Lai mazajiem ventspilniekiem drošāks solis 1. klasē

© Ojārs Lūsis

Skolas gaitu uzsākšana mazajiem ķipariem ir jauna dzīves situācija. Lai palīdzētu bērniem spert drošākus soļus 1. klasē, Ventspils pirmsskolas izglītības iestāde Eglīte jau otro mācību gadu realizē projektu Bērnu radošuma un intelektuālo spēju attīstība rotaļnodarbībās un ārpus tām, kas nepiespiestā veidā un gaisotnē bērniem ļauj iegūt jaunas prasmes un iemaņas, kas ar laiku pārvēršas vērtīgu zināšanu bāzē un noderēs ne tikai skolā, bet visas dzīves garumā.

Kad Neatkarīgā viesojās Ventspils pirmsskolas izglītības iestādē Eglīte, grupiņās notika aktīva rosība – zemē tika sētas dažādas sēkliņas, pēc tam zīmēts un rakstīts, kas no sēkliņas izdīgs. Bērni bija apņēmības pilni izaudzēt redīsus, tomātus un gurķus. Viņiem padomā bija arī stādīt sīpolus, vārdu sakot, todien bērni pilnībā iejutās dārzkopja lomā.

Viszinātkārākais vecums

«Projekta ietvaros esam būtiski uzlabojuši savu materiālo bāzi, kas ir vērsta uz dabaszinību izzināšanu. Bērniem ir pieejami dažādi konstruktori, galda spēles, tematiskās spēles, piemēram, saistībā ar pareizu atkritumu šķirošanu, spēles, kas palīdz iepazīt dzīvo dabu,» stāsta Ventspils pirmsskolas izglītības iestādes Eglīte vadītāja Ināra Nagle, piebilstot, ka projekta mērķauditorija ir 4–5 gadus veci bērni. «Šajā vecumā grupā bērni ir viszinātkārākie. Viņu raksturīgākās vecumposma iezīmes ir strauja domāšanas attīstība un intelekta, loģiskas spriestspējas veidošanās, skaņu un gramatiski pareizas runas apguve. Tāpēc šajā vecumā posmā ir svarīgi nodrošināt bērniem plašas darbošanās iespējas, radīt tādu mācību vidi, kas rosina bērnus pētīt un eksperimentēt, sekmē viņu fiziskās un intelektuālās aktivitātes. Iegūtās zināšanas viņiem palīdzēs justies drošākiem un pārliecinātākiem skolā,» ir pārliecināta I. Nagle.

Jāpiebilst, ka projekta realizācija un materiālās bāzes iegāde bija iespējama, pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam, kas projektam piešķīra 33 423 latus.

Eksperimentē, mēra un pēta

Jaunais pirmsskolas izglītības iestāžu materiālās bāzes papildinājums sniedz iespēju skolotājiem nodrošināt bērnu individuālo darbu, ievērojot katra bērna spējas un intereses. Turklāt darbs tiek organizēts tā, lai tiktu veicināta bērnu pētnieciski izzinošā darbība, sekmētas bērnu prasmes veikt dažādus eksperimentus, vērojumus un mērījumus dabā. «Piemēram, praktisko darbu veikšanai bērniem ir iespēja darboties ar mikroskopu, smilšu pulksteņiem, kukaiņu izpētes ierīcēm, palielināmajiem stikliem, multifunkcionālajiem svariem, binokļiem, mērīšanas piederumiem, dažādām ģeometriskām formām mērījumiem un citām ierīcēm. Mēs audzēkņiem nedodam atbildes, bet ļaujam, radoši darbojoties, pašiem izdarīt secinājumus, kurus kopīgi apspriežam. Tādā veidā viņi iemācās mācīties, nevis gaida, ka kāds viņus mācīs,» stāsta I. Nagle.

Ieguvums – pārliecinošāks bērnu prasmju kopums

Savukārt skolotāja Zita Janušone, kas devusi lielu ieguldījumu projekta satura, attīstošo uzdevumu, plānotā individuālā darba materiālās bāzes nodrošinājuma un teorētiskā pamatojuma, individuālās attīstības vērtēšanas kritēriju izstrādē, papildina: «Tagad pirmsskolas izglītības iestādē ir iespējams vieglāk un radošāk nodrošināt mācību procesu. Tas norit visas dienas garumā: no brīža, kad vecāks savu atvasi atved pie mums, līdz vēlai pēcpusdienai, kad bērns dodas mājas. Tāpēc skolotājiem jāspēj bērniem visu laiku piedāvāt ko jaunu, interesantu, aizraujošu, turklāt daudzveidīgas darbošanās iespējas. Turklāt būtiski, ka bērns jaunas prasmes un iemaņas apgūst rotaļājoties. Var teikt, viņš caur spēlēm un dažādām radošām aktivitātēm apgūst pirmsskolas izglītības programmu.» Skolotāja arī norāda, ka rezultāti bērna attīstībā nav manāmi uzreiz, tomēr pirmie pozitīvie iedīgļi ir jau saredzami tagad. «Izvērtējot 6–7 gadus vecu bērnu individuālos sasniegumus atbilstoši pirmsskolas izglītības programmas prasībām, vērojams stabilāks, pārliecinošāks bērnu prasmju un iemaņu kopums. Vērojama bērnu mērķtiecīgāka, pārliecinošāka, argumentētāka, paša plānota un vērtēta darbība, kuras rezultātā prot izteikt secinājumus, veikt pašvērtējumu,» akcentē I. Nagle.

Atzinīgi projektu vērtē arī vecāki. «Protams, veicām skaidrojošo darbu, lai arī viņiem rastos izpratne, ko mēs darām un kāpēc mēs to darām. Tad, kad šie jautājumi ir skaidri, attīstās arī sadarbība un rodas vajadzīgais atbalsts,» uzsver Eglītes vadītāja. Pirmsskolas izglītības kolektīvs ir gandarīts, ka iestādes audzēkņi, kas uzsāk mācības 1. klasē, skolā tiek raksturoti kā motivēti, atsaucīgi un atvērti jaunām zināšanām. «Skolas uzsver, ka bērnus esam labi sagatavojuši, un šie vārdi ir liels apbalvojums,» akcentē I. Nagle.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais