Olimpiskais centrs – bērnu, jauniešu, tautas un profesionālajam sportam

© F64

Vaicāts, kā klājas Ventspils olimpiskajam centram, tā valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis teic, ka, zinot latviešu skaudību, gribas paironizēt: Nevaru iepriecināt, mums iet ļoti labi! Labi iet Ventspilij kopumā un arī mūsu olimpiskajam centram. To saku ar pilnu atbildības sajūtu.

Piedāvājam plašāku interviju ar pieredzējušo sportistu un nu jau daudzus gadus arī sporta funkcionāru Uldi Boitmani.

– Viena no Latvijas problēmām ir spējīgu treneru piesaiste sporta skolām un arī olimpiskajiem centriem, jo valsts maksātā alga visiem ir vienāda. Zinu, ka Ventspils pašvaldība savus trenerus atbalsta ārpus valsts noteiktā atalgojuma.

– Tā tas tiešām arī ir, jo esošā treneru darba apmaksas sistēma neveicina trenerus strādāt labāk un veltīt šim darbam visu savu dzīvi. Labs treneris var būt tikai tas, kam darbs ir dzīvesveids un aicinājums, bet tas ir jānovērtē ar pienācīgu atalgojumu. Tāpēc pilsētas pašvaldība ir izstrādājusi novērtēšanas skalu, kurā galvenais kritērijs ir trenera darba kvalitāte, kas vērsta uz sportistu sagatavošanu augstu rezultātu sasniegšanai.

Nevar noliegt, ka treneru ieguldījums ir dažāds – vieni strādā desmitiem gadu, bet no viņu audzēkņiem nav nedz Latvijas, nedz Eiropas un pasaules līmeņa sportistu, bet atalgojums visiem vienāds.

– Vai pašvaldība atbalsta arī sporta klubus?

– Sporta klubos finansējums ir jāpiesaista vai nu no sponsoriem, vai jāsavāc nauda no pašiem sportistiem, vai viņu vecākiem. Zinot mūsu valsts iedzīvotāju finansiālo situāciju, ne visi talantīgie sportisti, kuriem vēl nav tādu sasniegumu, lai par dalību sacensībāssaņemtu pietiekami daudz naudas, ko novirzīt turpmākiem treniņiem un rezultātu paaugstināšanai, savākt līdzekļus ir visai problemātiski. Tāpēc pašvaldība akreditētajiem klubiem ar mērķtiecīgu attieksmi pret darbu piešķir papildu finansējumu. Piemēram, klubu sistēmā Ventspilī attīstās hokejs, daiļslidošana, teniss– un citi sporta veidi. Tas nozīmē, ka pašvaldība sniedz materiālu atbalstu, bet nefinansē visu procesu, kā tas ir sporta skolās, kur bērni var trenēties, saņemt ekipējumu un formu, kā arī doties uz sacensībām bez maksas.

– Esmu bijusi daudzās pašvaldībās, un lielākajā daļā finansējums sporta nozarei ir ļoti mazs. Vai tas ir atkarīgs no pašvaldības attieksmes pret sportu?

– Pavisam noteikti. Kā jau teicu, valsts paredzētais finansējums sportam ir ļoti mazs, kā arī esošie līdzekļi netiek izmantoti pietiekami efektīvi. Savukārt Lemberga kungs sportu vērtē ļoti augstu un meklē iespējas atbalstīt tā attīstību visās jomās un daudzos sporta veidos.

Kopumā pašvaldība ik gadu sportam novirza pāri par miljons latu. Arī tad, kad valsts samazināja finansējumu sportam, pašvaldība vienmēr atrada naudu starpības segšanai, lai neciestu sporta attīstība. Aiz katra finansējuma stāv cilvēki – treneri, sporta skolotāji, bērni, jaunieši un augsta līmeņa sportisti.

Man grūti komentēt citu pašvaldību budžetus un to sadalījumu, bet zinu, ka Ventspils budžetā vienmēr rezervē ir līdzekļi, lai tā varētu līdzfinansēt ES projektus vai realizēt ļoti labas idejas. Tas neattiecas tikai uz sportu, bet uz visu pilsētu kopumā. Ventspilī sports nav pabērna lomā un netiek finansēts pēc pārpalikuma principa.

– Murjāņu sporta skola vēsturiski ir bijusi Latvijas labāko sportistu kalve, bet pēdējā laikā saskaras ar nepārvaramām finansiālām problēmām un audzēkņu sasniegumi nav tajā līmenī, kā tiek gaidīts. Jūsu komentārs?

