Kopš dibināšanas 2000. gadā Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) veiksmīgi strādā, lai sasniegtu stratēģisko mērķi kļūt par nozīmīgu spēlētāju pasaules transporta ķēdē un kļūtu par atbalsta punktu konteineru un roro kravu transportēšanā starp Rietumeiropu, Krieviju, NVS valstīm un Āziju.
2012. gadā SIA Noord Natie Ventspils Terminals ir turpinājusi savu attīstību, piesaistot jaunas kravu plūsmas un klientus, vienlaikus nostiprinot jau esošo sadarbību ar līdzšinējiem klientiem.
Lai sekmētu stividorkompānijas atpazīstamību tirgū, izvērstas plašas reklāmas aktivitātes, piedaloties starptautiskās izstādēs Minhenē, Maskavā, Baku, Minskā. Ar rakstošo mediju starpniecību esam iepazīstinājuši klientus ar savu darbību, priekšrocībām un plāniem nākotnē. Papildus dažādi sižeti par mūsu termināli atspoguļoti Latvijas televīzijas kanālos.
Cer uz Zubr konteinervilcienu un Afganistānu
Konteineru pārvadājumu īpatsvars pasaules kravu pārvadājumu tirgū pieaug ar katru gadu. Tas ir viens no ekonomiski izdevīgākajiem kravu veidiem gan kravas nosūtītājam, gan pārvadātājam, tāpēc vairākums ostu un pakalpojumu sniedzēju tiecas iesaistīties konteineru pārvadājumos. Jāņem vērā, ka konteineru kvalitatīvai pārkraušanai un uzglabāšanai ir nepieciešama īpaša infrastruktūra. Tāda jau pirms vairākiem gadiem ir izveidota NNVT, un uzņēmums aktīvi strādā, lai efektīvi izmantotu esošo infrastruktūru. Bez lielāko konteineru pārvadātāju kompāniju izrādītās intereses papildus nepieciešama kravu īpašnieku, klientu piesaiste un pārliecināšana izmantot tieši Ventspils ostu. Uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artis Šenkevics informē: «Šomēnes starp Odesas ostu un Ventspils ostas pārvaldi ir parakstīta savstarpēja vienošanās, kuras ietvaros arī NNVT paveras iespējas iegūt jaunus sadarbības partnerus un papildu kravu apjomus. Vienošanās paredz iesaistīšanos konteineru vilciena Zubr loģistikas ķēdē, kas nodrošina konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu abos virzienos no Melnās jūras ostas uz Latviju. Patlaban kā tālākais pieturas punkts dzelzceļa konteineru līnijai ir definēta Odesas osta, bet perspektīvā šī loģistikas ķēde var sniegties līdz pat Turcijai.»
Valdes locekle Viktorija Zeļenkeviča norāda uz iespējamo papildu kravu plūsmu saistībā ar NATO konteineru un ģenerālkravu pārvadājumiem uz un no Afganistānas, it īpaši 2014.–2015. gadā, kad plānota NATO militārās tehnikas un iekārtu izvešana no šīs valsts. Paredzamā kravu plūsma ir apjomīga, tāpēc cerības uz šo kravu apstrādi ir arī NNVT. Notikušas sarunas ar LR iesaistīto ministriju un lielāko NATO kravu pārvadājumu kompāniju pārstāvjiem. Ventspils brīvostas pārvaldes un mūsu termināļa pārstāvji marta beigās bija vizītē Afganistānā, lai tiktos ar valsts atbildīgajām personām: satiksmes ministru, vēstnieku, Afganistānas Tirdzniecības un rūpniecības kameras cilvēkiem, nozīmīgākajām transporta kompānijām, veicinot biznesa iespēju izpēti, kontaktu nodibināšanu un uzturēšanu, arī komerckravu pārvadājumu veicēju motivēšanu. Jāatgādina, ka militārās tehnikas pārkraušanā terminālim jau ir pieredze, iepriekšējos gados militārās tehnikas pārkraušana no kuģiem uz dzelzceļa platformām un atpakaļ NATO militāro mācību nodrošināšanai bija uzticēta tieši NNVT. Procesa realizāciju un uzraudzību, kā arī īso izpildes termiņu NATO militāro mācību vadība novērtēja kā ļoti labu sadarbību.
Trumpis – nestandarta ģenerālkravas
Terminālis turpinās izmantot tā esošās priekšrocības ģenerālo kravu apstrādes jomā, tajā skaitā lielgabarīta un smagsvara kravas vienību apstrādē, attīstītās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanā.
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un kvalitatīvi veiktos kravu apstrādes pakalpojumus, terminālis sadarbībā ar kuģu aģentiem un dzelzceļa ekspeditoriem piedalīsies gan vietējos, gan Baltijas mēroga, gan starptautiska mēroga tenderos.
Izstrādāt ik reizi jaunu tehnoloģiju, pielāgot konkrētajai kravai iekārtas, platformas un stiprinājumus, var teikt, ir NNVT speciālistu ikdiena. Artis Šenkevics stāsta: «Lielgabarīta un lieltonnāžas kravu apstrādes veidi reti kad ir vienādi, tāpēc katras šādas kravas apstrādes tehnoloģija ir unikāla. Piemēram, pagājušajā gadā pārkrāvām vēja ģeneratorus, kuru lāpstiņu garums bija vairāki desmiti metru. Tāpat arī paši ģeneratori prasīja ļoti saudzīgu pārkraušanu – mūsu darbinieku komanda ar to ļoti labi tika galā.» «Pateicoties mūsu darbinieku darba kvalitātei, nākamajā gadā ieplānota vēl vismaz 20 vēja ģeneratoru pārkraušana mūsu terminālī,» piebilst Viktorija Zeļenkeviča.
