Aicina baudīt Ventspili tās pilnbriedā

Ventspilī ik uz soļa ir redzami ziedi, skulptūras, koki, krūmi, zālieni. Pilsēta ir skaista un ziedoša, un gatava no 3. līdz 5. augustam uzņemt ikvienu pilsētas svētku viesi.

«Svētki ir kā atskaites punkts, kad pašvaldība un pilsētnieki izrāda savu dārzu, jo patiesībā Ventspils pati ir kā liels dārzs. Pilsēta ir pilnā plaukumā, un ir īstais brīdis to visu aplūkot un baudīt,» intervijā Neatkarīgajai saka Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.

– Jau pēc divām dienām būs klāt ļoti īpaša nedēļas nogale – Ventspils pilsētas svētki. Kā līdz šim veicies ar svētku organizēšanu?

– Šeit jārunā par vairākiem aspektiem. Tā kā esmu arī tūrisma nozares kurators, nākas secināt, ka jebkuras aktivitātes, ko pilsēta veic svētku organizēšanā, ir ļoti atbalstāmas, raugoties no uzņēmējdarbības pozīcijām. Jo sevišķi svarīgi tas ir pakalpojumu sfērā nodarbinātajiem – ēdinātājiem, naktsmītņu īpašniekiem. Kā liecina veiktā Ventspils apmeklētāju aptauja, viens Ventspilī nakšņojošais viesis vidēji dienā iztērē 33 latus. Attiecīgi pērn ieguvums no nakšņojošajiem viesiem bija ap desmit miljoniem latu.

Viss iepriekš minētais uzliek par pienākumu vienmēr būt augstā līmenī svētku organizatoriem, proti, pašvaldībai. Ja kādreiz sezonas laikā tradicionāli organizējām divus trīs svētkus, tad šobrīd mūsu sezona ir ļoti piesātināta. Pirmos svētkus Ventspilī atzīmē jau maijā – tā ir tūrisma sezonas atklāšana, kuras ietvaros mēs visus pilsētniekus aicinām kāpt uz velosipēdiem un baudīt veloceliņus, kuru kopgarums nu jau sasniedzis vairāk nekā 35 kilometrus.

Mūsu kalendārā vienmēr ieplānota nedēļas nogale, kas paredzēta unikāliem un īpašiem svētkiem. Šogad tā bija Govju parāde, iepriekšējos gados – Ziedu diena, vēl pirms tam – Ginesa rekords. Govju parādes ietvaros pilsētas ielās tika izvietotas mākslinieku izdaiļotas stikla šķiedras gotiņas – kopskaitā 26. Tās būs iespējams aplūkot līdz pat oktobra beigām, pēc tam tās tiks izsolītas un iegūtie līdzekļi izlietoti jauna fizisko aktivitāšu un rotaļlaukuma izbūvei bērnunama iemītniekiem.

No svētku organizatoriem šādi pārsteiguma svētki prasa milzīgu erudīciju, izaugsmi un nemitīgu pašizglītošanos. Jaunu ideju radīšanā un attīstīšanā talkā pašvaldības iestādei Kultūras centrs nāk SIA Kurzemes filharmonija, Ventspils muzejs, Ventspils bibliotēka, Olimpiskais centrs Ventspils un citas institūcijas. Labus priekšlikumus iesaka arī paši ventspilnieki un pilsētas viesi.

– Ar ko būs īpaši šie pilsētas svētki? Tradīcijas ir laba lieta, bet arī neviena tradīcija nedrīkst kļūt pārlieku paredzama un smagnēja – jābūt taču kādai odziņai.

– Es piekrītu jūsu sacītajam, ka jābūt savai rozīnītei, bet tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst arī tradicionālās vērtības. Pilsētas svētku tradicionālā vērtība un neiztrūkstoša sastāvdaļa ir Ventspils Starptautiskais ziedu paklāju festivāls, kas šogad notiks jau divpadsmito reizi pēc kārtas. Šī brīnišķīgā tradīcija, kas radās no floristes Rionas Ēces iniciatīvas, tagad izaugusi par festivālu, kas sākotnēji pulcēja 25 profesionālu floristu komandas, bet nu jau festivālā iesaistās vairāk nekā 45 komandas. Regulāri festivāla dalībnieki ir arī mūsu kaimiņi – lietuviešu, igauņu, baltkrievu un krievu floristi un ziedu kārtošanas entuziasti. Uzskatu, ka tas ir lielisks veids, kā nostiprināt savstarpējās draudzīgās attiecības. Šā gada ziedu paklāju festivāla devīze ir Putni.

Visas rozīnītes vēl neatklāšu, lai paliek intriga. Pirmo reizi Ventspilī uzstāsies sporta klubs Partizāņu ugunskurs. Apvienība rādīs paraugdemonstrējumus dažādās ūdens slēpošanas disciplīnās: slalomā, ūdens akrobātikā un citos ūdenssporta veidos. 4. augusta pievakarē svētku uguņošanu pavadīs dzīvā mūzika, vienlaikus notiks sasaukšanās ar kuģiem, kas atradīsies blakus uguņošanas vietai Ventmalā. Gādājot par mazākajiem svētku apmeklētājiem, būs izveidota liela smilšukaste, kurā veidos arī smilšu skulptūras.

