Pilsēta turpina lutināt bērnus

© Ojārs Lūsis

Pirmo bērnu pilsētiņu Latvijā 2000. gadā uzbūvēja Ventspilī. Redzot bērnu un viņu vecāku neviltoto interesi par šāda veida atrakcijām, Ventspils dome pieņēma lēmumu attīstīt šo projektu, un tagad Ventspilī ir divas bērnu pilsētiņas – viena centra rajonā (Lielā prospekta un Vasarnīcu ielas ielokā), otra, kam dots nosaukums Bērnu parks «Fantāzija», Pārventā, kā arī no jauna iekārtoti vairāki bērnu rotaļu laukumi bērnudārzos un iekšpagalmos.

Tikai vislabākās iekārtas

Izvērtējot rotaļu laukumu ierīču ražotāju piedāvājumu, ventspilnieki secināja, ka Latvijā netiek piedāvātas pietiekami augstas kvalitātes ierīces. Tāpēc 2000. gadā speciālisti lēma par labu zviedru kompānijas HAGS augstvērtīgajiem izstrādājumiem, kuros katra detaļa ir rūpīgi pārdomāta, to konstrukcijas ir izturīgas – grūti salaužamas, kas nav mazsvarīgs faktors bērniem paredzēto izstrādājumu ekspluatācijā. Patlaban Bērnu pilsētiņā ir uzstādītas vairāk nekā 40 dažādas rotaļu iekārtas, kas piemērotas bērnu fiziskajai attīstībai, sākot no mazuļa, līdz pat tīņu gadiem. Ventspils pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde direktors Andris Kausenieks (attēlā) atzīst: «Bērniem visu laiku gribas ko jaunu, tāpēc ik pa laikam mēs rodam iespēju papildināt esošo piedāvājumu ar jauniem, vēl neredzētiem, vizuāli un funkcionāli aizraujošiem elementiem, radām papildu servisa pakalpojumus, piemēram, batutus, velokartus, bērnu kafejnīcu un estrādi. Katru svētdienu neatkarīgi no laikapstākļiem un gadalaika šeit norisinās atraktīvi muzikāli pasākumi bērniem. Šo aktīvās atpūtas parku piedāvājumu aktīvi izmanto ne tikai ventspilnieki, bet arī pilsētas viesi, jo Ventspils ir viens no iecienītākajiem ģimeņu ar bērniem ceļojumu galamērķiem.»

2003. gadā, strādājot pie nākamā projekta – bērnu rotaļu parka Fantāzija, Ventspils pašvaldība vēlējās ko netradicionālu un Latvijā vēl nebijušu. Šoreiz iekārtu iegāde notika Dienvidkorejā. Arī tās ir ekspluatācijā drošas, vizuāli interesantas un labi iederas kopējā pilsētas tēlā. Sadarbība gan ar Dienvidkorejas, gan Zviedrijas un tagad arī ar Spānijas, Somijas un Vācijas bērnu laukumu iekārtu ražotājiem ir ļoti veiksmīga un arī regulāra.

Šogad plānota abu minēto pilsētiņu papildināšana ar jauniem elementiem.. Savu estrādi ar 100 sēdvietām iegūs arī bērnu parks Fantāzija.

Vaicāts par vandalismu, Andris Kausenieks uzsver: «Vandaļi parasti izvēlas objektus un vietas, kur jau kaut kas nav īsti kārtībā. Ja vide ir perfekti sakopta, visas iekārtas un detaļas pilnīgā kārtībā, tad reti kuram ceļas roka ko salauzt vai piedrazot. Jāatzīmē arī tas, ka iekārtu ražotāji ir rūpīgi izvērtējuši visus riskus – iekārtas ir izturīgas.»

