Vairāk nekā trešo daļu dzelzceļa kravu apstrādā Ventspilī

Ventspils stacija SIA LDz Cargo darbībā ir lielākais un svarīgākais kravu apstrādes punkts. Paskatīsimies uz skaitļiem: pēdējos gados Ventspils stacija vidēji apstrādā 36–40% no kopējā VAS Latvijas dzelzceļš realizētā kravu pārvadājumu apjoma.

Tādējādi Ventspils osta ir viens no būtiskākajiem dzelzceļa kravu apstrādes mezgliem, un no ostas ekonomiskās aktivitātes ir atkarīgs arī dzelzceļa noslogojums, uzsver SIA LDz Cargo rīkotājdirektora vietnieks Eduards Čerņavskis.

– Cik tonnu šā gada pirmajā pusgadā ir pārvadāts?

– Kopējais pārvadāto kravu apjoms ir 25,3 miljoni tonnu, no tiem gandrīz 9 miljoni tonnu pārvadāti no un uz Ventspili. Gan kopējie, gan Ventspils stacijas darba rādītāji ir nedaudz mazāki nekā iepriekšējā gadā šajā periodā. Tas saistāms ar naftas produktu un ogļu pārvadājumu apjoma kritumu. Ventspils galvenie kravu segmenti ir naftas produkti (3,5 miljoni tonnu), ogles (gandrīz 2 miljoni tonnu), kālija sāls (1,3 miljoni tonnu). Dzelzceļa infrastruktūras jauda jeb kapacitāte Ventspils virzienā ļauj gadā apkalpot 33 miljonus tonnu kravu, bet šobrīd reālā noslodze ir ap 20 miljoniem. Tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz brīvu jaudu.

– Ar ko saistīts dzelzceļa kravu īpatsvara samazinājums uz Ventspili?

– Jau vēsturiski Ventspils osta ir bijusi vadošā lejamkravu, tai skaitā naftas produktu kravu, segmenta apkalpošanā. LDz Cargo ļoti būtiski ietekmē procesi gan kaimiņvalstīs, gan pasaules ekonomikā. Gan globālās ekonomikas tendences, cita starpā naftas cenu svārstības pasaules tirgū, gan Krievijas un Baltkrievijas attiecības ir faktori, kuriem ir ļoti būtiska ietekme uz pārvadājumu plūsmām. Tāpēc šobrīd naftas produktu pārvadājumi no Baltkrievijas ir samazinājušies. Kā liecina pieredze, tas mainīsies. Iepriecina tas, ka šogad graudu un kālija sāls pārvadājumu apjomam ir tendence pieaugt.

– Cik lielu daļu no pārvadājumiem veido Latvijas izcelsmes kravas?

– Runājot par Ventspili – ļoti minimālu, vislielākais iekšzemes kravu īpatsvars ir graudiem, ko piegādā Latvijas zemnieki. Atzīmēšu, ka pamatā graudu terminālī pa dzelzceļu nogādā graudus no Kazahstānas. Koksnes un citas vietējās izcelsmes kravas vairāk ved caur Rīgas un Liepājas ostām. Taču šie rādītāji nozīmē arī ko citu, daudz būtiskāku: LDz Cargo ieved Latvijā naudu – katra krava, ko ved LDz Cargo, katra tonna, kuru apkalpo Ventspils osta, netieši nozīmē naudas ievešanu Latvijas tautsaimniecībā.

– Vai izjūtat to, ka šogad Ventspilī neienāk konteineru kravas?

– Daļēji, jo tas attiecas tikai uz Ventspili, savukārt kopējais konteineru kravu pārvadājumu apjoms pieaug. Tāda šobrīd ir kravu konjunktūra tirgū. Ventspils terminālis, kas var apstrādāt konteineru kravas, šogad pārsvarā pārkrauj ģenerālkravas. Mēs šim klientam pārvadājam zivju miltus, cukuru, lauksaimniecības tehniku un citas kravas. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, un Ventspils atgūs konteineru kravas.

