Saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.
– Kāds aizvadītais gads bija Ventspils ostai?
– Aizvadītais gads ļoti labs, tika pārsniegts 30 miljonu tonnu apgrozījums, kas esošajos apstākļos jāvērtē kā ļoti labs rezultāts. Ne tikai Ventspils, bet visas Latvijas ostas aizvadītajā gadā ir labi pastrādājušas.
– Ar kādiem rezultātiem ir iesācies šis gads?
– Šā gada sākums, var teikt, ir izcils. Divos mēnešos apgrozījums pārsniedza 3 miljonus tonnu. Kopumā trijos mēnešos apgrozījums ir pāri par 9 miljoniem tonnu. Martā tika sasniegts otrs labākais rezultāts ostas vēsturē – 3,6 miljoni tonnu mēnesī. Tas bija izcili. Protams, šos panākumus nosaka daudz un dažādu apstākļu, bet iepriecina, ka tā infrastruktūra, ko ir izveidojusi Ventspils brīvosta, tiek galā ar jebkuru pieprasījumu un var pieņemt lielu daudzumu nepieciešamā izmēra kuģu. Osta ir simtprocentīgi pielāgota biznesa vajadzībām, un bizness šo piedāvājumu arī ir pilnvērtīgi izmantojis.
– Kādi bija noteicošie faktori šādam izcilam rezultātam?
– Kā jau teicu, pirmkārt, to nosaka pašas ostas fiziskā iespēja šādu rezultātu sasniegt. Otrkārt, tā ir perfekta infrastruktūra, savukārt no termināļu puses ir bijusi veiksmīga komercdarbība. Jāteic, ka situācija ar ostām ir ļoti sarežgīta, jo mēs redzam, ka kopējais kravu apgrozījums Baltijas ostās krītas. Arī visa gada apgrozījumu Ventspils brīvosta plāno piesardzīgi, un tas sagaidāms mazāks nekā pagājušajā gadā. Taču šī gada sākums, īpaši marts, bijis veiksmīgs. Zināmā mērā to ietekmēja aukstā ziema, jo pie Ventspils jūra neaizsalst un problēmas ar ledu tāpēc nav.
– Kāda ir tranzīta nozares un valdības sadarbība? Vai valdībai ir pietiekoša sapratne par tranzīta un ostas nozīmi valsts ekonomikā kopumā?
– Sapratne ir. Regulāri notiek Latvijas ostu padomes sēdes, kurās tiek skatīti ar tranzītu saistīti jautājumi. Tie tiek risināti pozitīvā gaisotnē, un, kas tiek izlemts, tas tiek ņemts vērā. Jāatzīst, ka ir atsevišķas darbības, kas ostu darbībai nepalīdz, bet tās nav valdības darbības. Piemēram, ierosinājumi pārskatīt likumu par ostām un tamlīdzīgas lietas.
– Vai runājat par mēģinājumiem mainīt ostas pārvaldības modeli?
– Jā, protams, bet es nedomāju, ka tā ir skaidri izteikta valdības politika. Gluži pretēji. Satiksmes ministrija vadīja darba grupu, lai izvērtētu atsevišķu biznesa grupu iesniegtos priekšlikumus, un secināja, ka uzlabojumi ir vajadzīgi tajā birokrātiskajā sadaļā, kādā notiek valdes sēdes un tamlīdzīgi, bet fundamentālas izmaiņas nav nepieciešamas. Šāda modeļa efektivitāte ir pierādījusies ar pozitīvajiem pagājušā gada rezultātiem Latvijas ostās. Tas vien liecina, ka šis modelis ir darboties spējīgs un līdzsvarots.
– Jūs teicāt, ka pērn rādītāji bija lieliski, šogad izcili. Bet vienmēr var vēlēties vēl vairāk un labāk. Ko esat ieplānojuši?
