Olimpiskais centrs – sakārtotas sistēmas stūrakmens

Olimpiskais centrs Ventspils bija pirmais no tagad Latvijā esošajiem olimpiskajiem centriem. Kā jau pionierim pieklājas, arī tagad Ventspils centrs ir varenākais valstī.

To, ka tie nav tikai vārdi, šķiet, Latvijā neviens neapstrīdēs, bet kā tādu radīt, izveidot un turpināt attīstīt, vislabāk zina Uldis Boitmanis – centra valdes priekšsēdētājs.

– Ventspili nereti dēvē par sporta pilsētu ar sportiskām tradīcijām visos līmeņos – sākot no bērnu, līdz pat profesionālajam sportam. Jums kā Ventspils sporta entuziastam un Olimpiskā centra vadītājam vislabāk zināms, kā strādā Ventspilī...

– Ventspilī mēs strādājam profesionāli, visaugstākajā līmenī, un Olimpisko centru nevar nodalīt no pašvaldības darba. Faktiski mūsu pilsētā sporta sistēma sastāv no četriem lieliem blokiem: pašvaldības iestāde Sporta pārvalde, Olimpiskais centrs Ventspils, sporta skola Spars un klubu sistēma. Tie ir vaļi, kas, pareizi pārvaldīti un koordinēti, ir veicinājuši Ventspils sporta kultūras, tradīciju un infrastruktūras izaugsmi, ko daudzi var apskaust. Mēs esam komanda, kurā katram ir sava būtiska loma kopējā rezultāta sasniegšanai.

– Kāda loma šajā sistēmā ir Sporta pārvaldei?

– Sporta pārvaldes galvenais uzdevums ir izstrādāt attīstības stratēģiju, koordinēt sporta dzīvi pilsētā, kā arī atbilstoši vajadzībām un izstrādātajiem kritērijiem novirzīt finansējumu, ko sportam atvēl pašvaldība. Lielu uzmanību Sporta pārvalde pievērš iedzīvotāju iesaistīšanai sportiskās aktivitātēs.

– Zinu, ka Ventspils sporta skola bija lielākā valstī. Vai tā ir saglabājusi savas līderpozīcijas?

– Jā, sporta skola Spars ir lielākā sporta skola Latvijā ar 1200 audzēkņiem, kuriem ir iespēja sevi pilnveidot 10 sporta veidos. Mēs Ventspilī lepojamies arī to, ka mūsu sporta skola tiešām ir bezmaksas – pateicoties pašvaldībai, vecākiem nav jāmaksā par bērnu mācībām šajā skolā.

– Pilsēta nav liela, bet šeit ir 33 dažādu sporta veidu sporta klubi, starp tiem arī profesionālie basketbola un futbola klubi. Kā tie var pastāvēt?

– Gribu uzteikt pašvaldību arī tāpēc, ka, kaut arī klubus pamatā dibina privātpersonas, piesaistot investorus un sponsorus, pašvaldība atrod iespēju piešķirt finansējumu arī sporta klubiem, jo tur trenējas mūsu pilsētas bērni. Viens no piemēriem ir hokeja klubs, kurā sākotnēji bija ap 60 bērniem, bet tagad to skaits dubultojies. Tas pats attiecas uz tenisa, daiļslidošanas un citiem klubiem. Uzsvēršu gan, ka visi klubi atbalstīti netiek – finansējumu piešķir klubiem, kam ir licencēta programma. Tas apliecina, ka šie klubi strādā profesionāli.

Visi zinām, ka sporta veidi ir dažādi – vieni izmaksā lētāk, citi dārgāk. Mēs cenšamies, lai visiem bērniem būtu vienādas iespējas trenēties un attīstīties tajos sporta veidos, ko viņi izvēlējušies un kas tiem vislabāk padodas.

Konkrēti sporta veidi mūsu pilsētā aktualizējas dažādi – vienā gadījumā vispirms ir bāze, citreiz vispirms cilvēks. Piemēram, alpīnisma entuziasti radās pēc tam, kad uzcēlām alpīnisma sienu, bet svarcelšanas zāli uzbūvējām, lai svarcelšanas treneris Eduards Andruškēvičs varētu trenēt Ščerbatihu un jauno svarcēlāju paaudzi.

