SIA Ventamonjaks serviss ir viens no lielākajiem Ventspils brīvostas uzņēmumiem un viens no lielākajiem darba devējiem Ventspilī, dodot pastāvīgu darbu vairāk nekā 450 darbiniekiem.
Kādas ir šā brīža tendences šajā Ventspilij tik nozīmīgajā uzņēmumā, vairāk jautājām SIA Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētājam Arnim Janvaram.
Kā pasaules krīze ir ietekmējusi naftas produktu, nitroakrilskābes un amonjaka tranzītu caur Ventspili?
– Pagājušā gada beigās Ventamonjaks grupas vadība un īpašnieki, redzot situāciju pasaulē, pieņēma lēmumu – krīze noteikti atstās iespaidu arī uz mūsu uzņēmuma darbību, tāpēc jau tad rūpīgi izrevidējām esošos līdzekļus un iespējas tos ietaupīt, lai šā gada uzņēmuma budžets būtu pietiekams visu izdevumu segšanai un procesu nodrošināšanai. Par galveno mērķi izvirzījām darba algu fonda saglabāšanu iepriekšējā apjomā, jāteic gan, bez jau tradicionālā algu kāpuma; otrkārt, atstājām resursus, kas nepieciešami energoresursu iegādei, rēķinoties ar cenu kāpumu elektroenerģijai, ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem. Mūsu prognozes piepildījās, un iepriekš veiktais mājas darbs izrādījās ļoti vērtīgs. Neraugoties uz izmaiņām ekonomikā, uzņēmumu grupa spēj pildīt visas saistības, neizjūtot īpašas ekonomiskās grūtības.
Arī līgumu slēgšanas process ar esošajiem un potenciālajiem klientiem noritēja veiksmīgi, un šā gada pirmajos mēnešos gaišos naftas produktus pārkraujam 123% apmērā pret iepriekšējo gadu, 45% no gadā plānotā apjoma esam pārkrāvuši nitroakrilskābi, vienīgi amonjaka pārkraušanas segmentā atpaliekam no plānotā. Amonjaka apjoma samazinājums saistās ar to, ka trīs no lielajiem amonjaka ražošanas uzņēmumiem ir uzsākuši rekonstrukciju un tā ražošanas apjoms pasaulē ir samazinājies. Šāda situācija ir bijusi arī iepriekš, tāpēc nesaredzu problēmas gada griezumā – pēc rekonstrukcijas amonjaka plūsma atkal pieaugs, un gadu noslēgsim plānotajā apjomā. Protams, mūsu valstī vienmēr iespējamas izmaiņas, kas tagadējiem klientiem liks pārdomāt, vai kravas nosūtīt caur Ventspili. Ja būtiski pieaugs energoresursu cena, budžeta nepietiekamība, tarifu maiņa, nodokļi un tamlīdzīgi, tas kopējās izmaksas palielinās, un klientam vairs nebūs izdevīgi izmantot mūsu pakalpojumus. Es tiešām neesmu drošs ne par ko, kas attiecas uz valdības prioritāšu politiku...
Vai neesat plānojuši elektrību pirkt no Igaunijas, kā to jau ir izdarījusi Valmieras stiklašķiedra?
– Par to ir bijis daudz diskusiju un pārrunu, taču, izvērtējot visus nosacījumus, kurus ietekmē arī Latvenergo, kas nodrošina jaudas balansēšanu tīklā, izrādījās, ka mums tas vairs nav izdevīgi. Mūsu uzņēmuma specifika ir tā, ka brīdī, kad tiek ieslēgti lielie sūkņi, ir nepieciešama liela elektroenerģijas jauda tīklā, kas daudzkārt pārsniedz pastāvīgo slodzi. Balansēšanas pakalpojums, ko nodrošina Latvenergo augstsprieguma tīkli, ir pārāk dārgs, lai mums būtu izdevīgi pirkt elektrību no igauņiem. Igaunijas elektrība ir izdevīga uzņēmumiem, kuriem slodze tīklā ir vajadzīga vienādā līmenī. Turpinām diskusiju ar Latvenergo, lai saņemtu izdevīgu tarifu.
Pēc iepriekšminētā redzams, ka pārkraušanas apjomi ir lielāki nekā iepriekšējā gadā. Kā izdevies tos palielināt?
– Man grūti komentēt šos procesu, bet tas notiek jau vismaz trešo reizi. Pieredze pierāda – ja naftas cenas pasaulē krītas, tad pieaug tās plūsma caur Baltijas ostām. Tā ir ekonomiska likumsakarība, bet konkrēti pateikt, kāpēc tā notiek, nevaru.
Mūsu uzņēmums var pieņemt un pārkraut sešu veidu gaišos naftas produktus, jo pēc noteiktajiem kritērijiem katram veidam ir jābūt konkrētai tilpnei – ja būtu vairāk tilpņu, varētu pieņemt vēl vairāk, jo naftas produktu markas ir ļoti dažādas. Ja mums izdotos vienoties ar kādu no klientiem par pastāvīgām piegādēm caur mūsu termināli, mūsu akcionāri noteikti būtu gatavi tilpņu parku paplašināt.
Vai šogad ir plānotas investīcijas?
– Nē, visu naudu esam koncentrējuši pamatvajadzību nodrošināšanai un mūsu saistītā uzņēmuma Bio-Venta izdzīvošanai. Bet arī koncentrējot visus grupas uzņēmumu brīvos līdzekļus, mēs nespēsim nodrošināt tās darbību, tāpēc būs vajadzīgs vēl papildu finansējums.
Kāpēc SIA Bio-Venta ir vajadzīgi tik lieli papildu līdzekļi? Šogad tā ir oficiāli nodota ekspluatācijā un var uzsākt ražošanu.
– Jā, šā gada 22. janvārī atklājām Baltijā lielāko biodīzeļdegvielas ražošanas kompleksu Bio-Venta. Ražotne Bio-Venta ir viens no pēdējās desmitgades vērienīgākajiem investīciju projektiem Latvijā, kurš realizēts ar 100% pašmāju kapitālu. Rūpnīcas izveidē kopš celtniecības darbu uzsākšanas 2006. gadā trīs gadu laikā tika ieguldītas investīcijas 78 miljonu eiro apjomā.
Ja skatāmies no rūpnīcas viedokļa, tad viss ir kārtībā, arī Ventamonjaks serviss teritorijā ir izbūvēts tilpņu parks un infrastruktūra, kas nodrošina rūpnīcas darbu. Problēma ir valsts atbalsta programmas izmaiņās.
Bijām rēķinājušies, ka gatavās produkcijas un izejvielu uzglabāšanas parka, kā arī transporta mezgla pakalpojumi, kura izbūvē ieguldījām vairāk nekā 10 miljonus latu, dos peļņu arī Ventamonjaks servisam. Ar nosacījumu, ja rūpnīca strādās plānotajā apjomā.
Tagad situācija ir būtiski mainījusies un radīti apstākļi, kas biodegvielas ražošanu Latvijā padara neizdevīgu un nes zaudējumus, jo tie normatīvie dokumenti, kas paredzēja valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem, šogad ir mainīti un solīto atbalstu biodegvielas ražotāji nesaņem. Ministru kabineta noteikumos un grozījumos gan 2003., gan 2006., gan 2008. gadā ir precīzi definēts valsts atbalsts un kārtība, kā tas tiek aprēķināts, un, pamatojoties uz šiem noteikumiem, ir veiktas investīcijas 78 miljonu eiro apmērā, uzbūvēta rūpnīca ar cerību ieguldītos līdzekļus atpelnīt, bet tagad tās darbība ir reāli apdraudēta.
Ja es atgriežos tieši pie zaudējumiem, kas šajā sakarībā rodas Ventamonjaks serviss, tad atzīmēšu – šis uzņēmums savos attīstības plānos un prognozēs ir iekļāvis arī tos 2,5 miljonus latu, ko vajadzētu saņemt no Bio-Venta par sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt tā nav tikai neiegūtā peļņa, bet arī izdevumi, kas neatkarīgi no noslogojuma ir jāapsargā, jāuztur, un jāveic daudz citu darbu, kas nepieciešami, lai mēs saglabātu objektu darba kārtībā. Tiešie zaudējumi vien ik gadu ir pusmiljons latu.
Šo nozari Latvijā var izglābt tikai divi valdības kompetencē esoši lēmumi – obligāts 5% biodegvielas piejaukums gaišiem naftas produktiem un valsts dotācijas. Praktiski visās Eiropas valstīs ir garantēts valsts atbalsts biodegvielas ražotājiem, bet Latvijā nē! Esmu rakstījis vēstules visiem ministriem, ieskaitot premjeru – adresātu tās ir sasniegušas, bet atbildes nesaņemam. Ja arī kāda atbilde ir, tad tā ir informācija par informācijas nodošanu izskatīšanai pēc būtības citam ministram. Vai to var uzskatīt par atbildi? Vai tā ir godprātīga valsts attieksme pret ražotājiem, turklāt mēs jau nerunājam tikai par Bio-Ventu, bet arī par septiņām citām biodegvielas ražotnēm un tiem tūkstošiem zemnieku, kuri šogad, pamatojoties uz iepriekšminētajiem dokumentiem, ir apsējuši savus laukus ar rapsi. Kas notiks rudenī, ja risinājums netiks atrasts, man pat grūti iedomāties. Mēs esam spiesti maksāt kredītus un banku procentus, bet atdeves nav. Tikai pateicoties mūsu grupas kopējam finansiālajam spēkam, mēs vispār varam runāt par izdzīvošanu. Ko darīt tiem, kuri rūpnīcas cēla un kredītu ņēma, pamatojoties uz biznesa plānu, kurā iekļauts arī valsts atbalsts, es nezinu.
Es uzskatu, ka valsts ar visiem spēkiem mēģina nogremdēt esošo un izveidoto rūpniecību, kura varētu sākt nest peļņu valstij kopumā, un tajā pašā laikā vēlas attīstīt citas alternatīvās elektroenerģijas ieguves iespējas. Vai vēju parku investori un biogāzes koģenerācijas attīstītāji pēc tam, kad mainīsies politisko spēku balanss valstī, nenonāks tādā pašā situācijā kā biodegvielas ražotāji šobrīd? Es domāju, ka lielākā daļa uzņēmēju vairs netic un neuzņemsies riskus uzsākt biznesu, bāzējoties uz šā brīža Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem dokumentiem!