Neraugoties uz to, konteineru pārvadājumu apjoms Latvijā strauji pieaug. 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, konteineru skaita pieaugums bija 35%. Kopumā LDz Cargo Latvijā pārveda 71,1 tūkstoti konteineru vienību. Šogad saistībā ar NATO kravu pārvadājumu pieaugumu, kā arī citu nosūtītāju pieaugošo interesi tieši par konteineru pārvadājumiem plānots pārsniegt iepriekšējā gada rezultātus. Atgādināšu, ka 2009. gadā LDz Cargo iegādājās jaunas 115 sešdesmit pēdu un 200 astoņdesmit pēdu fitinga platformas. Platformu parka palielināšana liek stabilu pamatu konteineru pārvadājumu attīstībai. Šā gada pirmajā pusgadā esam pārvadājuši 46,4 tūkstošus konteineru vienību. Tas ir par 90% vairāk nekā 2009. gada sešos mēnešos. LDz Cargo īstenotā kravu diversifikācijas stratēģija un investīcijas jaunu kravu pārvadāšanas virzienā nes pirmos redzamos augļus. Šajā sakarā arī jāmin, ka veiksmīgi attīstās mūsu un Baltkrievijas partneru iniciētais un realizētais konteineru vilciens Zubrs, kas veic konteineru pārvadājumus no Baltkrievijas uz Rīgas ostu.

– Vai lielais naftas produktu īpatsvars, kā arī ķīmisko vielu pārvadājumi uzliek par pienākumu veikt papildu drošības pasākumus Ventspilī?

– Dzelzceļš ir viens no drošākajiem, ja ne pats drošākais pārvadājumu veids. Atgādināšu, ka pirms vairākiem gadiem Ventspilī atklāja Jūras parku, kas ir projektēts un būvēts atbilstoši jaunākajiem drošības standartiem un aprīkots ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Turklāt kravas vilcienu sastāvi visa maršruta garumā no robežas līdz pat nodošanai klientu pievedceļos tiek nemitīgi novēroti un tiek veikti atbilstoši pārbaudes pasākumi.

– Vai to pašu varat teikt par sliežu ceļiem?

– Valsts a/s Latvijas dzelzceļš neatlaidīgi realizē virkni dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas, modernizācijas un attīstības projektu, tai skaitā Austrumu–Rietumu koridorā. Šā gada maijā ir izbūvēts otrais sliežu ceļš un attiecīgi palielināta dzelzceļa infrastruktūras caurlaides spēja līdz 45 miljoniem tonnu gadā posmā Daugavpils–Indra, bet drīz tiks uzsākti darbi otrā sliežu ceļu būvniecībā posmā Krustpils–Skrīveri. Veicot šos darbus, ir izmantoti vismodernākie tehniskie standarti, kas ļauj manāmi uzlabot satiksmes drošību. Varu droši apgalvot, ka tas ne tikai palielina kravu caurlaides spēju, bet uzlabo Latvijas tranzīta koridora kvalitāti, tā starptautisko konkurētspēju.

– Ja paļaujamies uz to, ka valsts arī dzelzceļam sāks atmaksāt degvielas akcīzes nodokli, tad uzlabosies Latvijas dzelzceļa konkurētspēja ar kaimiņvalstu dzelzceļiem un arī autotransportu?

– Protams, jo akcīzes nodoklis degvielai veido ļoti būtisku kravu pārvadājumu izdevumu daļu. Tas būtu pareizs un taisnīgs lēmums. LDz Cargo ir viens no lielākajiem degvielas patērētājiem. Ja līdz šim valsts rūpējās un gādāja par autoceļu uzturēšanu no degvielas akcīzes līdzekļiem, tad tas ir tikai loģiski, ka atbilstošu daļu iegūtu dzelzceļš. Tas nozīmē, ka varēsim uzlabot mūsu konkurētspēju, kļūt pieejamāki un pievilcīgāki gan kravu īpašniekiem, gan esošajiem uzņēmuma klientiem.