– Ir sastādīta un valdes apstiprināta Ventspils ostas investīciju programma, kura atbilstoši valdes noteiktajām ilgtermiņa galvenajām prioritātēm darbojas trijos virzienos. Pirmais ir saglabāt apgrozījumu tur, kur Ventspils osta ir tradicionāli stipra, tas ir – beramkravas, lejamkravas. Lai nodrošinātu apgrozījuma pieaugumu, jau šogad notiek pirmā moliņa demontāža, kas savu laiku ir nokalpojis. Mērķis ir palielināt Baltijas ogļu termināļa jaudu. Otrs virziens ir jaunu temināļu attīstība. Te jārunā par kokmateriālu ostas celtniecību, kuru paredzēts pabeigt šogad. Tas ļaus pārcelt kokmateriālu pārkraušanu uz teritoriju starp tiltiem un palielinās universālo termināļu iespējas pārkraut dažādas citas kravas. Tiks būvēta arī vēl viena piestātne, kur darbosies viens beramkravu un universālo kravu pārkraušanas terminālis. Šiem projektiem ir paredzēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums ar Ostas pārvaldes apmēram 50 procentu līdzfinansējumu. Trešais virziens ir rūpniecības attīstība brīvostas teritorijā. Šie ir trīs vaļi, uz kuriem balstās brīvostas filozofija. Tiek strādāts, lai uzlabotu infrastruktūru, attīstītu esošo un potenciālo termināļu pievedceļus, kā arī tiek būvēta ražošanas ēka trīsdimensiju šķidro kristālu ekrānu ražošanai, kas būs unikāla ražotne Latvijā un Eiropā.
– Kādu lomu šobrīd spēlē rūpniecība ostas kopējā apgrozījumā, un kādu rūpniecības īpatsvaru kopējā apgrozījumā gribētu sasniegt?
– Gribu teikt, ka 2010. gadā Ventspilī notika vēsturisks lūzums. Darba vietu skaits rūpniecībā pārsniedz darba vietu skaitu termināļos. Nebūt negribu mazināt termināļu nozīmi, tā ir milzīga, bet ventspilniekiem ir svarīgi, lai būtu kur strādāt, lai būtu labi apmaksātas darba vietas.
Tagad rūpniecība dod vairāk darba vietu nekā ostas termināļi, un, ja skatāmies uz jaunradītajām darba vietām, tad rūpniecībā tiek radīts piecas reizes vairāk darba vietu nekā jaunajos ostu termināļos. Vēsturiski termināļos ir bijušas samērā daudzas darba vietas, kuras mūsdienās, tehnoloģiskajiem procesiem attīstoties, kļūst nevajadzīgas. Šādos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem ir iespējas atrast citu darbu, un no šī aspekta rūpniecības loma tikai pieaugs. Kādu mēs gribam redzēt rūpniecību – lai tā dod daudz darba vietu, lai tās ir labi apmaksātas un lai tā ir mūsdienīga, kas spēj izturēt starptautisko konkurenci. Principā gandrīz viss, kas tiek saražots Ventspilī, tiek eksportēts.
– Visi vēlas, lai tiek radīts daudz jaunu darba vietu. Kā Ventspilī ir ar bezdarbu, nodarbinātību un vai neparādās dažviet jau manītā problēma, ka darbiniekus ir grūti atrast?
– Nodarbinātība Ventspilī ir augstāka nekā vidēji valstī, jo tiešām darba vietu skaits palielinās. Kas attiecas uz darbinieku kvalifikāciju – protams, ir daudz darāmā. Pilsētas vadība to ļoti labi apzinās, tāpēc ir nodibināta Ventspils augstskola, tagad tiks rekonstruēts Kurzemes kompetences centrs, kur tiks apmācīti cilvēki tādās profesijās, kādas nepieciešams Ventspilī un Latvijā. Tur viņi tiks apmācīti augstā profesionālā kvalitātē pie jauniem, moderniem darbgaldiem. Tādiem, kādus šodien izmanto konkurētspējīgi uzņēmumi. Šādi apmācīti cilvēki būs spējīgi strādāt gan jaunos uzņēmumos, gan esošajos, ja tiem būs nepieciešams papildu darbaspēks. Līdz šim tā ir vairāk bijusi kā prakse uz vietas, kas prasa zināmu laiku. Nesaku, ka tas ir slikti, citās valstīs tā ir pieņemts, ka darba apmācības notiek tieši rūpnīcā, bet arodskolai ir sava loma, lai kvalificēts darbaspēks Ventspilī vienmēr būtu pieejams. Turklāt Ventspils ir pievilkšanas centrs apmēram 150 tūkstošiem cilvēku visā Ziemeļkurzemē, jo kur gan vēl citur, ja ne Ventspilī, varēs atrast darbu rūpniecībā.
– Kāda ir Ventspils ostas sadarbība ar izglītības centriem?
– Pati Ventspils brīvosta nav darba vietu devējs Ventspils skolu vai kompetences centra absolventiem. Tie ir termināļi un rūpniecības uzņēmumi. Ja runājam par sadarbību ar augstskolu, gandrīz visi jaunie speciālisti, kas pieņemti darbā brīvostā, nāk no Ventspils augstskolas. Viņi tiek sagatavoti labā kvalitātē, un mēs par viņiem priecājamies. Ventspils augstskolas studentus plānojam iesaistīt dažādās pētniecības organizācijās, veikt pētnieciskos pasūtījumus augstskolai, jo tur tiek veidots īpašs pētniecības centrs, ar kuru mums ir interese sadarboties.
– Vai ekonomikas ministrs, ministrijas speciālisti ir apmeklējuši Ventspili un interesējušies par šeit uzkrāto pieredzi rūpniecības attīstīšanā, jo Ventspils brīvosta ar šo pieredzi var kalpot par paraugu visai valstij?
– Jā, ministra kungs ir bijis pie mums un apskatījis ostu, un atsauksmes ir bijušas pozitīvas.
– Cik apmierinoša ir sadarbība ar Ekonomikas ministriju?
– Mēs zinām, ka Ekonomikas ministrija ir izveidojusi vairākas programmas, lai atbalstītu privāto biznesu, un šo programmu ietvaros atbalstu ir iespējams iegūt. Kad notiek šādu jautājumu, tajā skaitā nacionālā plāna, apspriešana, mēs noteikti piedalāmies, un mūsu viedoklis tiek ņemts vērā. Tomēr Ekonomikas ministrijas programmas nav vērstas uz ostas pārvaldes atbalstu, jo ostas pārvaldei atbalsts nav nepieciešams. Tas ir atbalsts privātajam biznesam. Ventspilī ir realizēti vairāki projekti ar šādu atbalstu.
– Vai ir padomā arī kādi lielāki projekti nākamajā plānošanas periodā?
– Protams, mēs visu laiku strādājam ar Ekonomikas ministriju un īpaši ar tās pārraudzībā esošo Latvijas investīciju attīstības aģentūru (LIAA). Par šo sadarbību varam teikt tikai labus vārdus. Šīs atbalsta programmas izstrādā Ekonomikas ministrijas attīstības departaments, un mēs piedalāmies to apspriešanā gan caur Pašvaldību savienību, gan pa tiešo. Attiecībā uz nākotnes projektiem mēs vairāk skatāmies uz Kohēzijas fondu kā ostas pārvalde, jo mūsu uzdevums ir attīstīt infrastruktūru un biznesa apstākļus, nevis nodrošināt biznesu, kurā piedalīties mēs nemaz nevaram. Biznesu savukārt atbalsta tās programmas, kuras ir izveidojusi un administrē Ekonomikas ministrija un LIAA. Tās jau ir paredzētas konkrētu biznesu atbalstam. Mēs sniedzam nepieciešamo atbalstu, lai uzņēmēji varētu šādus pieteikumus iesniegt. Arī agrāk šādi pieteikumi ir bijuši, bet ne visi ir atbalstīti. Mēs kā ostas pārvalde to nevaram ietekmēt, jo tas ir no paša iesniedzēja kompetences atkarīgs jautājums.
– Salīdzinoši nesen mainījās Satiksmes ministrijas vadība. Kā politiskās peripetijas ietekmē ostas attiecības ar Satiksmes ministriju?
– Ostas pārvalde sadarbojas ar Satiksmes ministriju, kura pārvalda Kohēzijas fondus, un jāatzīst, ka sadarbība ir brīnišķīga, vienmēr tāda bijusi, un par šo sadarbību varu teikt tikai vislabākos vārdus. Kohēzijas fondu sadale no 2007. līdz 2013. gadam tika panākta jau iepriekš, un mēs labi zinām, kuri projekti Ventspilī ir apstiprināti, un mēs tos arī sekmīgi realizējam. Tos jau nevar atcelt, tāpēc visi projekti tiek virzīti un realizēti. Nevaru teikt, ka Ventspils ostas pārvaldei būtu kādas problēmas ar Satiksmes ministriju. Politika ir politika, nāk vēlēšanas, bet mūsu uzdevums ir strādāt, lai sasniegtu labākus rezultātus.