Gribu izcelt arī Ventspils Maratonu klubu, kam bāze nav vajadzīga, bet maratonu kustība piesaista lielu skaitu cilvēku.

– Olimpisko centru Latvijā nu jau ir daudz, bet maz ir dzirdēts par to saturisko vērtību, kas veicina sporta attīstību visos līmeņos...

– Olimpisko centru dibināšanas ideja pieder Aivaram Lembergam un tagadējam LOK goda prezidentam Vilnim Baltiņam. Jau toreiz kā mērķis tika definēts uzlabot sporta bāžu kapacitāti un kvalitāti, lai labos apstākļos varētu sportot attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, kā arī tā būtu vieta dažādu valsts izlašu komandu un individuālo sportistu izaugsmei ceļā uz augstiem sportiskiem rezultātiem. Tieši savstarpējā sadarbība starp Olimpisko komiteju un pašvaldību ir tā panākumu atslēga, kas mums deva iespēju lielisku sporta bāzi piepildīt ar labu saturu.

– Sporta pārvaldei stratēģiski uzdevumi, bet šķiet, ka visu melno darbu izdara tieši Olimpiskais centrs.

– Zināmā mērā tā ir, un tieši tāpēc sporta pārvadē strādā tikai daži cilvēki, bet manā pārziņā ir vairāk nekā 150 cilvēku liels kolektīvs.

Arī mūsu darbību var iedalīt vairākās jomās – viena no pašvaldības prioritātēm, ko nodrošina ar Olimpiskā centra infrastruktūras palīdzību, ir veselīga dzīvesveida popularizēšana un iespēju radīšana. Uz mūsu stadionu iedzīvotāji var nākt skriet un trenēties, kā arī izmantot dušas, ģērbtuves un tualetes, neko paši par to nemaksājot. Tāpat bez maksas var izmantot divus pilsētā izvietotos mākslīgā seguma futbola laukumus un piedalīties dažādu sporta veidu sacensību programmā Nāc un sporto.

– Kādi ir jūsu personīgie novērojumi – vai sportiskajās aktivitātēs parasti piedalās vieni un tie paši cilvēki, vai arī to skaits kļūst lielāks?

– Pateicoties pašvaldības radītajām iespējām un sporta kā veselīga dzīvesveida popularizēšanai, cilvēki dzīvo arvien aktīvāk un sportiskāk. Vēl pirms desmit gadiem uz skrējēju pilsētas ielā rādīja ar pirkstiem, bet tagad tā ir ikdienišķa parādība. Arvien vairāk mums ir riteņbraucēju – turklāt brauc visa ģimene. Viņus gribu iepriecināt ar ziņu, ka patlaban tiek izbūvēts ap 40 km garš riteņbraucēju celiņš. Ļoti labi apmeklēts ir peldbaseins. Tas man ļauj domāt, ka veselīgais dzīvesveids ienāk mūs pilsētā. To redzu arī pats savu sportisko aktivitāšu laikā – man ir daudz domubiedru nūjotāju, riteņbraucēju, atlētikas zāles apmeklētāju. Uzsvēršu, ka pagājušajā gadā Ventspilī notika pirmais nūjošanas festivāls, kurā piedalījās ap 300 nūjotāju. Šā gada 20. augustā notiks nu jau otrais nūjošanas festivāls, uz kuru gaidām visus, kuri grib piedalīties. Arī tiem, kuriem vēl līdz šim nūju nav, ir tik jābrauc šurp – iedosim par simbolisku samaksu! Arī dalība šajā festivālā ir par niecīgu maksu. Pēc sacensībām visi saņems hūti, skatīsimies kultūras programmu, ēdīsim zupu, bet bērnus pa to laiku pieskatīs mūsu jaukie audzinātāji. Vairāk informācijas ir www.nujosanasfestivals.lv. Es pats arī piedalīšos, jo pēc gūžas operācijas man nūjošana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

– Pagaidām man ir pilnīgi skaidrs, ka ar tā saukto tautas un amatieru sportu Ventspilī viss ir vislabākajā kārtībā. Bērni un arī pieaugušie saņem pilnvērtīgu atbalstu. Taču no šiem jauniešiem un bērniem ar laiku izkristalizējas arī dimantiņi, ko vajag slīpēt un palīdzēt tiem attīstīties...

