīt un turēt kārtībā, Neatkarīgā vaicāja Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Didzim Ošeniekam.
Sākumā vienkāršs jautājums – kā jūtas ventspilnieki?
– Ventspils dzīvo savu ikdienas dzīvi, un ļoti patīkamus komplimentus esmu dzirdējis no tūristiem, kuri saka: šī pilsēta dzīvo un elpo un ventspilnieki ir ļoti atvērti. Savukārt mums pašiem, kas ir pārliecināti kurzemnieki, tas šķiet pilnīgi neticami. Vai tiešām par mums tā domā, jo kurzemnieks jau tāds lepns un noslēgts pēc būtības, bet komplimenti vienalga patīkami. Taču es zinu – mēs esam darbīgi un protam skaitīt laiku un naudu. Vienīgais, kas var novērst mūs domas no darbiem, ir skaistā vide, kurā dzīvojam. Vide ir mūsu dvēseles spogulis, lai mēs varētu stabili justies, mums ir nepieciešama labi sakārtota, estētiska apkārtne. Mēs esam sev uzstādījuši ļoti augstu latiņu, un arī šobrīd, kad naudas ir mazāk, mēs nedrīkstam samazināt prasības pret pilsētas vidi un labiekārtotību.
Pagājušā gada vasarā Ventspilī vēl nebija manāmas dižķibeles iezīmes. Kā tas ir tagad, un ko darāt, lai krīzes sekas mazinātu?
– Mēs neesam atrauti no globālās recesijas pasaulē un to izjūtam lielā mērā. Patlaban Ventspilī ir netipiski augsts bezdarba līmenis – 10,3%. Tas ir nedaudz zemāks nekā vidēji Latvijā, bet mēs kā pilsētas vadošā partija un atbildīgi cilvēki negrasāmies norobežoties no problēmām, bet gan palīdzēt tās risināt. Jau gada sākumā sapratām, ka bezdarbs palielināsies, un budžetā paredzējām papildu atbalstu ventspilniekiem.
Runājot par budžetu, jāsaka, ka to veidojām ļoti piesardzīgi un ieplānojām būtisku tā samazinājumu. Pašreiz redzams, ka budžets pildās atbilstoši mūsu plāniem un pat nedaudz pārpildās.
Kā jau teicu, pilsētas vadība ļoti atbildīgi skatās uz esošo situāciju un savu iespēju robežās veicina investīciju piesaisti un jaunu infrastruktūras objektu radīšanu. Tagad ir īpaši svarīgi piesaistīt visus iespējamos resursus un iepludināt tos tautsaimniecībā. Mēs priecājamies, ka ir pieejami ES fondi, bet uztraucamies, vai valdība vienā dienā nepateiks, ka naudas fondu līdzfinansējumam vairs nav. To nedrīkst pieļaut, jo tā būtu katastrofa visai Latvijas ekonomikai.
Arī no sava pilsētas budžeta ES struktūrfondu projektiem atvēlējām lauvas tiesu – visi pieejamie līdzekļi tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai – tas dos darbu vietējiem iedzīvotājiem. Pirmās pozitīvās tendences ir redzamas – bezdarba līmeņa pieaugums ir piebremzējies.
Arī ārzemju investori, kas praktiski šajās dienās oficiāli paziņo par ienākšanu Ventspilī, ir ļoti pozitīvs notikums, kas perspektīvā dos jaunas darba vietas...
– Jā, tas ir ļoti svarīgi Ventspilij un visai Latvijai kopumā. Perspektīvā uzņēmums Bau-How dos gandrīz 1000 jaunu darba vietu, un tas salīdzinoši nelielai pilsētai, kāda ir Ventspils, ir ļoti nozīmīgi. Arī es esmu viens no brīvostas valdes locekļiem un pret investoru ienākšanu Ventspilī izturos ar vislielāko atbildību. Lai saglabātu Ventspils vietu pasaules kartē arī pēc tam, kad tika slēgta slavenā naftas truba, mēs pieņēmām daudzus ilgtermiņa lēmumus, kas jau šodien dod rezultātus – ostas tranzīta apjoms ir gandrīz tajā pašā līmenī, kad caur šejieni plūda nafta. Liels nopelns ir Lemberga kungam, kas noteica, ka brīvostai ir ne tikai jāveic loģistika, bet arī jāattīsta ražošana. Tagad mums jau ir 14 rūpnīcas, kas reāli strādā.
Pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums būvēt koģenerācijas staciju, kurā par kurināmo izmantos akmeņogles. Cik tālu tas ir pavirzījies?
– Pie šā projekta ventspilnieki strādā jau gandrīz desmit gadu, bet tas ir ļoti netipisks projekts, un saņemt ES struktūrfondu finansējumu tam ir ļoti sarežģīti. Eiropas Savienības valstis labprātāk atbalsta ūdenssaimniecības projektus, bet siltuma ražošanu vairāk uzskata par komercdarbību, jo daudzas no ES valstīm atrodas klimatiskajos apstākļos, kur siltuma ražošana nav izdzīvošanas jautājums, bet gan vairāk luksusa prece.
Tomēr mēs atradām risinājumu, kā piesaistīt ES fondu finansējumu. Šo projektu iesniedzām vides saglabāšanas programmā, pamatojoties uz to, ka no mazuta izmantošanas, kas rada lielu apjomu sēra dioksīda izmešu, pāriesim uz videi mazāk kaitējošajām akmeņoglēm. Pilsētai tas būs ieguvums – izdosies samazināt siltuma ražošanas pašizmaksu, un varēsim piedāvāt iedzīvotājiem izdevīgāku siltuma tarifu. Atzīmēšu, ka arī šobrīd Ventspilī ir zemākais siltuma tarifs starp Latvijas lielajām pilsētām. Zināmā mērā tas saistās ar mūsu pilsētas uzņēmumu ļoti mazo štatu – visa administrācija ir samazināta līdz minimumam. Pēc mūsu prognozēm jaunā koģenerācijas stacija būs gatava 2011. gada otrajā pusē.
Mēs jau iepriekš pieskārāmies tēmai par atbalstu trūcīgajiem cilvēkiem. Ventspils tradicionāli sniedz atbalstu saviem pilsētniekiem daudz plašāk, nekā to nosaka likums. Vai izdodas saglabāt šo tendenci arī šajā ekonomiski sarežģītajā laikā?
– Pagājušajā gadā sociālajam atbalstam novirzījām 1,1 miljonu latu. Tas ir ļoti daudz salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu. Šogad apjomu plānojām palielināt, un šogad sociālās sfēras budžets ir 1,5 miljoni latu tieši pabalstiem. Neraugoties uz saspringto budžetu, sociālā sfēra saņēma vairāk, protams, nācās ierobežot algu fondu un citus izdevumus, lai atbalsts iedzīvotājiem būtu pietiekams.
Jāatzīmē, ka Eiropas valstīs iedzīvotāju nodrošināšana ar vismaz minimāliem ienākumiem, lai tas varētu samaksāt par dzīvojamo platību un iegādāties pārtiku, ir valdības kompetencē, bet pašvaldība sniedz tikai sociālos pakalpojumus. Savukārt Latvijā viss ir citādi – Ventspilī ir 33 dažādi pabalstu veidi un 10 sociālie pakalpojumi. Patiesībā mēs veicam valsts funkciju.
Ikdienas darbs, lai palīdzētu cilvēkiem, ir ļoti smags un sarežģīts – jāuzklausa katrs, kuram dzīvē ir problēmas. Visgrūtāk tagad ir ģimenēm ar bērniem, kurās vecāki ir zaudējuši darbu, turklāt pastāv arī kredītsaistības. Šādus gadījumus risinām individuāli – pabalsti, skolu sākot un beidzot, brīvpusdienas, svētku laikā. Esam aprēķinājuši, ka cilvēki gadā var saņemt vidēji vairāk nekā 600 latu. Tomēr galvenais mūsu uzdevums ir radīt sistēmu, lai cilvēki šādās situācijās nenonāktu.
Ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar nevalstiskajām organizācijām, kas pēc pašvaldības pasūtījuma sniedz sociālos pakalpojumus dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā invalīdiem.
Tuvākajā laikā sadarbībā ar Bērnu fondu plānojam realizēt projektu par multifunkcionāla atbalsta centra būvniecību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šim projektam mums ir iespēja saņemt Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu. Kopējās projekta izmaksas ir 300 tūkstoši latu, pašvaldība no tiem sedz 10%. Tas būs liels atspaids ģimenēm, kurās aug problēmu bērni.
Runājot par mājokļu jautājumu mazturīgajiem, esam pieņēmuši lēmumu neveidot sociālās mājas, kurās būtu koncentrēti cilvēki, kas paši nav spējīgi tikt galā ar savām problēmām. Mēs palīdzēsim tikt galā ar maksājumiem katrā konkrētā gadījumā, saglabājot normālu dzīves vidi kopumā. Esam ievērojuši, ka zupas virtuvē ir ļoti liels pieprasījums, tāpēc šogad būs jau trīs vietas, kur iedzīvotāji varēs saņemt bezmaksas siltu ēdienu.
Jūs jau pieminējāt ūdenssaimniecības sakārtošanas programmu, kam saņemts ES struktūrfondu finansējums. Otrā kārta tuvojas noslēgumam, un daudzviet tiek izstrādāti projekti jau trešajai kārtai. Cik tālu ir tikuši ventspilnieki?
– Otrā kārta tiešām tuvojas noslēgumam. Kaut arī sakarā ar būvniecības izmaksu straujo pieaugumu 2007. un 2008. gada sākumā, kas projektu sadārdzināja gandrīz par 100 procentiem, mums nācās atteikties no virknes ieplānoto darbu, it īpaši ielu rekonstrukcijā. Šos darbus iekļāvām ūdenssaimniecības sakārtošanas trešās kārtas projektā, un būtībā visi ieplānotie darbi būs pabeigti plānotajā apjomā. Ventspils kartē ir labi redzams, ka pēc trešās ūdenssaimniecības kārtas praktiski visas ielas un pazemes komunikācijas būs sakārtotas. Projekta noslēgums paredzēts 2013. gadā. Līdz ar to 93% no pilsētas iedzīvotājiem varēs pieslēgties pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
Ūdenssaimniecības attīstību kavē arī jaunā PVN likme. Siltumapgādei likme no 5% pieauga līdz 10%, savukārt ūdenssaimniecības pakalpojumiem no 5% uz 21%. Kāpēc? ES nereglamentē siltuma apgādes sistēmas pieejamību, bet reglamentē ūdens un kanalizācijas sistēmu – kā mēs varam izpildīt prasības par 95% pieejamību ūdensapgādei un kanalizācijai, ja PVN likme ir tik ļoti pieaugusi un pakalpojums sadārdzinās. Mēs nevaram ignorēt iedzīvotāju maksātspēju. Mēs esam iesnieguši vēstuli lielo pilsētu asociācijai un Starptautiskajam valūtas fondam par PVN likmes maiņu.
Šovasar jāpagūst apgūt apmēram 3 miljonus latu. Tas nozīmē, ka pilsētā notiks rakšanas darbi un ventspilniekiem būs neērtības. Jāatzīst, ka ventspilnieki ir ļoti prasīgi un nekautrējas aizrādīt, ja kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu. Būvnieki, kas pirmo reizi strādā Ventspilī, bieži vien ir neizpratnē, kāpēc būvtehnika ir jānotīra, pirms tā dodas no objekta pilsētas ielās, gan laikus jāpaziņo par to, ka būs izmaiņas transporta kustībā, laikus jāizvieto zīmes. Tā nu pie mums Ventspilī ir pieņemts! Mēs tiešām esam prasīgi pret būvniekiem.