Šā gada aprīlī SEB banka un sociālo pētījumu aģentūra Market Data veica pētījumu, lai noskaidrotu, cik lielu uzkrājumu līmeni cilvēki sev vēlētos, lai justos finansiāli stabili.
SEB bankas Ventspils filiāles pārvaldnieks Ints Ozoliņš vēlreiz apliecināja, ka 52% Latvijas iedzīvotāju justos finansiāli stabili ar uzkrājumiem, kas ir lielāki par trim mēnešalgām.
Jau vairākus gadus SEB banka saviem klientiem un jebkuram Latvijas iedzīvotājam nodrošina iespēju pieteikties konsultācijai par uzkrājumu veidošanu, kuras laikā bankas speciālists sniedz plašāku informāciju par notikumiem ekonomikā un šo notikumu ietekmi uz noguldījumu nodrošinātajām peļņas iespējām. Pēc Inta Ozoliņa teiktā, gadu no gada būtiski pieaug to cilvēku skaits, kas piesakās uz šīm konsultācijām, lai iegūtu informāciju ne tikai par bankas piedāvātajiem ieguldījumu veidiem, bet arī par to, kādi ir ieguldīšanas pamatlikumi.
SEB bankas veiktais pētījums arī apliecinājis, ka tikai 3% respondentu atzīst, ka uzkrājumi vispār nav nepieciešami, lai justos finansiāli stabili. Tikpat liela daļa aptaujāto finansiālo stabilitāti pielīdzina uzkrājumiem, kas mazāki par vienu mēnešalgu. 5% uzskata, ka justos finansiāli stabili, ja viņiem būtu uzkrājumi vienas mēnešalgas apmērā. Otra lielākā grupa, ko veido 25% no respondentiem, uzskata, ka justos stabili ar uzkrājumiem 2–3 mēnešalgu apmērā. SEB bankas Ventspils filiāles pārvaldnieks Ints Ozoliņš stāsta: "Kopumā vērtējot, šobrīd cilvēki Latvijā gribēs redzēt zemāku saistību attiecību pret ienākumiem. Šobrīd vairāk nekā jebkad cilvēki atzīst, ka, ja iepriekš būtu vairāk domājuši par uzkrājumu veidošanu, tagad justos daudz stabilāk. Līdz ar to mums, Latvijas iedzīvotājiem, pašlaik ir iespēja pārliecināties, ka iepriekšējos gados runātais par sabalansētību visās dzīves jomās nav bijušas tikai tukšas runas."
Vērtējot SEB bankas ieguldījumu sabiedrības izglītošanā par uzkrājumu veidošanu, jāsecina, ka SEB banka pēdējo gadu laikā turpinājusi darbu pie jaunu ieguldījumu veidu izstrādes. "Latvijas iedzīvotāji visbiežāk vēl joprojām savus uzkrājumus iegulda dažādos termiņdepozītos, kas sniedz garantētus peļņas procentus. Bet redzam, ka privātpersonas un uzņēmumi jau vairākkārt ir pārliecinājušies, ka virkne SEB bankas piedāvāto ieguldījumu veidu piedāvā daudz lielākas peļņas iespējas nekā tradicionālie depozīti. SEB banka saviem klientiem piedāvā 71 ieguldīšanas iespēju, un tieši šobrīd SEB banka aicina piedalīties Noguldījumu uzplaukuma akcijā," min Ints Ozoliņš.
SEB bankas pieredze rāda, ka daudz svarīgāk par gala lēmumu par labu kādam konkrētam ieguldījuma veidam ir nepieciešamība izvērtēt ieguldīšanas pamatlikumus. Pirmais solis, kas katram pašam ir jāizvērtē, pirms izvēlēties noguldījuma veidu, ir mērķa izvirzīšana – ko cilvēks vēlas sasniegt ar noguldījuma veidošanu. Atkarībā no mērķa ir jāizvērtē termiņš – cik ilgi šie līdzekļi nebūs vajadzīgi. Trešais solis – cik lielu risku klients ir gatavs uzņemties. Vai tas būs noguldījums ar ļoti zemu risku, bet arī salīdzinoši nelielu peļņu, vai salīdzinoši riskants ieguldījums, kas ilgtermiņā var nest lielus ienākumus, bet neveiksmes gadījumā arī nedot peļņu vispār. "Tikai tad ir iespējams pateikt, kurš ir piemērotākais ieguldījuma veids," papildina SEB bankas Ventspils filiāles pārvaldnieks Ints Ozoliņš.
Iepriekšminētais pētījums arī rāda, ka to vidū, kas finansiālo komfortu saista ar nepieciešamību veidot uzkrājumus vairāk nekā trīs algu apmērā, 61% jau veido uzkrājumus, kas apliecina, ka cilvēki jau šobrīd domā, kā šo komforta sajūtu nodrošināt.
Apzinoties šā brīža nestabilo ekonomisko situāciju pasaulē, ļoti svarīgi ir zināt likumus, kas paredzēti noguldījumu aizsardzībai. Ints Ozoliņš uzsver: "Turēt naudu bankā ir daudz mazāks risks nekā glabāt mājās, turklāt noguldījumu drošību bankās sargā Noguldījumu garantiju likums. Saskaņā ar šo likumu ikvienam noguldītājam Latvijā ir nodrošināta noguldīto līdzekļu aizsardzība garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro."
"Liela uzmanība jāpievērš finanšu iestādei, kam plānots uzticēt savus līdzekļus. Noguldot naudu kādā bankā, mēs izrādām tai uzticību un esam tiesīgi pilnīgi iepazīties ar topošā sadarbības partnera darba rezultātiem un nodomiem," uzskata filiāles pārvaldnieks.
Vaicāts, vai SEB mātes banka Zviedrijā ir gatava atbalstīt savas bankas Baltijas valstīs, Ints Ozoliņš ir pārliecināts: "Savos stratēģiskajos mērķos SEB ir definējusi būtisku lomu Baltijas valstīs, un likumsakarīgi – ja radīsies vajadzība, piešķirs nepieciešamos resursus bankas stabilizēšanai jebkurā valstī.