Vērtējot Ventspils brīvostas uzņēmumu darbību šā gada pirmajos piecos mēnešos, jāatzīst, ka, neraugoties uz krīzi pasaulē, kas lielai daļai uzņēmumu nes milzu zaudējumus, Ventspils brīvostas apjoms kopumā ir sarucis tikai par 2 procentiem.
Vairāk par procesiem un projektiem Neatkarīgā vaicāja Ventspils brīvostas mārketinga un attīstības nodaļas vadītājam Igoram Udodovam.
Šķiet, ka tādus svētkus kā Ventspils jaunā tilta atvēršana, kas uzlabos pilsētas un ostas darbam nepieciešamo satiksmes plūsmu, Ventspils sen nebija piedzīvojusi. Kāds ir brīvostas ieguldījums šā tilta tapšanā?
– Vistiešākais! Tilta celtniecība pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma tika uzsākta 2008. gada sākumā un pabeigta nepilna gada laikā. Tā būvniecībai ir piesaistīti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstītā vērienīgā projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils ostas termināļiem līdzekļi. Kopumā projektam piesaistīts ES Kohēzijas fonda finansējums 15,9 miljonu eiro apmērā un valsts finansējums 3,9 miljonu eiro apmērā. Savukārt tieši tilta būvniecība izmaksājusi 4,7 miljonus latu, bet tilta piebrauktuvju izbūve – 1,7 miljonus latu. Apvedtilta garums ir 174 metri, platums 12 metru, braucamās daļas platums – 7,5 metri. Autotransporta plūsma paredzēta 2 joslās.
Tilta atklāšana bija skaisti svētki... Atļaušos citēt dažus ventspilnieku komentārus no interneta foruma: "Paldies par jauko pasākumu! Ar labām emocijām, ar pozitīvu lādiņu atnācu mājās! Prieks, ka tik daudz cilvēku bija atnākuši uz šo pasākumu! Prieks par mūsu pilsētu, par tās iedzīvotājiem un par jaukajiem svētkiem, kas Ventspilī ir bijuši, un ticu, ka arī būs! Es lepojos ar savu pilsētu! Paldies domei un visai komandai! Mēs esam ar jums!:))" Vēl viens: "Pasākums bija vienkārši fantastisks:):). No sirds lepojos par dzimto pilsētu. Paldies organizatoriem un superīgās idejas autoriem." Līdzīgu atsauksmju ir gandrīz simt, un tas liecina, ka tilts un svētki bija vajadzīgi ne tikai mums, bet arī pilsētniekiem.
Svētki, protams, ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, bet kāds ir ekonomiskais ieguvums no jaunā tilta? Ko tas atrisinās un kādus procesus veicinās?
– Jaunā tilta ideja ir vienkārša – uzlabot satiksmes plūsmu un atslogot centru no tranzīta. Taču līdz ar šā tilta nodošanu ekspluatācijā projekts nebeidzas. Šā gada rudenī tiks slēgts tagad jau par veco dēvētais tilts un sāksies būtiska tā rekonstrukcija, kas ilgs apmēram gadu. Pēc tilta rekonstrukcijas tas būs paceļams, kas dos iespēju būtiski paplašināt izmantojamo ostas teritoriju. Posmā starp abiem tiltiem tiks būvētas jaunas piestātnes un termināļi. Uz minēto teritoriju pārcelsies koksnes kravu terminālis, kas patlaban atrodas blakus esošajam universālajam terminālim. Līdz ar to atbrīvosies teritorija un universālajam terminālim būs iespēja paplašināties. Mums ir jāspēj iekļauties kopējā apritē un nepazaudēt kravas, ko varam piesaistīt.
Vai tagad, kad pasaulē valda krīze, ir īstais laiks tik lielām investīcijām?
– Atzīmēšu, ka ES Kohēzijas fonds ir atbalstījis projektu Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils ostas termināļiem, tāpēc mums nav pamata apšaubīt investīciju lietderību. Turklāt tieši tagad ir ļoti izdevīgi ieguldīt ilgtermiņa objektos – izmaksas ir zemākas nekā pirms krīzes un par piešķirtajiem līdzekļiem var izdarīt vairāk. Krīze agrāk vai vēlāk beigsies, un Eiropā jau manāmas pirmās ekonomikas atveseļošanās vēsmas, tāpēc Ventspilij ir jābūt gatavai aktīvam darbam, līdzko situācija sāks uzlaboties.
