Ekonomikas ministrijas nostādnes un tendenciozie paziņojumi likuši uzņēmējiem pārtraukt biodegvielas ražošanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts galīgais lēmums un beidzot būs skaidrība – vai nozare tiks likvidēta vai tomēr saprātīgi atbalstīta.
Vairāk stāsta SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.
– Latvija vēlas atteikties no valstī līdz šim ražotās biodegvielas izmantošanas, tajā skaitā ražošanas, akcentējot otrās paaudzes biodegvielas ražošanu un izmantošanu.
– Vācijas biodegvielas ražotāju atskaites dokumentos redzams, ka neviena no valstīm līdz 2020. gadam neplāno kardināli palielināt otrās paaudzes degvielas ražošanu un izmantošanu, – līdz 2020. gadam tiek plānota tikai izpēte. Visas ES valstis, kurās valsts ir devusi vietējiem uzņēmējiem tiesības attīstīt biodegvielas ražošanu, rēķinās, ka uzņēmējam ieguldītās investīcijas ir jāatpelna un tikai tad var plānot jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tikai tad, kad tiks iegūta pilnīga pārliecība par otrās paaudzes biodegvielas efektivitāti, sāksies jaunu rūpnīcu celtniecība, jo patlaban tās cena ir par 40% augstāka nekā fosilās degvielas cena. Manā viedoklī, kas pamatots ar minētajiem dokumentiem, ir ieklausījušies arī ekonomikas ministrijas speciālisti, jo pēdējā laikā vairs netiek tik skaļi deklarēta un uzsvērta otrās paaudzes biodegvielu lietošanas iespēja. Vai tas tiks ņemts vērā – nezinu!
– Vai laikā, kad Ekonomikas ministrija ir paziņojusi par mērķdotāciju pārtraukšanu, lielākais Latvijas biodegvielas ražošanas uzņēmums SIA Bio-Venta turpina strādāt?
– Mēs esam vienīgais uzņēmums, kurš turpina biodegvielas ražošanu Latvijā. Pārējās kompānijas savu darbību ir apturējušas un gaida valdības galīgo lēmumu. Mani kolēģi uzsver, ka šobrīd, bez valsts ekonomiskā atbalsta, biodegvielu ražot ir neizdevīgi.
– Kāpēc SIA Bio-Venta turpina strādāt?
– Mēs ticam, ka saprāts uzvarēs. Esam gatavi strādāt ar pilnu jaudu bez papildu dotācijām, ja valsts realizēs visus atbalsta pasākumus, par ko iepriekš jau esam runājuši. Tas ir: nodrošināt 7% vai 10% biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai cauru gadu, veicināt biodegvielas izmantošanu mežu izstrādē un lauksaimnieciskajā ražošanā, ar biodegvielu aizvietot fosilo degvielu pilsētas un starppilsētu pasažieru pārvadājumos, atbalstīt auto tirgotājus, kuri piegādā Latvijas tirgum automašīnas, kas piemērotas 100% biodegvielas izmantošanai. Kopumā tie ir 14 atbalsta pasākumi, par ko runājam jau divus gadus. Ekonomikas ministrija to zina, un viņu spēkos ir divu gadu laikā ieviest kompleksu biodegvielas ražošanas un izmantošanas programmu. Taču līdz tam laikam, kamēr šie pasākumi tiek ieviesti, mums vajadzīgas arī tiešās dotācijas.
– Jūsu nosauktie atbalsta pasākumi nešķiet utopiski, bet gan visai tālredzīgi...
– Jau 2007. gadā Ekonomikas ministrijā ir veikts pētījums, kurā atzīts, ka iepriekšminētie pasākumi ir jāievieš iespējami ātrākā laikā. Diemžēl ministri un ierēdņi par to bija aizmirsuši. Iepazīstoties ar pētījumu, viņi piekrīt, ka šāds scenārijs var būtu noderīgs Latvijas tautsaimniecībai. Uzskatām, ka, tāpat kā citās valstīs, kur tiek īstenoti dažādi atbalsta pasākumi, nevis tiešās dotācijas, arī Latvijā biodegvielas ražošana un izmantošana būs rentabla.
Tas, ka biodegviela Latvijā ir nepieciešama, jo to nosaka arī ES direktīvas, ir pilnīgi skaidrs. Jautājums – vai mēs to ražosim paši vai iepirksim no valstīm, kuras spēj radīt optimālus apstākļus bioenerģijas ražotājiem, gūstot ienākumus valsts budžetā un veicinot vietējo ražošanas industriju.
– Kāda situācija veidojas ar rapša iepirkumu šogad?
– Nekas nav mainījies – mūsu finanšu ietilpība nav tik liela, lai audzētājiem varētu samaksāt par visu ražošanai nepieciešamo rapsi uzreiz. Esam noslēguši ilgtermiņa līgumus ar piegādātājiem, tostarp ar zemniekiem un arī starpniekiem. Par rapsi norēķināmies pēc tā piegādes noteiktā laikā un noteiktā termiņā. Patlaban piegāžu līgumi noslēgti līdz decembrim.
Pēc pagājušā gada, kad sākām strādāt praktiski ar pilnu jaudu, esam ieguvuši zemnieku un citu piegādātāju uzticību. Viņi ir pārliecināti, ka mūsu uzņēmums gan graudu novērtējumu, gan apmaksu veiks adekvāti un godprātīgi.
– Cik procentus no Latvijā izaudzētā rapša SIA Bio-Venta ir spējīga pārstrādāt?
– Šobrīd varam pārstrādāt no 100 tūkstošiem tonnu rapša sēklas, saražojot no 35 līdz 40 tūkstošiem tonnu eļļas. Šogad Latvijā tiek prognozēta ap 200 tūkstošiem tonnu liela rapša sēklu raža. Tātad varam pārstrādāt gandrīz pusi, taču ar nosacījumu, ka valsts sniedz atbalstu ražošanas nodrošināšanai.
– Aprīlī Ekonomikas ministrija izplatīja ziņojumu par situāciju biodegvielas ražošanas nozarē Latvijā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo ziņojumu?
– Pēc jūs pieminētā tendenciozi sastādītā dokumenta izplatīšanas biodegvielas ražotāji tikās gan ar ministru D. Pavļutu, gan valsts sekretāra vietnieku G. Ābeli, kuriem tika sniegta detalizētāka un precīzāka informācija. Tā tika pieņemta zināšanai, un praktiski šajās dienās esam saņēmuši rediģēto un papildināto informatīvo ziņojumu, kuru esam izvērtējuši, un šobrīd atliek secināt, ka Ekonomikas ministrija, izskatot biodegvielas ražotāju ieteikumus, daļu no tiem nav ņēmusi vērā un ir atzinusi kā nederīgus, iekļaujot dokumentā vien desmit ierosinājumus biodegvielas situācijas uzlabošanai.