Ventspilnieki bija starp tiem sešiem, kuri pirmie 2009. gada augustā parakstīja līgumu par ES un valsts finansiālā atbalsta saņemšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai.
Ventspilī Brīvības ielas 33/35 iedzīvotāji bija pirmie, kuri uzdrošinājās startēt šajā programmā un jau aizvadītajā apkures sezonā izjuta būtisku uzlabojumu. SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš skaidro: "Aukstākajā šīs ziemas mēnesī janvārī (un aukstākajā pēdējo 20 gadu laikā, Ventspilī vidējā temperatūra: –8,2 °C), pēc SIA Ventspils siltums datiem, Ventspils daudzdzīvokļu namos vidēji apkurei patērēts par 34% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Vienīgi mājai Brīvības ielā 33/35 ir bijusi ekonomija. Siltuma izmaksas tur sarukušas par 31%, salīdzinot ar pagājušā gada siltāko janvāri." Vienkāršs aprēķina piemērs pierāda siltināšanas procesa efektivitāti, pie nosacījuma, ka tiek izmantots ES līdzfinansējums 50% apmērā.
Faktiskās izmaksas Brīvības ielā 33/35 Ventspilī par 1 m2 2009. gada 12 mēnešos pirms veiktajiem pasākumiem:
Apsaimniekošanas izmaksas 0,30 Ls/1 m2+siltums 0,68 Ls/1 m2= 0,98 Ls/m2.
Plānotās izmaksas saskaņā ar energoauditora aprēķiniem (ietaupījums 53%) pēc veiktajiem siltināšanas pasākumiem: apsaimniekošanas izmaksas 0,30 Ls/1 m2+0,16 Ls/1 m2 (kredītmaksājums)+siltums 0,32 Ls/1 m2=0,78 Ls/1 m2. Iespējamais ikmēneša ietaupījums: 20 santīmu par kvadrātmetru jeb 10 latu mēnesī par nosacītu (50 m2) divistabu dzīvokli.
Valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka minētā nama iedzīvotāji jau gatavojās un uzkrāja naudu savas ēkas siltināšanai, izmantojot Ventspils pašvaldības piedāvāto programmu, kas paredz finansiālo atbalstu dzīvojamo māju energoauditam un māju renovācijai. 2010. gada pašvaldības budžetā energoefektivitātes pasākumiem paredzēti 36 000 latu. Vienā no preses konferencēm Aivars Lembergs skaidro: "Man liekas, ir svarīgi, ka pašvaldība sedz 50% no energoaudita izdevumiem, bet 50% no siltināšanas izdevumiem sedz Eiropas Savienība, kā arī vēl 10% sedz pašvaldība, tādējādi pašiem māju iedzīvotājiem ir jāfinansē tikai 40%. Turklāt ļoti liela priekšrocība Ventspilij ir tā, ka mēs neesam iznīcinājuši Ventspils nekustamos īpašumus, jo Ventspils nekustamie īpašumi ir stabila, spēcīga saimnieciska struktūra, kurai ir stabila naudas plūsma un laba kredītvēsture." Jāatzīmē, ka labā uzņēmuma kredītvēsture, kā arī stabilie iedzīvotāju ikmēneša maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem ir liela priekšrocība, saņemot bankas kredītu. Ventspilniekiem kredītprocenti ir salīdzinoši zemi.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem iedzīvotājiem ir kredīta saņemšanas kārtība un saistības. V. Lesiņš norāda: "Dzīvokļi netiek ieķīlāti, un visas saistības ar banku uzņemas projekta virzītājs, šajā gadījumā SIA Ventspils nekustamie īpašumi."
Patlaban norit būvniecības darbi trīs māju siltināšanā, bet vēl viens projekts gaida uz līguma slēgšanu, saglabājot cerību, ka līdz jaunās apkures sezonas sākumam kompleksie siltināšanas pasākumi būs pabeigti arī šim namam. Iepirkuma stadijā ir vēl četri projekti, kurus pilnībā pabeigt diezin vai izdosies, taču pašu minimumu izdarīt, lai iedzīvotāji jau šajā sezonā izjustu siltināšanas rezultātus, uzņēmums cer pagūt.
Vaicāts par lielākajām problēmām, ar ko nākas saskarties, virzot siltināšanas projektus, Lesiņa kungs ir viennozīmīgs: "Iedzīvotāju nepilnīgā izpratne par siltināšanu un ar to saistītajiem procesiem. Tāpat arī cilvēku kūtrums iesaistīties procesos un nespēja vienoties par kopīpašuma uzlabošanas pasākumiem. Daudz vieglāk būtu bijis, ja dzīvojamās mājas būtu pašvaldības īpašums, tad mēs to izdarītu daudz ātrāk un ieguvumi iedzīvotājiem būtu lielāki. Tagad mums atliek tikai iet, runāt, skaidrot, pierādīt – tas prasa laiku un milzīgu darbu. Aicinu visus pašiem būt aktīvākiem un izmantot to naudu, ko piedāvā ES un pašvaldība.