Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir apvienojušās Ventspils un Talsu slimnīcas. Valdes priekšsēdētājai Egijai Širovai vaicājām par procesiem, kas norit šā reģiona veselības aprūpē, un par attīstības tendencēm.
– Aizvadītā gada nogalē ventspilnieku rīcībā tika nodota pilnīgi jauna reanimācijas nodaļa. Vai var teikt, ka ilgstošais slimnīcas atjaunošanas process ir noslēdzies?
– Ar jaunās reanimācijas nodaļas nodošanu ekspluatācijā ir noslēdzies 15 gadu cikls, kura laikā pilnībā ir atjaunota Ventspils slimnīca. No vienas puses, tas ir ilgs periods, bet, ja salīdzinām ar citām Latvijas reģionālajām slimnīcām, ko tās paguvušas izdarīt šo gadu laikā, mēs šo vērienīgo darba apjomu esam paveikuši ļoti ātri.
– Lūdzu, precīzāk par padarīto!
– Slimnīca ir ieguvusi mūsdienīgas aprises no visiem aspektiem – gan no medicīnisko iekārtu un pacientu plūsmas koordinācijas, gan no medicīniskā personāla darba apstākļu, telpu – to izvietojuma un funkcionālās lietderības, un komforta viedokļa.
Tostarp ir radītas ērtas un mūsdienīgas palātas ar individuāliem sanitārajiem mezgliem – tualetēm un dušu.
Visam slimnīcas kompleksam ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, un tas ieguvis jaunu vizuālo tēlu, kā arī uzbūvēts jauns slimnīcas korpuss.
Pilnībā atjaunota un modernizēta patoloģiskās anatomijas nodaļa ar morgu. Tagad visas slimnīcas struktūras ir atbilstošas 21. gadsimta tendencēm un prasībām.
Esam kļuvuši par vienīgo slimnīcu valstī, kurā visu nodaļu pacientiem ir vienādi labi ārstēšanās apstākļi, kas atbilst attīstīto Eiropas valstu klīniku standartiem.
– Vai tas nozīmē, ka remontēt vairs nevajadzēs?
– Tā nevar teikt, jo ir pagājuši 15 gadi, kopš renovētas pirmās nodaļas. Laika zobs dara savu, un pēc intensīvas ekspluatācijas tām atkal būs nepieciešams kosmētiskais remonts. Protams, vērienīgas pārbūves un renovācijas kādu laiku vairs neveiksim.
– Medicīnas iekārtu nozare attīstās ļoti strauji – vai arī Ventspilī ienāk labākais, kas pieejams?
– Ventspils pašvaldība, manuprāt, ir vienīgā Latvijā, kas katru gadu piešķir finansējumu jaunu diagnostikas un ārstniecisko iekārtu iegādei. Vidēji tie ir 100 tūkstoši latu gadā. Pirmkārt, šī nauda tiek novirzīta jaunākās paaudzes iekārtām, kas tiešā veidā kalpo pacientu dzīvības glābšanai un uzturēšanai.
Otrs svarīgākais ir diagnosticēšanas iekārtas. Piemēram, pagājušajā gadā pēc encefalogrāfa iegādes mēs sākām ventspilniekiem piedāvāt arī encefalogrammu, kas ir viens no epilepsijas diagnostikas veidiem, kā arī izmantojams citu saslimšanu diagnosticēšanai – tagad mūsu pacientiem uz šo izmeklējumu vairs nav jābrauc uz Rīgu.
Atzīmēšu, ka Ventspilī ir visas diagnostikas iekārtas, kas nepieciešamas savlaicīgai slimības atklāšanai, sākot ar sonogrāfiju līdz pat magnētiskajai rezonansei.
– Valsts apmaksāto izmeklējumu apjoms visur ir mazāks nekā reālā vajadzība. Līdz ar to veidojas garas rindas uz izmeklējumiem un dārgā aparatūra bieži stāv dīkā. Kā jūs risināt šo jautājumu?
– Protams, arī mūsu slimnīcā valsts apmaksāto izmeklējumu kvotas ir mazākas, nekā ir nepieciešams. Taču mēs piedāvājam alternatīvas – maksas pakalpojumu izmaksas, kas nav pārāk lielas, pacienti var segt ar apdrošināšanas polisēm vai par saviem līdzekļiem.
– Vai arī Talsu slimnīcā ir nodrošināti šādi apstākļi?
– Pilnībā vēl ne, bet mēs esam ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Atzīmēšu, ka, jau parakstot apvienošanās līgumu un izveidojot Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, mēs talseniekiem solījām jaunu slimnīcu. Savus solījumus esam pildījuši. Pateicoties Ventspils pašvaldības atbalstam, jaunās slimnīcas būvniecībai Talsos ir izdevies piesaistīt gan Eiropas fondu finansējumu, gan atbalstu no valsts budžeta. Savu ieguldījumu devusi arī Talsu pašvaldība. Tādējādi kopējiem spēkiem esam panākuši, ka ir sākusies jaunās slimnīcas būvniecība. Tā atradīsies jaunā, ērti pieejamā vietā.
Protams, tā nebūs tik liela un tik plaša profila, kāda tā bija pirms valsts uzsāktās veselības aprūpes sistēmas reorganizācijas.
– Kāpēc?
– Visiem zināms, ka valsts finansējums veselības aprūpei un slimnīcu darbības nodrošināšanai ik gadu sarūk. Taču Talsos būs pietiekami liela slimnīca, kas atbilst esošo iedzīvotāju skaitam, kā arī slimnīcas personāla un ārstu kapacitātei.
Tiks saglabāta arī pirmā neatliekamā palīdzība, taču daudzprofilu neatliekamās palīdzības sniegšana notiks Ventspils slimnīcā.
Talsos galvenais akcents tiek likts uz dienas stacionāra attīstību, kur varēs ārstēties gan akūto, gan hronisko slimību pacienti, tiks veiktas ķirurģiskās operācijas, pēc kurām nav nepieciešams ilgstošs atveseļošanās periods un īpaša diennakts uzraudzība.
Talsos jau tagad ļoti labā līmenī ir diagnostikas iekārtas un laboratorija, kas nodrošina ātru un precīzu diagnozes noteikšanu un saīsina ārstēšanās laiku.
– Mazliet par Talsu mediķu kolektīvu. Vai ir izdevies saglabāt spēcīgo kodolu?
– Diemžēl 2009. gada krīze, kad slimnīca praktiski tika slēgta, iecirtusi savu robu arī mediķu kolektīvā. Mēs nevaram pārmest ārstiem un vidējam medicīniskajam personālam, ka tie ir meklējuši un atraduši sev jaunas darbavietas, jo pusgadu nestrādāt un dzīvot neziņā ir liels pārbaudījums.
– Vai izdodas piesaistīt jaunos speciālistus?
– Piemēram, jaunajiem speciālistiem, kuri nav ventspilnieki, visbiežāk ir divi jautājumi – kur es dzīvošu? Cik es saņemšu? Ar dzīvojamo platību nodrošina Ventspils pašvaldība, bet mēs kā slimnīca gādājam, lai ārstiem būtu pietiekami daudz darba un tas tiktu adekvāti apmaksāts.
Pēdējo gadu laikā pēc rezidentūras mums ir izdevies piesaistīt vairākus jaunos speciālistus, kuri nāk ar jaunām idejām un ienes jaunas vēsmas mūsu slimnīcas darbā.
Līdzīgi strādājam arī Talsu slimnīcas nodrošināšanai ar speciālistiem – jāteic, ka tas ir pat vieglāk, jo Talsi ir tuvāk Rīgai un dežūrspeciālistiem nav nepieciešama pastāvīga dzīvesvieta Talsos. Ļoti bieži šie speciālisti strādā vairākās slimnīcās. Protams, domājam arī par pastāvīgo ārstu kolektīvu.
