Kamēr citi tikai plāno – Ventspils jau izdarījusi

Ventspils ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju dzīves līmenis daudzējādā ziņā saistīts ar ostu. To nu noliegt, šķiet, neuzdrošināsies neviens, taču arī osta ir nemitīgā pārmaiņu ceļā un pakļauta globāliem procesiem, kas ietekmē Ventspils un visas Latvijas tautsaimniecību.

Kāda ir Ventspils osta šodien, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

– Ostas dziļums, piestātnes, kuģu ceļu platums un daudz citu lietu ir tiešā ostas pārvaldes kompetencē. Ventspilī jau sen ir radīta iespēja ostā ienākt kuģiem ar kravnesību līdz 130 tūkstošiem tonnu, ar iegrimi līdz 15 metriem, ko nodrošina kuģu ceļu un piestātņu dziļums – 17 metru. Interesanti, ka tas tika darīts jau tad, kad uz Latviju šādi kuģi vispār vēl nenāca...

– Tas jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū bija tālredzīgs Ventspils brīvostas valdes lēmums un ir vēl viens pierādījums, ka Ventspils ostas valde un tās vadītājs ir gudri cilvēki ar plašu skatījumu nākotnē. Minētā iegrime nodrošina visu kuģu ienākšanu Ventspilī, kuri vien var ienākt Baltijas jūrā. Atgādināšu, ka Dāņu jūras šaurums ir seklākā vieta – tā dziļums ir 17 metru.

Tāpat arī visi citi pieņemtie un realizētie lēmumi ir pamatoti ar vienu mērķi – radīt optimālus apstākļus biznesa attīstībai. Turklāt ne tikai lielā biznesa, bet jebkuras uzņēmējdarbības formas atbalstam.

– Ostas kapacitāti nosaka ne tikai pašas ostas infrastruktūra, bet arī dzelzceļa un autotransporta ceļi. Kā jūs raksturotu esošo situāciju?

– Ja runājam par dzelzceļa pārvadājumiem, tad mums nav bažu – dzelzceļa tīkla kapacitāte Ventspilī ir 34 miljoni tonnu gadā. Pēdējos gados Ventspils ostā pa dzelzceļu vidēji tiek piegādāts ap 20 miljoniem tonnu – tātad mums ir iespēja augt. Ļoti labi attīstīts dzelzceļš ir arī pašā ostas teritorijā.

Par autoceļiem mums ir cits viedoklis – uzskatām, ka Eiropas nozīmes ceļš Rīga–Ventspils ir kritiskā stāvoklī. Ņemot vērā to kravu apjomu, kas iet caur Ventspili, šim ceļam ir nepieciešama tūlītēja rekonstrukcija. Par to atbildība jāuzņemas šā ceļa īpašniekam – valstij Satiksmes ministrijas personā.

– Ilgus gadus Ventspils osta kravu apgrozījuma jomā bija vislielākā Latvijas osta, bet šogad, kaut arī pavisam nedaudz, tomēr savas līderpozīcijas ir zaudējusi. Kāpēc neizdevās noturēt lielākās ostas statusu?

– Tiešām, daudzus gadus kravu apgrozījuma ziņā bijām lielākā no Latvijas ostām ar lielu naftas produktu pārkraušanas īpatsvaru. Līdz ar izmaiņām šajā kravu segmentā pasaules tirgos izmaiņas ir arī Ventspils ostā. Es gribu uzsvērt, ka tas ir pasaules politikas, ekonomikas un konjuktūras jautājums, ko Ventspils brīvostas pārvalde nespēj ietekmēt.

– Vai, neraugoties uz notikumiem ekonomikā, visi Ventspils brīvostas teritorijā esošie ražošanas un kravu pārvadājumu uzņēmumi ir spējuši saglabāt savu darbspēju?

– Jā – visi uzņēmumi strādā, vienīgi sulu terminālim nav izdevies uzsākt pilnvērtīgu darbu, bet tas ir laika jautājums. Arī šim terminālim redzam labas perspektīvas nākotnē. Diemžēl Ventspils konteineru terminālim sakarā ar jau minēto ekonomisko krīzi ir nācies pārorientēt savu darbību – konteineri šogad Ventspilī neienāk. Tajā pašā laikā mēs priecājamies par trīs šā uzņēmuma prāmju termināļiem, kas strādā ļoti veiksmīgi un ir viens no ostas lepnumiem.

– Latvijas ostu vājais punkts ir saldēto kravu termināļi. Arī Ventspilī saldēto kravu termināļa projekts buksē.

– Terminālis ir faktiski gatavs, atliek aprīkot to ar saldējamām iekārtām, un tad Ventspils būs gatava pieņemt arī šā segmenta kravas. Atzīmēšu, ka tā būs modernākā saldētava Latvijā. Taču tas ir atkarīgs no termināļa īpašniekiem.

– Tuvojas ES fondu pieejamības gala termiņš. Ko esat ieplānojuši vēl paveikt?