– Mēs taču par to domājam un, protams, lepojamies, ka Ventspilī darbojas augstu sporta rezultātu atbalstīšanas programma. Tas ir finansiāls atbalsts mērķtiecīgiem un talantīgiem sportistiem, kuri gatavojas iziet lielajā arēnā vai arī jau ir guvuši pirmos augstos rezultātus. Patlaban ir atvērta Londonas programma, kurā atbalstu var saņemt tie Ventspils sportisti, kuri potenciāli varētu piedalīties Londonas olimpiskajās spēlēs. Īpašu vērību veltām individuālo sporta veidu sportistiem, kuriem finansiālu atbalstu saņemt ir ļoti grūti, bet nauda ir nepieciešama gan ēšanai, gan treniņiem, gan mobilajam telefonam un dzīvoklim. Finansējumu piesaistām gan no privātajiem sponsoriem, gan pašvaldības.

– Masu medijos Ventspils Olimpiskā centra vārds bieži izskan saistībā ar dažādiem augstas raudzes sporta pasākumiem – olimpiādēm, sacensībām, sporta mačiem...

– Tā ir svēta patiesība, jo viens no mūsu centra uzdevumiem ir piesaistīt Ventspilij augstas klases sporta notikumus. Šeit bijušas dažādas olimpiādes un starptautiskas sacensības. Piemēram, Eiropas čempionāts šorttrekā, vairāki pasaules līmeņa jauniešu hokeja mači un starptautiskas basketbola un futbola spēles. Esam šorttreka galvaspilsēta, jo esam vienīgie, kuri šo sporta veidu attīsta, un ir jau izveidota laba starptautiska sadarbība. Sākotnēji tas izveidojās kā sporta klubs, bet vecāki laikam nebija ar mieru ieguldīt līdzekļus sporta veidā, kurā bērns var kļūt slavens, bet ne bagāts. Šorttreks nav starp tiem sporta veidiem, kuros ir daudz naudas. Līdz ar to naudas kluba uzturēšanai nebija un to savā paspārnē pārņēma sporta skola. Tagad bērni slido un attīsta savas spējas. Jau parādās pirmās zvaigznes, piemēram, Jēkabs Saulītis, kuru, iespējams, redzēsim Soču olimpiādē.

Pakāpeniski ieviešam jaunas tradīcijas – šogad pirmo reizi notika ekstrēmo sporta veidu festivāls, kas nākamgad noteikti būs plašāks un ar lielāku dalībnieku skaitu.

– Vai 2012. gadā Latvijas olimpiāde notiks Ventspilī?

– Šogad pirmo reizi ir nopietna konkurence, jo olimpiskās spēles vēlas rīkot arī Liepāja, Valmiera un Jelgava. Tieši konkurence ir vislabākais virzītājspēks, tāpēc jau laikus gatavojamies savai prezentācijai un infrastruktūras uzlabošanai. Patlaban tiek mainīts segums tenisa kortiem, ieplānota airēšanas bāzes Dampeļi būtiska rekonstrukcija, nākamgad jārekonstruē arī ledus halle, lai varētu notikt starptautiskas šorttreka sacensības.

– Ekstrēmajiem sporta veidiem un BMX ir nepieciešamas specializētas sporta bāzes. Cik gatava ir Ventspils?

– Sadarbībā ar LOK esam izstrādājuši plānu par slēgtās BMX trases un skeitborda laukuma būvniecību. Tā kā mūsu BMX sportisti pasaulē gūst lieliskus panākumus, arī viņu treniņu apstākļiem ir jābūt pasaules līmenī. Arī ventspilnieks skeitbordists Madars Apsis jau ir iekļuvis pasaules elitē un gozējas uz žurnālu vākiem, tāpēc mums ir jādomā par šā sporta veida turpmāku attīstību un starptautisku maču organizēšanu.