– Ventspilnieki negaida, kad visu izdarīs pašvaldība, bet arī paši aktīvi iesaistās vides izdaiļošanā. Viens no veidiem, kā novērtēt viņu ieguldījumu, ir ikgadējais konkurss Pilsētas rota. Cik dārzus vērtējāt šogad?

– Jā, Pilsētas rotas laureātus – šogad viņi bija trīs – jau esam apbalvojuši. Tas notika Govju parādes atklāšanas pasākuma ietvaros 30. jūnijā. Manā uztverē tas ir mirklis, kad pašvaldība var pateikt saviem iedzīvotājiem paldies par līdzdalību pilsētas telpas uzkopšanā un pilnveidošanā. Priecē, ka iedzīvotāji kļūst aizvien aktīvāki. Ja agrāk vērtējām vidēji 150 līdz 200 dārzu, šogad to skaits sasniedza jau 250. Tas apliecina cilvēku vēlmi kopt vidi, kas ir tiem apkārt, un izpratni par to, kā tas darāms. Nenoliedzami šāda iniciatīva parāda arī labklājības līmeni, jo dārza uzturēšana prasa līdzekļus. Krīzes periodā cilvēki bieži vien līdz dārzam nemaz netika, jo svarīgākas bija rūpes par dienišķās maizes sagādāšanu. Virzība uz estētisku un sakārtotu vidi vienmēr ir pozitīva.

– Kāds ir sociālais klimats un noskaņojums Ventspilī?

– Kā jau ziemeļu tautai vasara mums allaž saistās ar gaišām emocijām un aizrit uz pozitīvas nots. Bet, ja vērtējam statistikas rādītājus, primārais rādītājs ir bezdarba līmenis, kas mums ir zemāks par vidējo rādītāju republikā. Kas attiecas uz maznodrošināto un trūcīgo personu skaitu, arī tur vērojama dilstoša tendence. Salīdzinot 2011. gada jūniju ar 2012. gada jūniju, trūcīgo un maznodrošināto skaits ir samazinājies par 20%. Kopumā ekonomiskā situācija palēnām nostabilizējas, bet par reālo situāciju tomēr objektīvi varēsim spriest gada beigās.

– Joprojām aktuāls ir jautājums par graustiem vecpilsētā, kas ir nepatīkams padomju laiku mantojums. Kādus pasākumus īstenojat, lai risinātu šo problēmu?

– Nu jau vairākus gadus pēc kārtas īstenojam īpašu programmu, ar kuras palīdzību burtiski elpojam pakausī graustu īpašniekiem. Tas nozīmē ne tikai regulāru komunikāciju, bet arī konkrētus domes lēmumus par termiņiem, kādos šie grausti jānojauc vai jāsakārto. Vēlos atzīmēt, ka šajā jautājumā ir manāms progress – daudzi privātīpašnieki minētās darbības ir veikuši, un pilsēta paliek brīvāka no graustiem. Pagājušajā gadā pieņēmām domes lēmumus sakārtot vai nojaukt graustus par domes līdzekļiem un vēlāk pie to īpašniekiem vērsties ar regresa prasību par ieguldījumu atlīdzināšanu. Šo lēmumu īstenojam arī dzīvē.

– Kā vēl varat motivēt graustu īpašniekus kļūt atbildīgākiem un aktīvākiem?

– Kā zināms, darbojas vairāki represīvi mehānismi – agrāk administratīvie sodi, tagad nekustamā īpašuma nodoklis, kas graustu īpašniekiem ir divas reizes lielāks nekā standarta maksa. Bet mēs bez tiem iztikām līdz pat brīdim, kad iestājās krīze un Saeima aizliedza mūsu īstenoto atbalsta programmu vecpilsētas īpašumu sakārtošanai. Atkarībā no tā, kurā zonā īpašums atradās, mēs finansējām ēku atjaunošanu 30 līdz 50 procentu apmērā.

Šī nav vienīgā lieta, ko mēs uzskatām par neveicinošām un nesaprātīgām. Piemēram, Ventspils pilsētas dome pirms mēneša pieņēma saistošos noteikumus par atbalstu valsts nozīmes kultūras pieminekļu (un vecpilsētā to ir ļoti daudz) finansēšanā. Tie tika noraidīti tikai tādēļ, ka pašvaldība saskaņā ar likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību nav tiesīga finansēt privātos valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļus, bet valsts var. Esam vērsušies pie Ministru prezidenta ar lūgumu veikt izmaiņas likumdošanā, lai pašvaldībai arī būtu tiesības sniegt atbalstu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanā.

– Toties esat tiesīgi līdzfinansēt daudzdzīvokļu māju dzīvojamo pagalmu labiekārtošanu un to arī darāt!

– Esam vieni no pirmajiem Latvijā, kas pieņēmuši tādu programmu. Mēs sniegsim atbalstu līdz pat 80 procentu apmērā privāto daudzdzīvokļu māju īpašniekiem pagalmu labiekārtošanai. Veicamie darbi ir ļoti dažādi, piemēram, vecā seguma demontāža un jauna ierīkošana, stāvlaukumu izbūve, jauna apgaismojuma ierīkošana un citi. Šobrīd nekāda konkursa nav – iedzīvotāji iesniedz pieteikumu, un, ja tas atbilst nolikumam, mēs to finansējam. Šī programma ir kopīgs ieguldījums, lai padarītu vidi, kurā dzīvojam, labāku.