– Kopējā jauno investīciju summa, ko plānojam apgūt tuvākajos gados, ir 50 miljoni latu – no tiem 30 miljonus ceram saņemt no Eiropas fondiem, ap 20 miljoniem būs brīvostas pārvaldes ieguldījums. Izstrādāta ļoti plaša attīstības programma, tai skaitā jaunu piestātņu, termināļu un pievadceļu būvniecība, palielinot sauskravu, lejamkravu un ģenerālkravu pārkraušanas kapacitāti. Patlaban jau ir izsludināts konkurss par būvniecību.

– Ventspils brīvostas ekonomiskās zonas statuss ir paredzēts līdz 2017. gadam. Tas nozīmē, ka laika vairs nav daudz un ir jāsteidz izmantot šā statusa priekšrocības, jāmudina uzņēmēji, jāpiesaista investīcijas.

– Atzīstu, ka darbs vienmēr var būt intensīvāks, taču Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr ir bijusi ļoti aktīva investīciju piesaistē. To apliecina arī saņemtie starptautiskie novērtējumi. Laikraksta Financial Times izdevuma fDi Magazine veiktajā aptaujā Nākotnes globālās brīvās zonas 2010/11 (Global Free Zones of the Future 2010/11), kur savā starpā tika salīdzinātas brīvās zonas visā pasaulē, pēc iegūtajiem rezultātiem Ventspils brīvosta ieņem piekto vietu kā nākotnes vai perspektīvākā zona 2010./2011. gadā. Jāpiemin, ka neviena cita Eiropas zona nebija iekļuvusi pat pirmajā desmitniekā. Arī citos kritērijos mūsu ostas pārvaldes darbs tajā ir ļoti labi novērtēts. Mēs apzināmies, ka uz lauriem gulēt nedrīkst arī tagad, un turpinām jaunus projektus.

Pirms daudziem gadiem ostas valde pieņēma lēmumu brīvostas teritoriju izmantot ne tikai kravu pārvadājumu un tirdzniecības vajadzībām, bet arī kā ražošanas uzņēmumu atrašanās vietu. Pārvadātāji un ražotāji labi viens otru papildina un perspektīvā var veicināt iekšzemes kravu īpatsvara pieaugumu – patlaban iekšzemes kravas ir ap 15% no kopējā kravu apgrozījuma ostā. Tādējādi osta kļūst par attīstības centru, kas apvieno ražošanu, loģistiku, kravu pārvadājumus. Laika tiešām ir maz, un mēs ļoti intensīvi strādājam, lai piesaistītu augstas raudzes uzņēmumus ar lielu pievienoto vērtību. Taču labprāt uzņemam savā paspārnē arī vienkāršus uzņēmumus – šobrīd galvenais ir radīt jaunas darba vietas un nodrošināt iedzīvotājus ar darbu. Vienmēr varēsim atrast vietu jaunam uzņēmumam, nešķirojot, liels vai mazs.

Es aicinu visus uzņēmējus atbraukt pie mums un pārliecināties, ka infrastruktūra jau tagad ir ļoti labā līmenī, bet nepieciešamības gadījumā varam radīt arī ko specifisku, lai uzņēmējs šeit saņemtu visu nepieciešamo atbalstu, ko var sniegt Ventspils ostas pārvalde.

– Pirms gadiem 20 osta bija ventspilnieku bieds un ienaidnieks, taču nu jau sen neko tādu nedzird. Kā jūs pats jūtaties Ventspilī?

– Es ar pilnu atbildības izjūtu varu teikt, ka Ventspils ir sakārtotākā Latvijas pilsēta. Tā ir sakārtota ne tikai vizuāli, bet arī saturiski – šeit netrūkst pat putna piena. Ostas tehnoloģijas kopš tā laika ir būtiski mainījušās, un jāsaka paldies Lemberga kungam, kurš aicināja uzņēmējus ieviest jaunāko pasaulē pieejamo, lai ostas saimnieciskā darbība ne tikai nedegradētu pilsētvidi, bet veicinātu tās saglabāšanu un attīstību. Diemžēl ir lietas, ko daži uzņēmēji nav izdarījuši – nav uzstādījuši naftas produktu smaku savākšanas iekārtas. Šāda tehnoloģija nav pārmērīgi dārga, tāpēc nav attaisnojuma tam, ka pilsētā reizēm uzvēdī šī nepatīkamā smaka. Kad tas tiks izdarīts, tad mums vairs nebūs ne mazākā iemesla sūdzēties par dzīves vides kvalitāti. Ventspils ir labākā vieta, kur strādāt un dzīvot.

***

VENTSPILS BRĪVOSTAS FAKTI

– Kopējais brīvostas teritorijas uzņēmumos nodarbināto skaits – vairāk nekā 4000

– Ventspils brīvostā šā gada pirmajā pusgadā pārkrauts 13,61 miljons tonnu kravas

– Kopējā teritorija: 2451,39 ha

– Brīvās teritorijas: 1240 ha