Pēc vairāku mēnešu dīkstāves 2. augustā ražošanu atsāka Baltijas lielākā rapša pārstrādes rūpnīca Bio-Venta. SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars uzsver: "Priecāties ir pāragri, jo valsts vēl joprojām nav izpildījusi savas saistības, tāpēc spiest eļļu un ražot biodegvielu varēsim labi ja līdz februārim martam."
Īss atskats vēsturē. 2005. gadā Latvijas Ministru kabinetā, sadarbojoties Ekonomikas, Lauksaimniecības un Finanšu ministrijai, tika izstrādāta atbalsta programma biodegvielas ražotājiem, izmaksu aprēķina metodiku apstiprināja arī ES komisija. Atbalsta programmā tika paredzētas subsīdijas, kā arī pasākumi, kas veicinātu vietējās izcelsmes biodegvielas izmantošanu tautsaimniecībā, tostarp obligātu 5.,75% biodegvielas piedevu fosilajai degvielai. Neviens no šiem pasākumiem nav realizēts pilnībā. A. Janvars pieļauj, ka Latvijai par to var nākties dārgi samaksāt, jo biodegvielas pievienošana fosilajai degvielai bija viens no ES uzstādījumiem, lai Latvija tiktu uzņemta ES sastāvā. Pārejas perioda beigu termiņš ir 2010. gada 31. decembris, ja valsts savas saistības pret ES nebūs izpildījusi, tas var prasīt miljonus no jau tā trūcīgā budžeta.
Latvijā ir 10 rapša pārstrādes uzņēmumi, kas savas ražotnes būvēja, paļaujoties uz valdības izstrādātajiem likumiem un atbalsta programmu. Apbrīnojama ir valdības patvaļa, kas ne tikai nedomā par esošo uzņēmumu atbalstu, bet pat pieņem lēmumus ar atpakaļejošu datumu, tādējādi sagraujot tiesiskās paļāvības principu un cenšoties iznīcināt jau izveidotus uzņēmumus. Piemēram, uzņēmumam Bio-Venta subsīdiju veidā valsts ir parādā 12,58 miljonus par 2008. un 2009. gadā saražoto degvielu. Ko tas nozīmē uzņēmumam? Pirmkārt, tās ir nenokārtotas saistības ar banku, kas kreditēja šī uzņēmuma veidošanu, paļaujoties uz valsts sniegtajām garantijām un uz to bāzes izstrādāto biznesa plānu. Otrkārt, līdz ko ir kavētas kredītsaistības, banka nav gatava piešķirt apgrozāmos līdzekļus rapša iepirkšanai, lai ražotne varētu strādāt cauru gadu. "Mūsu zemnieki nevar atļauties turēt rapsi savās klētīs un gaidīt, kamēr mums būs nauda, par ko to nopirkt. Zemnieki vēlas ražu pārdot uzreiz un meklē jebkuru iespēju. Tāpēc pārdos to tiem, kam šobrīd ir nauda, neskatoties, vai tas ir vietējais vai ārvalstu pārstrādātājs," ar nožēlu atzīst Janvars. Treškārt, tā ir uzņēmumu darbinieku pakļaušana neritmiskam darbam un nedrošībai par rītdienu. No vienas puses valsts nepilda savas saistības, kas kavē ražotnes darbu un strādājošo noslogojumu, no otras puses likumdošana uzliek par pienākumu rūpēties par saviem darbiniekiem, paredzot tiem arī kompensāciju izmaksāšanu par dīkstāvēm.
Situācija ir sakaitēta un Bio-Venta izvirza valdībai vairākus nosacījumus: rast iespēju ne vēlāk kā līdz 2011. gada jūlijam pilnībā izmaksāt uzkrāto valsts parādu SIA Bio-Venta par 2008. un 2009. gadā saražoto biodīzeļdegvielu 12,58 miljonu latu apmērā; nodrošināt, lai laikus tiktu izmaksāts valsts atbalsts par 2010. gadā saražoto biodīzeļdegvielu, novērst neefektīvo birokrātiju konkrēto jautājumu risināšanā Zemkopības, Ekonomikas un Finanšu ministrijā, kur jāpatērē nepamatoti daudz laika atbildīgās personas noskaidrošanai; izveidot darba grupu, kurā tiktu iekļauti pārstāvji no atbildīgajām ministrijām un Latvijas biodegvielas un bioenerģijas asociācijas, kas izstrādātu rīcības plānu atjaunojamo resursu jomā 2010.–2020. gadam; nepieļaut valsts tiesiskās paļāvības principu neievērošanu, kā rezultātā būtiski tiek pasliktināts investīciju klimats un ražotāju stāvoklis valstī.