Ir pagājuši divi gadi, kopš, apvienojoties Ventspils un Talsu slimnīcām, ir izveidota Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Tagad tā atbild par visas Ziemeļkurzemes iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību un sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Ne tikai sienas, bet saturs ir svarīgs
Pēdējo desmit gadu laikā Ventspils slimnīcā ir renovētas visas nodaļas un ēkas – ir radīti komfortabli apstākļi pacientiem un darbiniekiem, ir pilnveidota materiāli tehniskā bāze, kas dod iespējas strādāt ar mūsdienīgām diagnosticēšanas iekārtām un izmantot mūsdienīgas ārstēšanas metodes. SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece uzsver: «Ir svarīgi, lai slimnīcas attīstība notiktu vienlaikus visās jomās, kas skar mūsu darba specifiku. Piemēram, mēs neuzlabojam tikai telpas, bet sistemātiski aprīkojam tās ar jaunākajām tehnoloģijām, jo arī medicīnas iekārtu nozare attīstās ļoti strauji. Likumsakarīgi, ka atbilstoši jaunāko tehnoloģiju specifikai jāmācās arī cilvēkiem. Varu teikt lielu paldies Ventspils pašvaldībai, kura atbalsta mūs gan finansiāli, gan materiāli.»
Jau oktobrī plānota jaunās reanimācijas nodaļas piebūves nodošana ekspluatācijā. Jāatzīmē, ka reanimācija bija pirmā nodaļa, kurā veikta renovācija. Tagad ir attīstījušās ārstniecības un reanimācijas metodes un iekārtas, tāpēc telpas kļuvušas par šauru. Projekts paredz intensīvās palātas izveidošanu sešiem pacientiem, kā arī reanimācijas zāli. «Iegādātas tiks arī jaunākās plaušu ventilēšanas iekārtas un mūsdienīgas pacientu monitoringa sistēmas, kā arī citas medicīniskās tehnoloģijas, kas palīdz rūpēties par smagu pacientu dzīvībām,» teic valdes priekšsēdētāja.
Apmaksā mācības rezidentūrā
Ventspilnieki apzinās, ka, tāpat kā visā veselības aprūpes sistēmā, arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā jau tuvākajos gados būs jāsaskaras ar ārstu trūkumu. Pētījumi pierāda, ka pēc medicīnas universitātes pabeigšanas jaunie speciālisti izvēlas darbu ambulatorajā sistēmā vai dodas strādāt uz ārzemēm. Darbs slimnīcā ir daudz smagāks un intensīvāks, taču rezultātā slimnīcā strādājošie ir zinošāki, it īpaši neatliekamās palīdzības sniegšanā.
Lai jau laikus nodrošinātos ar nepieciešamajiem speciālistiem, Ventspils dome ir piešķīrusi finansējumu mediķu piesaistei. Tiem rezidentiem, kuri nav iekļuvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā, ir iespēja slēgt līgumu ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kura no savas puses sedz mācību izdevumus, bet no rezidenta gaida darba turpināšanu Ventspilī vai Talsos. Tāpat speciālistiem tiek piedāvāta palīdzība sadzīves apstākļu uzlabošanai, piemēram, iespēja īrēt pašvaldības dzīvojamo platību.
E. Siliniece neslēpj, ka ar dažādām metodēm, tajā skaitā lielisku iespēju intensīvi strādāt mūsdienīgi aprīkotā slimnīcā, jau ir izdevies piesaistīt vairākus speciālistus. Tas ir ļoti svarīgi, jo ārstu vajag daudz, kaut vai tikai, lai nodrošinātu deviņu dažādu speciālistu diennakts pieejamību. Tas ir izaicinājums!
Jāuzlabo fiziskā un finansiālā pieejamība
Aizvadītajā nedēļā ir parakstīts būvniecības līgums par Talsu jaunās slimnīcas celtniecību. «Pakalpojumu kvalitāte un infrastruktūra starp Ventspili un Talsiem nedrīkst būt krasi atšķirīga. Kā jau minēju, Ventspilī sācies ēku rekonstrukcijas otrais cikls, bet Talsos pacienti un mediķi ir spiesti uzturēties aizvēsturiskās ēkās. Jau pēc pusotra gada – 2013. gada beigās – slimnīcai jābūt gatavai un aprīkotai ar visu nepieciešamo, lai varētu pacientus ārstēt mūsdienām piemērotos apstākļos.»
Ir ļoti svarīgi, ka arī Talsos ir saglabāta neatliekamās palīdzības un ārstu pieejamība. Cilvēki jau tā jūt diskomfortu attiecībā uz ārstēšanās izmaksām, gaidīšanu rindās, turklāt braukšana līdz slimnīcai Ventspilī sanāk ļoti dārga. E. Siliniece uzskata, ka valstij ir jārod finansējums, lai nepieciešamākos veselības aprūpes pakalpojumus visi saņemtu bez maksas. Tik maz naudas, kā Latvija atvēl viena iedzīvotāja veselībai, citur nav. Eiropas valstīs veselības aprūpei tiek novirzīti vidēji 4,5 līdz pat 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijā šogad tikai 3,3%. Turklāt nākamgad plānots vēl mazāk – 2,78%. Respektīvi – pieaugot valsts IKP, summa paliek nemainīga, līdz ar to procentuāli tas ir vēl mazāk. Faktiski vajadzētu būt pretējam procesam – jo vairāk naudas valstī kopumā, jo vairāk varam atvēlēt iedzīvotāju veselībai – jo valsts pamatvērtība ir vesels cilvēks.
«No savas puses mēs darām visu iespējamo, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus – izprotot situāciju, mūsu speciālisti sniedz konsultācijas, kā arī veicam izmeklējumus virs valsts apmaksātajām kvotām. Zinām, ka gaidīt uz izmeklējumu piecus mēnešus cilvēkam nedrīkst likt, taču diemžēl tā ir realitāte, kas nav atkarīga no mums. Kā alternatīvu piedāvājam izmantot maksas pakalpojumus, kuru cenas nav mainītas jau vairākus gadus. Vissvarīgākais ir pacients, tad mūsu darbinieks un tikai tad mēs – administrācija,» – teic Egija Siliniece.