– Pirms kāda laika bija populārs viedoklis, ka ļoti perspektīvs ir transporta koridors no Ķīnas uz Eiropu caur Latviju. Tagad par to tiek nedaudz mazāk runāts. Vai cerības uz šo transporta koridoru ir izrādījušās veltas?
– Tā es negribētu teikt, ka cerības ir veltas un kravas nenāks. Kravas no Ķīnas uz Latviju var atnākt divos veidos. Pirmais, pie kā jau tiek strādāts, ir tā sauktais Land Bridge jeb Zemes tilts. Pa šo ceļu kravas no Rietumķīnas caur Kazahstānu un Krieviju ietu uz Baltijas ostām un jau tālāk tās izvadātu pa Ziemeļeiropu. Tad, kad jūras frakts bija dārgs un ilgs, šādam ceļam bija labas perspektīvas un bija daudz ieinteresēto – pirmkārt, jau tie, kas pārvadā šīs kravas. Tur bija ne tikai Latvijas intereses, bet arī Kazahstānas un Krievijas intereses, jo pa Latviju līdz Ventspilij tie ir kādi 500 kilometri, bet viņiem tie ir tūkstoši kilometru. Taču šis ceļš konkurē ar jūras ceļu. Ja jūras ceļš paliek lētāks, pazeminoties pieprasījumam pēc pārvadājumiem, tad kravas pārvadās pa jūras ceļiem, jo, kur ir lētāk, tur arī kravas. Šie projekti nav apturēti, bet tie patlaban atrodas nedaudz piebremzētā stāvoklī. Krīze ir skārusi visus, un mēs redzam, ka krītas gan pieprasījums, gan apgrozījums. Līdz ar to krītas arī jūras pārvadājumu cena.
– Ostas ir ļoti cieši saistītas ar dzelzceļu. Kāda situācija ir šajā sadarbības sektorā?
– Ja runājam par kravas piegāžu jaudām pa dzelceļu uz Ventspili, tās šobrīd ir labas. Uz Ventspili pārvadājuma jauda ir pāri par 30 miljoniem tonnu gadā. Bet pārvadā mazliet mazāk.
– Vai tas nozīmē, ka Ventspils osta darbojas tuvu savai maksimālajai jaudai?
– Es tā neteiktu. Maksimālo jaudu savulaik veidoja naftas cauruļvads ar 15 miljoniem tonnu, naftas produktu cauruļvads – apmēram 5 vai 6 miljoni tonnu un arī kravas, kas tiek piegādātas pa dzelzceļu un pēdējos gados arī pa autoceļiem. Kopējā jauda, kuru var absorbēt ostas termināļi, esošā infrastruktūrā pārsniedz 40 miljonus. Ventspils ostas pārkrauto kravu rekords bija 1983. gadā, kad tika pārkrauts 38,5 miljoni tonnu un kuģi reidā stāvēja lielā rindā. Kopā ar cauruļvadiem Ventspils osta var pārkraut daudz, bet tagad cauruļvads ir tikai viens. Dzelzceļa jauda ir izšķiroša, bet esmu pārliecināts – ja pieprasījums krasi palielinātos, tad Latvijas dzelzceļš piedāvātu risinājumu. Līdz ar to Ventspils ostas jauda līdz galam nav izsmelta.
– Kāds ir jūsu mērķis, kuru vēlaties sasniegt?
– Mēs vēlamies turēties zirgā, jo starptautiskā konkurence pieaug. Mēs redzam, cik strauji attīstās Krievijas ostas. Katru gadu tur ir daudzu miljonu tonnu pieaugums. Krievijas kravām turienes ostas ir ar lielu pievilkšanās spēku, un esam spiesti ar tām konkurēt. Tas iespējams tikai tad, ja esam labāki un varam piedāvāt labākus apstākļus.