– Es uzskatu, ka Murjāņu sporta skolai ir jāmainās strukturāli – tā ir padomju laikos radīta sistēma, kas šobrīd vairs nestrādā. Latvijas augstu sasniegumu sporta nākotne balstās uz olimpiskajiem centriem, kas var specializēties konkrētos sporta veidos. Ir jāatrod katra olimpiskā centra spēcīgākās puses, jāpiesaista tam vislabākie treneri konkrētajā sporta veidā, jāmaksā tiem ļoti laba alga, kā arī jāizvērtē to jauno sportistu potenciāls, kuri tiek uzņemti šajos centros. Piemēram, Limbaži būtu vieta, kur sapulcējas vislabākie airētāji, Ventspilī tie varētu būt svarcēlāji, BMX braucēji, basketbolisti, šķēpa metēji.

– Vai domājat tikai par sportistiem? Pēdējā laikā aktualizējas arī tautas sports. Vai cilvēkam, kurš vēlas sevi uzturēt labā fiziskā formā, ir pieejama sporta infrastruktūra?

– Droši, mūsu olimpiskā centra teritorijai visi vārti ir vaļā. Brīvi izmantojams ir stadions, kā arī pieejamas ģērbtuves un dušas. Tāpat gan Pārventā, gan pilsētas centrā ar Latvijas Futbola federācijas finansiālu atbalstu ir izveidoti divi mākslīgā seguma futbola laukumi, kas galvenokārt paredzēti komandu treniņiem. Savukārt pašvaldības rīkojums ir šos laukumus vairākas reizes nedēļā nodot iedzīvotāju rīcībā. Protams, par to samaksā pašvaldība. Tas pats attiecas uz BMX trases izmantošanu, vieglatlētikas stadionu un citām bāzēm.

Labi atbalstīti ir arī riteņbraucēji, tostarp ģimenes ar bērniem. Ventspilī pavasarī tika nodots ekspluatācijā riteņbraucēju celiņš 35 km garumā. Tā es varētu minēt vēl daudzus piemērus.

Gribu uzsvērt – bērniem, kam liktenis nodarījis pāri, ir labas iespējas pilnīgi bez maksas izmantot mūsu infrastruktūru visplašākajā klāstā.

– Pagājušajā gadā tika atvērta Londonas olimpiādes sportistu sagatavošanas programma, kas garantēja arī finansiālu atbalstu. Vai no Ventspils kādam ir izdevies nokārtot normatīvus un doties uz olimpiādi?

– Esmu lepns – programma ir sevi attaisnojusi. Pekinas olimpiādē startēja pieci ventspilnieki, bet Londonā jau seši. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka mūsu pilsētā ir tikai 40 tūkstoši iedzīvotāju. Lemberga kungs pat savā atvaļinājuma laikā, turklāt svētdienā, pats personiski ieradās, lai pavadītu uz Londonu mūsu sportistus: Laimu Grīvu, Artūru Plēsnieku, Sintu OzoliņuKovalu, Madaru Palameiku, Arni Rumbenieku un Valēriju Žolneroviču. Starp potenciālajiem londoniešiem bija arī bokseris Grišuņins, Māra Grīva un vēl daži.

– Vai ir sākusies ieplānoto sporta bāžu rekonstrukcijas programma?

– Sadarbībā ar Olimpisko komiteju un Izglītības ministriju esam uzsākuši investīciju programmu 3,2 miljonu latu apmērā. Jau ir uzcelti divi jauni un moderni tenisa korti, kuri jau ir nodoti ekspluatācijā, un notikušas arī pirmās sacensības. Tagad Ventspilij ir četri tenisa korti.

Būvniecības stadijā ir airēšanas bāzes rekonstrukcija. Faktiski tā tiek būvēta no jauna, vietā, kur atradās vēl padomju laikos celtā bāze. Tagad būs gan sanitārās telpas, gan atlētikas zāle, siltas ģērbtuves, sauna un atpūtas telpas.

Patlaban norit projektēšana slēgta tipa BMX halles būvniecībai. Šajā sporta veidā jau Latvijai ir lieliski rezultāti, tāpēc iesāktās tradīcijas ir jāturpina, dodot iespēju mūsu BMX sportistiem trenēties vislabākajos iespējamajos apstākļos. Tieši tehniskie sporta veidi ir Latvijas iespēja gūt pasaules slavu sportā.

