Noglabās tikai to, ko nekad nevarēs izmantot

© Ojārs Lūsis

Faktiski noslēgusies ir atkrituma poligona Pentuļi infrastruktūras uzlabošanas 2. kārta, kuras ietvaros ir uzbūvēts atkritumu priekšapstrādes centrs, kas dos iespēju noglabājamo atkritumu apjomu samazināt par 70 līdz 80%. Oficiālā nodošana ekspluatācijā ieplānota maijā.

Jaunākās tehnoloģijas

Poligona infrastruktūras uzlabošanas ietvaros tiek uzbūvēts atkritumu priekšapstrādes centrs un atkritumu apsaimniekošanas rezultātā radītās biogāzes savākšanas sistēma ar gāzes sadedzināšanas lāpu.

Nonākot Pentuļu poligonā, visi savāktie atkritumi vispirms tiks sapresēti, izspiežot no tiem šķidrumu, ko rada organiskie atkritumi. Vēlāk šis šķidrums tiek raudzēts un no tā iegūta biogāze. Pagaidām biogāze tiek izmantota siltuma ražošanai uzņēmuma darbības nodrošināšanai, bet pārpalikums sadedzināts lāpā. Perspektīvā iespējama gāzes izmantošanas tehnoloģiju pilnveidošana, kas ļautu ražot elektrību, kas nepieciešama poligona vajadzībām.

Savukārt atkritumu sausās frakcijas tiks šķirotas, atdalot otrreiz izmantojamās izejvielas, kā arī izejvielas, kas piemērotas kurināmā ražošanai. Noglabāt paredzēts tikai 20 līdz 30% no poligona teritorijā ievestā atkritumu apjoma.

Pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms skaidro: «Priekšapstrādes tehnoloģija ir noskatīta Vācijā un Itālijā. Patlaban tā ir uzskatāma par modernāko atkritumu priekšapstrādes tehnoloģiju Eiropā. Līdzīgas, bet vienkāršotas, patlaban darbojas Valmierā un Jelgavā, Ventspilī uzstādītā sistēma ir soli priekšā līdz šim Latvijā realizētajiem projektiem. Tātad ventspilnieki atkal ir pirmie, kas ieviesuši jaunāko un videi draudzīgāko atkritumu apsaimniekošanas modeli. Atgādināšu, ka Pentuļi bija pirmā vieta Latvijā, kur jau 2004. gadā tika realizēts ES direktīvām un vides drošības standartiem atbilstošs atkritumu noglabāšanas poligona projekts.»

Soli priekšā ES direktīvām

ES direktīvas paredz līdz 2020. gadam ieviest sistēmu, kuras ietvaros no visiem sadzīves atkritumiem pirms to noglabāšanas poligonos ir jāatdala organiskās vielas. Līdz ar jaunā atkritumu priekšapstrādes centra darbības uzsākšanu Ventspils reģionālajā atkritumu poligonā Pentuļi iepriekšminēto direktīvu sāks pildīt jau šogad – 2013. gadā.

Tāpat ir izpildīti Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka atkritumu noglabāšanu nedrīkst veikt bez to pirmapstrādes.

Iedzīvotājiem tarifs nemainīsies

Atkritumu priekšapstrādes centra izveidošanas projekta tāmes kopējā vērtība sastāda 4,6 miljonus latu, no tiem 3,17 miljonus sedz ES Kohēzijas fonds, pārējo pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, piesaistot kredītresursus. Lai arī finansiālie ieguldījumi no uzņēmuma puses ir lieli, samazinoties noglabājamo atkritumu apjomam, kā arī iegūstot papildu resursus no atkritumu šķirošanas un blakusproduktu efektīvas izmantošanas, kopējās poligona uzturēšanas izmaksas būtiski nepieaugs. Līdz ar to iedzīvotājiem par atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu tarifs, visticamāk, nemainīsies. Atgādināsim, ka pagājušajā gadā Ventspils reģionālajā atkritumu poligonā Pentuļi tika samazināts noglabājamo atkritumu tarifs, kas tagad ir 13,62 lati par tonnu.

Kas tad, ja ne pašvaldība

Uz jautājumu, vai arī turpmāk atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu realizēs pašvaldība, Gaitis Celms norāda: «Neviens cits labāk nespēj nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu kā pašvaldība, kam tas uzlikts par pienākumu arī likumā par pašvaldībām. Pastāv viedoklis, ka pašvaldības uzņēmumi nestrādā efektīvi, taču mēs tam nevaram piekrist. Pašvaldība ir izveidojusi mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ieguldījusi milzīgus līdzekļus, izveidojusi infrastruktūru, un būtu pilnīgi nepiedodami tagad to nodot kāda privātā komersanta rokās.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais