«Pēc ilgāka pārtraukuma šajā studiju gadā lielu popularitāti reflektantu vidū ieguva profesionālās bakalaura studiju programmas Skolotājs apakšprogramma Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs. Tas man bija patīkams pārsteigums, un es guvu apstiprinājumu, ka, neraugoties uz dažādām jukām, negācijām, kas publiskajā telpā izskan saistībā ar pedagoga profesiju, tomēr netrūkst interesentu, kas vēlas apgūt tieši šo specialitāti.
Man reiz kāda studente sacīja – skolotājs ir viens no tiem arodiem, kas dod kvalitatīvu segumu visai dzīvei. Pilnībā viņai piekrītu,» uzsver Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Ventspils filiāles vadītāja Monolita Sondere.
Lai arī šobrīd studiju gads tuvojas izskaņai, aktīvi tiek domāts par jauno mācību cēlienu rudenī, kad RPIVA Ventspils filiāle savam studentu pulkam aicina pievienoties studētgribētājus, kas vēlas papildināt savu zināšanu un prasmju bagāžu biznesa vidē vai pedagoģijā, proti, nākamajā akadēmiskajā gadā filiāle piedāvā iestāties divās profesionālā bakalaura studiju programmās: Komercdarbība un uzņēmuma vadība vai Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs. Abās programmās studiju ilgums ir četri gadi un trīs mēneši. Studiju forma – nepilna laika klātiene.
Laika un naudas ietaupījums
Lai uzzinātu detalizētāku informāciju par izglītības iespējām, aprunātos ar mācībspēkiem, RPIVA Ventspils filiāle rīko atvērto durvju dienas. Viens šāds pasākums paredzēts pavisam drīz – 11. maijā, nākamais ieplānots 27. jūnijā. «Iepriekšējā atvērto durvju dienā, kas norisinājās 13. aprīlī, apmeklētāju bija gana daudz, kas, manuprāt, liecina, ka studijas pie mums tiek atzinīgi novērtētas, turklāt iespēja izglītoties tuvāk mājām daudziem šķiet ērta un patērē daudz mazāk laika un naudas resursu.»
M. Sondere atzīst, ka pati aktīvi piedalās potenciālo studentu piesaistē. «Apzinu gan Ventspils novada iedzīvotājus, gan raugos arī ārpus tā robežām, piemēram, sadarbojos ar Talsu un Liepājas novadiem un tur informēju par studiju iespējām pie mums. Arī līdz šim filiāles durvis vēruši ne tikai Ventspils vai tā novada iedzīvotāji, bet arī interesenti no tālākas apkaimes,» stāsta M. Sondere, piebilstot, ka potenciālie studenti ne vienmēr ir viegli pārliecināmi, taču, kad studijas uzsāktas, ir ļoti apmierināti ar savu izvēli un novērtē sevis pilnveides iespējas. Lai padarītu izglītošanos pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, RPIVA Ventspils filiāle nākamajā akadēmiskajā gadā atsevišķās studiju programmās samazinājusi studiju maksu.
Pieaug jauniešu interese
M. Sondere ir gandarīta, ka studentu vidū arvien vairāk ir jaunieši, kas nesen absolvējuši vidusskolu un savu izglītības ceļu, darba gaitas nolemj saistīt ar savu dzimto pusi – Ventspili vai Ventspils novadu. «Kādreiz mūsu studentu vidējais vecums bija aptuveni 35 gadi, bet tagad ap 20,» norāda RPIVA Ventspils filiāles vadītāja.
Tā kā filiāle nav liela, ir iespējams ar katru studentu veidot ciešāko kontaktu, kas dažreiz turpinās arī pēc mācību iestādes absolvēšanas. «Piemēram, mums ir absolventi, kas piedāvā tagadējiem studentiem prakses vietas. Pieminot stažēšanās iespējas, jāteic, ka filiālei ir izveidojusies laba sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, un, ja pats students nevar atrast sev prakses vietu, mēs to operatīvi varam viņam sagādāt. Ventspils ir maza, bet ļoti attīstīta pilsēta, un šie abi faktori ļoti atvieglo prakses vietu sameklēšanu,» akcentē M. Sondere.
Darbu atrod, ja grib
Taujājot par studentu turpmākajām gaitām, viņa teic, ka 80% no Ventspils izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem ir filiāles absolventi, kā arī aptuveni 500 diploma ieguvēji atraduši savu vietu kādā no vietējiem uzņēmumiem vai pašvaldības iestādēm. «Protams, darbs netiek pasniegts uz zelta paplātes kā bonuss par studijām. Uzskatu – ja cilvēks ir augsti motivēts savas karjeras izveidē, viņš darbu atradīs. Piemēram, pirms kāda laika studijas pie mums uzsāka jauna sieviete, kas strādāja veikalā par pārdevēju. Bet viņa bija apņēmības pilna apgūt jaunu profesiju un mainīt savu ierasto nodarbošanos. Viņai tas izdevās, un tagad viņa strādā pirmsskolas izglītības iestādē,» stāsta M. Sondere. Viņa arī norāda, ka neliela daļa (apmēram 2%) absolventu savas iespējas vēlējušies pārbaudīt ārvalstīs. «Ārpus valsts robežām ir iespējams doties arī jau studiju laikā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai ir sadarbība ar 87 augstskolām, un arī filiāles studenti var šīs iespējas izmantot, taču, tā kā filiālē studē galvenokārt cilvēki, kas strādā vai izveidojuši ģimeni, viņi labprāt mācās tepat, nevis dodas studēt uz ārvalstīm. Gados jauni cilvēki, kuri vēl meklē savu vietu dzīvē, gan ir atvērtāki šai sadarbības formai un apsver iespējas izglītoties arī ārpus Latvijas,» informē M. Sondere.