Katrā pagalmā un bērnudārzā

Paralēli bērnu un jauniešu aktīvās atpūtas pilsētiņu attīstībai dome piešķīra finansējumu mūsdienīgu rotaļu laukumu izveidošanai arī visu pirmsskolas iestāžu teritorijās. Vecās, vēl padomju laikos būvētās konstrukcijas ir nomainītas ar mūsdienīgām, bērnu attīstību veicinošām un ekspluatācijā drošām iekārtām. Patlaban modernās iekārtas ir pieejamas visu bērnudārzu audzēkņiem. Pakāpeniski visos rotaļu laukumos gan bērnudārzos, gan parkos un iekšpagalmos tiks nomainīts laukumu segums. Smiltis aizstās speciāls gumijots klājums. Tādējādi vienlaikus tiek atrisinātas vairākas problēmas – pirmkārt, tā ir sanitārija – pēc spēlēšanās bērnu apģērbs būs daudz tīrāks, kā arī atkritīs uztraukumi par kaķu nedarbiem smiltīs. Ne mazāk svarīga ir bērnu drošība – kritiens uz gumijotas virsmas atstāj mazāk traumu; tāpat tā jāatjauno daudz retāk nekā smilšu pamats. Mūsdienīgais segums jau ir ieklāts rotaļu laukumos Talsu ielā 7 un Jūras ielā 3, kas izbūvēti 2012. gadā.

Pilnā sparā turpinās arī daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošana, tostarp rotaļu laukumu ierīkošana. Kā jau minēts, šovasar izveidos vēl piecus jaunus rotaļu laukumus: trīs vietās Pārventā un divās vietās dažādos mikrorajonos Ventas kreisajā krastā. Dažādās vietās ieplānoti dažādi risinājumi – pilsētvidi turpinās papildināt jau iepazītie dzīvnieku tēli, kā arī gaidāms pārsteigums – Bērnu pilsētiņā tiks uzstādīta pirmā apgaismotā bērnu rotaļu iekārta. Tā sastāvēs no sešiem stabiem un 13 rotaļu un vingrošanas elementiem. Diennakts tumšajā laikā rotaļu iekārtas stabi un slīdkalniņš spīdēs un izgaismosies, ik pēc trim sekundēm mainot krāsu – dzeltens, rozā, zaļš, zils. Tādējādi tas būs ne tikai funkcionāls un dienas laikā pievilcīgs vides objekts, bet arī diennakts tumšajā periodā kalpos kā efektīgs pilsētvides akcents.

Līdz ar pieminēto projektu realizāciju iesāktā programma nebeigsies – nākamajam gadam jau plānoti jauni darbi un jauni piedāvājumi Ventspils jaunajai paaudzei. Ir svarīgi, lai vakara stundās un brīvdienās bērni rotaļāties varētu ne tikai lielajos laukumos, bet tieši savas mājas pagalmā, kur viņus kaut pa logu var uzmanīt vecāki vai pieskatīt kaimiņi un lielākie bērni.

Seniori grib, seniori dabūs

Aizvadītajā gadā Ventspils pilsētas pašvaldība ieguvusi 3. vietu Eiropas Komisijas konkursā Eiropas gads 2012 aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei kategorijā Senioriem draudzīga dzīves vide. No vienas puses, tas ir gods, no otras – uzliek papildu atbildību.

Lielu popularitāti ir ieguvuši arī āra trenažieri, ko izmanto jaunieši, pieaugušie un arī seniori. Āra trenažieri pilsētā ir kopš 2008. gada, kopumā nu jau deviņās dažādās vietās abos Ventas krastos – Reņķa dārzā, Jūrmalas parkā, Mežaparkā, Piedzīvojumu parkā un citviet. Gluži vai pa jokam sācies, bet visā nopietnībā attīstījies ir pavecāku dāmu ieteikums Lemberga kungam: blakus Talsu ielas 7. nama pagalmā pērn iekārtotajam rotaļu laukumam jāuzstāda arī āra trenažieri – esot nepieciešams, kur svaigā gaisā aktīvi atpūsties senioriem.

Ar norunu, ka dāmām šie trenažieri tiešām būs jāizmanto, pilsētas vadība izprojektējusi un blakus iepriekšminētajam rotaļu laukumam tiks uzstādīti arī iepriekš solītie trenažieri.