Termināļa viena no prioritātēm ir saldēto kravu apstrādes uzsākšana un stividorpakalpojumu nodrošināšana. Par šā veida kravas pārkraušanas un uzglabāšanas iespējām ir informēti interesenti no Marokas, Afganistānas, Krievijas un Baltkrievijas. Termināļa tehniskie resursi ir gatavi uzsākt pakalpojuma piedāvājumu, piestātne ir atbilstoša kuģu uzņemšanai, gaidāma aktīvāka rīcība no Reefer Cargo Terminal puses.
Kā papildu kravas nākotnē terminālis uzskata arī Ventspils rūpnīcu produkcijas eksportu: Ventspils metināšanas rūpnīcas kravas, atjaunotās moduļu māju rūpnīcas, Bucher Schörling produkcija, Ventspils Andern liela izmēra kravas.
Valdes locekle uzsver, ka kravas bieži ir unikālas, tāpēc arī darbiniekiem ir jāapgūst specifiskas zināšanas. «Pirms pieņemt pasūtījumu, mēs kopā ar visu termināļa departamentu speciālistiem izvērtējam, vai to spēsim paveikt, tad kopā ar klientu saskaņojam visas darbības un to secību. Strādājot ar klientiem, netiek ņemts vērā nedz darba laiks, nedz nedēļas diena – ja klientam ir jautājumi, tad tie ir jārisina nekavējoties. Vēlreiz un vēlreiz varu apgalvot, ka mūsu lielākā vērtība ir darbinieki – viņu ilggadējā pieredze un radošā pieeja jautājumu risināšanā. Diemžēl speciālistu, it īpaši dokeru kolektīvs sāk novecot – drīz būs nepieciešama jaunā maiņa. Gaidām savās rindās jaunos speciālistus, kuri ir gatavi strādāt un mācīties no vecākajiem kolēģiem.»
Aktivizējas prāmju līnijas
2012. gadā radīti jauni priekšnoteikumi, lai turpmāk attīstītu prāmju kravas plūsmas palielināšanos. Iegādāti divi jauni termināļa traktori, kas nodrošina drošu un ātru roro kravas apstrādi, atjaunots un nostiprināts rampu segums, ieviesta radiācijas kontroles sistēma. Tas ļaus turpmāk attīstīt prāmju kravu satiksmi caur termināli un dos iespēju piedāvāt klientiem drošākus un kvalitatīvākus kravu apstrādes pakalpojumus.
Galvenais uzstādījums šajā segmentā ir prāmju satiksmes maršruta un biežuma palielināšana un dažādošana: Ventspils savienojumi ar citām ostām Zviedrijā un tālāk Rietumeiropā.
Ievērojama prāmju kravu apgrozījuma pieauguma gadījumā iespējama nepieciešamība pēc trešās roro piestātnes būvniecības (potenciāli divos līmeņos) pie 13. piestātnes.
Kopš pagājušā gada rudens bijušās Skandlines prāmju līnijas ir nonākušas zviedru pārvadājumu kompānijas Stena Line īpašumā. Saglabāti ir līdzšinējie maršruti: no Trāvemindes uz Ventspili un Nīnēshamna–Ventspils. Kā pakalpojumu sniedzēju Ventspils ostā Stena Line ir izvēlējies NNVT. Līdz ar jaunā īpašnieka darbības aktivizēšanos vērojams kravu apgrozījuma pieaugums prāmju pārvadājumos.
Jāatzīmē, ka 2012. gads NNVT ir bijis līdz šim visveiksmīgākais. Šā gada plāni ir ļoti piesardzīgi, taču esošās tendences valdes priekšsēdētāja vērtē optimistiski: «Mēs strādājam ļoti centīgi un mērķtiecīgi, nepieļaujot kļūdas. Par to liecina arī ikgadējie ISO sertifikāta audita rezultāti. Izskatot iepriekšējo gadu atsauksmes, secinām, ka mūsu klienti vienmēr bijuši apmierināti ar mūsu pakalpojumu kvalitāti un cenu politiku.»
Brīvostas pārvaldes atbalsts NNVT interesēm
Ventspils brīvostā ar ES līdzfinansējumu turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem upes kreisajā krastā. Uz turieni pārcelsies apaļkoksnes pārkraušanas kompānija. Noord Natie Ventspils Terminals iegūs papildu platības savas darbības attīstībai: gan ģenerālo kravu, gan projektu kravu, gan varbūt pavisam jaunu kravu veidu apstrādes iespējām. Šie projekti nākotnē varētu dot ievērojamu ieguldījumu kompānijas veiksmīgā attīstībā. Viktorija Zeļenkeviča atzinīgi vērtē termināļa un Ventspils brīvostas pārvaldes sadarbību: «Pārvaldes darbinieki vienmēr uzklausa un respektē mūsu, uzņēmēju, domas un vajadzības. Atbrīvojoties gandrīz sešu hektāru lielajai platībai, ko patlaban aizņem kokmateriālu pārkraušanas terminālis, mēs varēsim drošāk plānot sava termināļa kapacitātes pieaugumu. Priecājamies, ka mūsu centienus pārvaldes vadība atbalstījusi gan sarunās ar Odesas ostu, gan Japānā, Kazahstānā, Afganistānā.