– Ejot caur foajē, pamanīju Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Sibirj kreklos tērptus večus. Ko tie te dara?

– Trenējas – 40 spēcīgi hokejisti un treneri ir atbraukuši, lai mūsu centrā gatavotos jaunajai hokeja sezonai. Vispār jau vasarā mūsu centrā notiek ļoti daudzas gan mūsu izlases vienību, gan ārvalstu sportistu treniņnometnes. Nesen bija ieradusies Krievijas daiļslidošanas izlase pāru slidojumos. Ieradās arī pāris, kas Eiropas čempionātā ieņēma otro vietu. Mani zināmā mērā pozitīvi pārsteidza fakts, ka ar šādiem pašas augstākās raudzes sportistiem kopā trenējas arī jaunie daiļslidotāji un zemāku vietu ieguvēji. Vispār jāsaka, ka paša augstākā līmeņa sportisti ir vispieticīgākie un atvērtākie – nekad nesūdzas nedz par ēdināšanu, nedz dzīvošanas, nedz treniņu apstākļiem. Pat Kiriļenko šeit ir dzīvojis un bijis ļoti apmierināts.

– Kopējiem spēkiem Ventspils sporta sistēma ir sakārtota, taču to nevar teikt par valsti kopumā. Nedrīkst būt tā, ka ventspilniekiem ir viss, bet citiem tikai mazliet...

– Tas gan ir vairāk valsts amatpersonu kompetences jautājums, bet mana pieredze ir pietiekami liela un esmu izdarījis dažus secinājumus. Šoreiz es akcentēju mērķu realizēšanu, kas attiecas uz augstiem sasniegumiem sportā. Olimpiskie centri ir jāapbruņo ar jaunām funkcijām – jāizveido specializētie konkrētu sporta veidu centri, kuros strādā Latvijā vislabākie treneri un trenējas visperspektīvākie sportisti. Par vienu no pilotprojektiem var uzskatīt jau izveidoto Ventspils svarcelšanas centru, kurā strādā starptautiska svarcelšanas autoritāte Andruškevičs. Šeit ir sapulcināti visas Latvijas perspektīvākie svarcēlāji un trenējas visaugstāko mērķu sasniegšanai. Līdzīgi centri var būt arī citos olimpiskajos centros.

Ideālajā situācijā visas valsts sporta skolas strādātu, lai sagatavotu savus audzēkņus tālākai attīstībai šādos centros. Tie būtu kā vārti uz lielo sportu un pasaules atzinību. To, ka latvieši spēj kļūt čempioni, viņi ir pierādījuši, es teiktu – iedod viņam rokā kādu rīku, un pēc laika viņš būs čempions – nu paskatieties uz Štrombergu, Ščerbatihu, Vasiļevski un citiem.

– Vai tas, ka Olimpiskā centra paspārnē ir arī atpūtas un izklaides objekti – Piedzīvojumu parks, Ūdens piedzīvojumu parks un Piejūras akvaparks, nepadara pārāk sarežģītu centra pārvaldīšanu?

– Gluži pretēji, manuprāt, pašvaldība ir rīkojusies ļoti tālredzīgi, nododot šo objektu apsaimniekošanu Olimpiskā centra pārziņā.

Katrs no šiem objektiem ir pieminēšanas vērts, jo Piedzīvojumu parks, kurā galvenais objekts ir mākslīgi uzbērtais kalns Lemberga hūte, ir ļoti labi aprīkots gan ziemā, gan vasarā. Patlaban ir īstā sezona saķert adrenalīnu no kāpaļāšanas pa kokiem, lecot, ripojot un veļoties. Ziema, protams, nāks ar sniegu un slēpošanu.

Ūdens piedzīvojumu parku var vēl pagūt iemēģināt, kamēr pieturas silts laiks, bet jau 15. augustā atkal atvērts būs akvaparks ar sildītu ūdeni un dažādām trubām un ūdens atrakcijām. Šo iespēju noteikti vajag izmantot atpūtai kopā ar bērniem, jo nekas tā nevieno ģimeni kā kopēja darbošanās un jautrība.