Jāatzīmē, ka rūpes par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pašvaldībai joprojām ir svarīgas – visās sabiedriskajās ēkās, sporta un kultūras iestādēs ir izveidota speciāla infrastruktūra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpat ir izveidoti līdzeni nobraucieni no ietvēm ielu krustojumos, pielāgots sabiedriskais transports, turklāt nav zināma neviena cita pašvaldība, kurā privatizētu daudzdzīvokļu namu ieejas, ja tajās dzīvo cilvēki ar kustību traucējumiem, ir speciāli aprīkotas, lai cilvēki ratiņkrēslos spētu paši nokļūt savās mājās. Andris Kausenieks uzsver: «Pilsētas infrastruktūra un sabiedriskās ēkas ir viegli pieejamas jebkuram, bet tam zūd jēga, ja cilvēks netiek ārā no savām mājām.»

Vajadzīga tālredzība un laba griba

Runājot par pagalmu labiekārtošanu, tostarp rotaļu laukumu un autostāvvietu izveidošanu, lielākajā daļā pašvaldību jādzird arguments: «Līdz ar dzīvokļu privatizāciju privatizēta ir arī mājām piegulošā teritorija. Likums liedz pašvaldību līdzekļus ieguldīt privātīpašumā, tāpēc par pagalmu labiekārtošanu, savstarpēji vienojoties, ir jārūpējas pašiem iedzīvotājiem.» Paredzot iespējamos sarežģījumus, Ventspils pašvaldība, nododot mājas privatizācijai, savā pārziņā paturēja daļu piegulošās teritorijas, kas tagad tai dod tiesības likumiski rūpēties par saviem pilsētniekiem – uz sava zemes īpašuma pašvaldība ir tiesīga veikt investīcijas arī iepriekšminēto mērķu sasniegšanai. «Ir mums arī tādi pagalmi, kur visa teritorija ir privātīpašums, taču arī šajos gadījumos pieejams pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības izdotie saistošie noteikumi paredz, ka pagalmu labiekārtošanai atkarībā no ieplānotajiem darbiem iespējams saņemt pašvaldības atbalstu no 50 līdz 80% no kopējām atbalstāmajām izmaksām.»

Atkritumu nav – stādīs ozolus

Pie durvīm ir Lielā Vislatvijas talka – tiek gādāti grābekļi, maisi un cimdi, bet ko darīt ventspilniekiem, kur stihisku izgāztuvju un piedrazotu teritoriju nav? Jau vairākus gadus Lielās talkas laikā Ventspilī tiek gatavoti putnu būri un stādīti koki. Ornitologi norādījuši, ka aprīļa beigās izlikt putnu būrus ir par vēlu – strazdi un citi putniņi, kam nepieciešamas mājas, jau sen atlidojuši. Tāpēc šogad lielā putnu būru talka noritējusi jau 6. aprīli, savukārt Lielās talkas laikā (ventspilnieki gan ievēroja sākotnēji noteikto talkas datumu, jo Kurzemē pavasaris iestājās agrāk nekā pārējā Latvijā) turpināta koku stādīšanas tradīcija. Šogad aktuālākās vietas izraudzītas divas – dzīvojamā rajona tuvumā iepretim dzelzceļa šķirošanas stacijai izveidota piramidālo ozolu siena. Vidēji trīs metrus lieli ozoli iestādīti apmēram 2,5 metru attālumā viens no otra, tādējādi veidosies siena, kas aizsegs ne tikai vilcienu sastāvus, bet samazinās arī to radītos trokšņus.

Savukārt Pasiekstes ielas iedzīvotāji sūdzējušies, ka ielā trūkst zaļuma. Arī šajā ielā iestādīta sarkano ozolu aleja, kas rudenī būs īpaši krāšņa – karmīnsarkana. Talkas laikā notika koku vainagu sakārtošana.

Komunālās pārvaldes direktors teic: «Tūrisma sezona sākas 18. maijā. Līdz tam laikam pilsētā visam jābūt kārtībā – remontdarbi jāpabeidz un jāsāk puķu stādījumu veidošana.

Svarīgākais