Taču kopumā gribu vērst valsts atbildīgo personu uzmanību uz faktu, ka Latvijā katastrofāli trūkst ārstu, it īpaši valsts attālākajos novados, kur kapacitāte ir nepietiekama, lai papildus motivētu jaunos ārstus savu karjeru veidot tur. Taču arī tur dzīvo cilvēki, kam vajadzīga laba veselības aprūpe. Uzskatu, ka arī tagad ir piemērojama padomju laikos praktizētā sistēma – ārsts, kurš mācījies par valsts naudu, tiek nosūtīts strādāt tur, kur tas nepieciešams. Ārstam ir jābūt pieejamam tāpat kā ugunsdzēsējam – katrā pilsētā, katrā novadā. Nedrīkst veselības aprūpi koncentrēt tikai 5 lielajās slimnīcās. Ļoti žēl, ka samazināti darbības apjomi un pat likvidētas slimnīcas, kas savulaik ir bijušas ar ļoti labu materiāli tehnisko bāzi un spēcīgu mediķu kolektīvu. Likvidēt tādas slimnīcas kā Bauska, Aizkraukle un vairākas citas būtībā ir noziegums. Jebkurai optimizācijai ir savas robežas, kas, manuprāt, nu jau ir pārkāptas, it īpaši attiecībā uz kadriem. Ja Rīgā kadru problēmu – ārstu speciālistu trūkumu – nejūt, tad ārpus Rīgas to trūkst visām slimnīcām. Pagaidām mēs neredzam pārdomātu politiku, kas nodrošinātu ārstu pieejamību visās teritorijās, neatkarīgi no to attāluma no Rīgas.
– Kā Ziemeļkurzemes slimnīcā attīstās mājas aprūpes pakalpojumi?
– Mājas veselības aprūpes pakalpojums ir ieguvis lielu popularitāti, jo dod iespēju pacientiem samazināt laiku, kas jāpavada slimnīcā, it īpaši pēc operācijām un traumām vai citām akūtām slimībām. Šo pakalpojumu pilnībā apmaksā valsts, tādējādi tiek ietaupīti arī pacienta līdzekļi, nav jāmaksā pacientu iemaksa par katru slimnīcā pavadīto dienu, kas šobrīd ir 9,50 lati.
Medicīnas māsa ierodas pie pacienta mājās – veic nepieciešamās injekcijas, pārsiešanas un apseko pacienta stāvokli. Gadījumos, ja pacients ir hronisks slimnieks, invalīds vai vecs cilvēks, kurš dzīvo viens un nespēj par sevi parūpēties, veselības aprūpes māsa bieži strādā tandēmā ar sociālā dienesta aprūpētājiem.
Šā pakalpojuma nodrošināšanai esam piesaistījuši 20 medicīnas māsas, kas sniedz pakalpojumus ne tikai Ventspils un Talsu pilsētās, bet arī novadu lauku teritorijās.
– No iepriekš teiktā noprotu, ka sadarbība ar pašvaldību ir ļoti cieša un tā ar izpratni izturas pret slimnīcas vajadzībām...
– Tieši tā, es varu pateikt tikai lielu paldies domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam un Guntim Blumbergam, kurš ir veselības aprūpes kurators pašvaldībā. Es zinu, cik grūti dažkārt klājas maniem kolēģiem citās pilsētās, kur sadarbība nav tik cieša.
Ar pašvaldības pārstāvjiem tiekamies reizi nedēļā, kad pārrunājam visus ar slimnīcu saistītos jautājumus. Ja nepieciešams, mūsu domes darbinieki iet un runā arī valdības līmenī – tas ir milzīgs atbalsts, kas palīdz ne tikai fiziski nodrošināt slimnīcas attīstību, bet visiem darbiniekiem un arī man rada pārliecību, ka mēs esam svarīgi savai pilsētai.
– Vadīt būtībā divas slimnīcas, kaut arī nosaukums ir viens, turklāt viena no tām ir būvniecības stadijā, ir milzīga atbildība. Vai varat visu pagūt?
– Darba slodze ir liela, taču darbs ir interesants – ik diena nāk ar jauniem izaicinājumiem. Jāatzīmē, ka Ventspils slimnīcas darbība ir sakārtota un jāstrādā tikai pie tā, lai pilnveidotu jau uzlaboto. Savukārt Talsi faktiski jābūvē no nulles – sākot ar personāla pienākumu precīzu definēšanu, kadru piesaisti, līdz pat finansējuma meklēšanai celtniecības nodrošināšanai.
Labs palīgs man ir valdes locekle, talseniece Kristīna Bidzāne, kura rūpīgi seko līdzi visiem procesiem Talsu slimnīcā. Visi lēmumi, protams, tiek pieņemti valdē, kas sastāv no četriem valdes locekļiem. Mans uzdevums ir koordinēt valdes lēmumu izpildi, lai tie tiktu paveikti noteiktajos termiņos un nepieciešamajā kvalitātē, lai notiktu slimnīcas attīstība un būtu apmierināti gan pacienti, gan arī darbinieki. Šķiet, ka izdodas.