Šis gads Latvijā iezīmējies ar valsts un ES atbalsta programmu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, paredzot šiem mērķiem miljoniem latu, kurus plānots novirzīt 50% attiecināmo izmaksu segšanai.
Savukārt Ventspils pašvaldība programmu sākusi jau pērn, papildus piedāvājot savu atbalsta sistēmu.
Didzis Ošenieks, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, informē: "Kopš 2008. gada 9. jūnija ir spēkā saistošie noteikumi Ventspils pilsētas pašvaldības palīdzības piešķiršanas kārtība energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās, kas paredz līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Kopš 2008. gada jūlija palīdzības saņemšanai energoaudita veikšanai un renovācijas darbiem energoefektivitātes paaugstināšanai Ventspils domē saņemti 65 iesniegumi. No tiem 46 iesniegumus dome jau atbalstījusi un pieņēmusi lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu.
Laika posmā no 1998. līdz 2008. gadam Ventspils pašvaldības dzīvojamā fonda atjaunošanā ieguldīti 18 miljoni latu, tai skaitā remontos 10 miljoni latu. Pagalmu labiekārtošanā ieguldīti trīs miljoni latu, savukārt ieņēmumi no izīrēto dzīvokļu īres maksām bija 9,7 miljoni.
2009. gada pašvaldības budžetā energoefektivitātes pasākumiem paredzēti Ls 36 000 latu, no tiem Ls 9000 – energoauditam, Ls 27 000 – dzīvojamo māju renovācijai. Domes saistošie noteikumi paredz, ka pašvaldības palīdzību – līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem – piešķir šādiem projektiem: dzīvojamās mājas energoauditam – 50% no sagatavošanas izmaksām, bet ne vairāk kā 250 atu apmērā; dzīvojamās mājas renovācijai – 10% no renovācijas projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 7 lati uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.
Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Ojārs Svētiņš atzinīgi vērtē iedzīvotāju attieksmi pret ēku siltināšanas programmu, jo viņi izprot ieguvumus perspektīvā. Valsts atbalsts 50% apmērā, kā arī 10% pašvaldības papildfinansējums projekta realizācijai un 50% no energoaudita un projekta sagatavošanas izmaksām ventspilniekiem dod lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar citu pilsētu iedzīvotājiem, kur pašvaldības atbalsts nav paredzēts. Pats svarīgākais, ko vēlas iedzīvotājs, ir samazināt izmaksas par mājokļa uzturēšanu jau tūlīt pēc projekta realizēšanas. Aprēķini, kas skrupulozi tiek veikti, pirms piedāvāt iedzīvotājiem šo iespēju, to arī pierāda – siltuma izmaksas dažās mājās samazinās pat divas reizes. Neraugoties uz banku kredītu un procentu maksājumu, kas palielina apsaimniekošanas maksu vidēji par 15–18 santīmiem par kvadrātmetru, tas tomēr ir mazāk par to, cik iedzīvotājiem nāktos maksāt, ja ēkai renovācija netiktu veikta un siltuma patēriņš būtu iepriekšējā līmenī.
Patlaban tapšanas stadijā ir 13 māju projekti, kurus plānots iesniegt valsts un ES atbalstītās programmā ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Svētiņa kungs saka – viens no ventspilnieku projektiem (mājas renovācija Brīvības ielā 33/35) jau ir iesniegts programmas pirmajā uzsaukumā, un zinot, ka iesniegto projektu ir mazāk, nekā atļauj piešķirtā finansējuma kapacitāte, visticamāk, tas tiks apstiprināts. Optimālu apstākļu sakritības gadījumā šīs mājas iedzīvotāji jau šā gada apkures sezonā varēs baudīt ieguvumus – uzlabotu komfortu savos dzīvokļos un samazinātu maksu par siltumu. Diemžēl termiņi ir ļoti saspringti – nākamais programmas uzsaukums būs jau 15. jūnijā. Visus projektus līdz tam laikam izstrādāt nav iespējams, tomēr ir cerība, ka vēl dažus projektus uz šo kārtu varēs paspēt iesniegt. Apmēram mēnesi ilgs projekta izvērtēšana valsts institūcijās, un, pēc provizoriskiem aprēķiniem, rudenī varētu sākt to realizāciju. Diemžēl tos projektus, kurus iesniegs programmas trešajā kārtā, realizēt varēs tikai nākamgad.