– Vai ārvalstu sportisti saglabā tradīcijas rīkot treniņnometnes Ventspilī?

– Ne tikai saglabā, bet ārzemju sportistu šeit ir arvien vairāk – šogad bija arī 80 cilvēku liela delegācija ar Norvēģijas vingrotājiem, mūsu ledus halli izmanto Krievijas labākie daiļslidotāji, Kazaņas futbolisti, krievu hokejisti, Latvijas bobslejisti, kamaniņu braucēji, šķēpmetēji un daudzi citi. Dienesta viesnīca ir pārslogota, arī sporta infrastruktūras noslogojums rūpīgi jāplāno.

– Šogad Latvijas olimpiāde norisināsies Liepājā, nevis, kā ierasts, Ventspilī. Vai nejūtaties apdalīti?

– Lemberga kungs un Olimpiskās komitejas goda prezidents Vilnis Baltiņš ir uzskatāmi par Latvijas olimpiādes tēviem, bet mēs nepaturam ekskluzīvas tiesības katru reizi rīkot olimpiādi tieši Ventspilī. Šogad tika lemts par labu Liepājai, taču arī Ventspilī notika sacensības deviņos sporta veidos, jo to infrastruktūra labāka ir Ventspilī. Tradicionāli olimpiskā lāpa tika iedegta mūsu pilsētā, bet nogādāta Liepājā. Līdz ar to mēs liepājniekiem bijām labi palīgi, nevis konkurenti.

Ventspils pilsētas komanda Latvijas III vasaras olimpiādē startēja 19 sporta veidos un kopumā izcīnīja 43 medaļas, tajā skaitā 15 zelta, 16 sudraba un 12 bronzas medaļas.

– Tikko kā noslēdzies U16 Eiropas čempionāts basketbolā. Vai izdevās pienācīgi uzņemt Eiropas komandas?

– Tas ir vēsturisks notikums, jo Eiropas labākie jaunie basketbolisti Ventspilī vēl nebija uzņemti. Tas ir vēsturisks turnīrs arī tāpēc, ka sacensības vienlaikus rīkos divas valstis – Latvija un Lietuva. Paldies Basketbola savienībai par izrādīto uzticību.

– Ventspils, kurā nav klinšu, tomēr veicina arī alpīnisma attīstību...

– Mums tas šķita interesants sporta veids – tāpēc uzbūvējām speciālu alpīnisma sienu, kas ir labākā un sarežģītākā Baltijā. Kad tā tika būvēta, mums vispār nebija alpīnisma tradīciju, bet tagad jau ir spēcīgi sportisti, un rīkojam starptautiska mēroga sacensības. Parasti ir otrādi – vispirms ir sportisti, bet tad tikai tiek attīstīta nepieciešamā infrastruktūra. Viens no piemēriem ir svarcelšanas bāze, kas tika radīta Ščerbatiham. Tagad svarcelšana kļuvusi ļoti populāra, un var teikt, ka Plēsnieks ir Ščerbatiha jaunā maiņa. Starptautiskās sacensības alpīnismā Ventspilī norisinājās jau otro reizi.

– Ekstrēmo sporta veidu sacensības kļuvušas īpaši populāras...

– Jā, Ventspilī notika Ghetto Games vasaras vērienīgākais kompleksais pasākums, jo Ghetto Games festivāls Ventspilī pulcēja ap 1500 dalībnieku no 10 valstīm, kuri sacentās desmit sporta veidos: BMX, skeitbordā, inline, MTB, ghetto basket, ghetto football, ielu vingrošanā, ghetto dance, velotriālā un veikbordā. Šis ir lielisks piemērs sadarbībai starp Ventspils pilsētas domes Sporta pārvaldi, olimpisko centru Ventspils un biedrību STREETBASKET. Šī sadarbība ir jāturpina arī nākamajā gadā, bet jau daudz plašākā līmenī, paplašinot festivālu ar jauniem sporta veidiem ar kopumā vismaz 3000 dalībniekiem.

Festivāls izveidojies uz sākotnēji neliela, bet tagad Latvijā labākā skeitparka bāzes, kas atrodas Ventspilī.

– Pie sliekšņa ir Pilsētas svētki, ko teiksiet pilsētniekiem?

– Izmantot iespējas, ko dod mūsu pilsēta – kopā ar ģimeni izbaudīt mākslu, kultūru, sportu, līdzdarboties pašiem, lai iegūtās pozitīvās emocijas saglabātos pēc iespējas ilgāk.

Svarīgākais