Ostas infrastruktūra un tās objekti vienmēr ir vērsti uz ilgtermiņa stratēģiju, jo investīcijas ir lielas un var atpelnīties desmitu gadu laikā. Viens no piemēriem: pagājušā gada nogalē ekspluatācijā nodeva jauno, slēgta tipa ogļu pārkraušanas termināli. Privātie investori ieguldīja daudzus desmitus miljonu latu – ir skaidrs, ka arī viņus skar šā brīža situācija, taču viņu lēmums ieguldīt tieši Ventspili ir vērtēts ilgtermiņa perspektīvā.
Ventspils par savu prioritāti ir izvirzījusi augstās tehnoloģijas un produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir arī Dendrolight Latvija, kas savu darbību attīsta brīvostas teritorijā.
– Jā, tas ir viens no mūsdienīgākajiem un brīvostai svarīgākajiem jaunajiem uzņēmumiem. 12. maijā notika svinīga kapsulas iebetonēšana SIA Dendrolight Latvija masīvkoka šūnu materiāla DENDROLIGHT ražotnes pamatos. Ražotnes būvniecība prasīs vairāku miljonu investīcijas un būs otrā šāda tipa materiālu ražotne Eiropā. Paskaidrošu, ka Dendrolight ir augstas pievienotās vērtības produkts, kuru var izmantot būvniecībā un mēbeļu ražošanā. Tam piemīt vairākas unikālas īpašības – tas ir viegls un ar ļoti labu siltuma noturību. Vienlīdz labi tas izmantojams gan kā būvmateriāls, gan apdares materiāls.
Norvēģijas uzņēmums Bau-How beidzot ir izvēlējies un nolēmis savu ražotni attīstīt Ventspilī. Ko ražos šī kompānija un ko tā dod Ventspilij un Latvijai?
– Vispirms gribu atzīmēt, ka šis ir lielākais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piesaistītais investīciju projekts kopš 2004. gada un kopējais Bau-How AS investīciju apjoms ir 65,5 miljoni eiro. Investors Latviju kā potenciālo ražotnes vietu pētīja vairākus gadus. Divu gadu laikā tika izskatītas vairākas potenciālās ražotnes atrašanās vietas, līdz par piemērotāko tika izvēlēta Ventspils brīvostas teritorija. Izvēloties jaunās ražotnes atrašanās vietu, svarīga bija tiešā ostas pieejamība, labvēlīga uzņēmējdarbības vide, atbilstoša teritorija, kurā izvietot vismaz četras ražošanas vienības, un kvalificēts darbaspēks. Acīmredzami, ka Ventspils piedāvājums viņus pārliecināja. Citēšu Ventspils domes priekšsēdētāju Aivara Lemberga teikto 3. jūnija preses konferencē, kad oficiāli tika paziņots par Bau-How ienākšanu Ventspilī : "Ar katru ārvalstu investoru auklējamies kā ar mīļu mazbērnu, jo mums ir svarīgi, lai Ventspilī ienāktu investīcijas. Stratēģija ir vienkārša: Ventspils brīvostas pārvalde būvē ēkas, Ventspils pašvaldība nodrošina infrastruktūru, un investors ienāk ar savām iekārtām. Protams, dažkārt investors pats būvē ēkas, taču infrastruktūras nodrošināšana vienmēr ir pašvaldības ziņā. Tikko nodevām ekspluatācijā jauno tiltu pār Ventu, kuru varēs izmantot arī Bau-How, jo ēku moduļu ražotnes izvietosies abpus Ventai." Es pilnībā piekrītu Lemberga kunga nostājai.
Bau-How AS ražos moduļus daudzstāvu dzīvojamām un biroju ēkām speciālos angāros, lai ražošanas procesus neierobežo laika apstākļi. Gatavos un pilnībā aprīkotos moduļus plānots transportēt uz ēkas būvniecības vietu, kur speciālisti tās samontēs. Šādā veidā iespējams būvēt pat 12 stāvu mājas.
Turklāt Bau-How AS izveidotās moduļu sistēmas piedāvā brīvību ēku dizaina izvēlē, jo standartizēts ir tikai būvniecības process, nevis piedāvātās moduļu konstrukcijas. Viss saražotais paredzēts tikai eksportam.
Ražošanu plānots uzsākt 2009. gada rudenī, strādājot nomātās telpās, kuru pilnveidošanai uzņēmums investēs 5,5 miljonus eiro. Tāpat Bau-How Ventas labajā krastā būvēs vēl četras ražotnes. Projekta sākuma stadijā ražotnē tiks nodarbināti 150 cilvēki, bet, īstenojot visu projektu, būs vismaz 1000 darba vietu. Kopējais ražošanas apjoms nodrošinātu vismaz 420 miljonu latu gadā augstas pievienotās vērtības produktu nozares izveidi Latvijā.
Es un visi iesaistītie cilvēki uzskata, ka tas ir būtisks ieguvums ne tikai Ventspilij, bet visai Latvijas ekonomikai.