Aizvadītā ziema bija viena no tām, kas palīdzēja cilvēkiem izvēlēties veikt dzīvojamās mājas renovāciju, kas vienlaikus uzlabo ēkas tehnisko stāvokli un samazina maksājumus par siltumu.
Šovasar Valmieras pilsētā tiek virzīti apmēram 40 ēku siltināšanas projekti, kurus līdz 50% finansē ES fondi. SIA Valmieras namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers klāsta: «Aizvadītās ziemas biezā sniega kārta radīja lielas problēmas lielākajai daļai daudzdzīvokļu māju – smagu nastu nācās paciest jumtiem, lāstekas bija praktiski visur, bet – pats galvenais – jumta notekās sakrājās kūstošā sniega radītais ūdens, kas bieži vien tecēja uz sienām un dzīvokļos. Ir tikai viena iespēja, kā izvairīties no šādiem ēku bojājumiem, – bēniņu un āra gaisa temperatūrai ir jābūt vienādai! Bēniņi ir jāvēdina, taču iedzīvotāji to nedara, jo taupa siltumu. Tajā pašā laikā bojā savu mājokli. Kompromiss ir viens – bēniņi ir jāsiltina, lai siltums no dzīvokļiem nesildītu jumtu, bet gan mājokli.»
Ja vēl pirms diviem gadiem uz ēku siltināšanas lietderību un ekonomisko efektu skeptiski skatījās lielākā daļa sabiedrības, tad šogad situācija ir krasi mainījusies – uzskatāmi redzot jau renovēto māju siltuma patēriņa samazinājumu, aizvien pieaugošo siltuma cenu, ēkas vizuālās pārvērtības un komforta uzlabošanos, iedzīvotāji daudz ātrāk spēj vienoties par mājas siltināšanu. Praksē pierādījies, ka lielai daļai renovēto māju siltuma patēriņš samazinājies uz pusi vai pat vairāk. Veicot mājas renovāciju, vajag siltināt mājas fasādi, pamatus, bēniņu un pagraba pārsegumu, nomainīt koka logus un durvis, siltināt pagraba maģistrālos cauruļvadus, ieklāt cinkoto skārdu jumta parapetiem un ieejas jumtiņiem. Jo pilnīgāka ir renovācija, jo lielāks ir siltuma patēriņa ietaupījums. Ne visām mājām ir jāveic vienādi darbi, un to, kas dos vislielāko efektu, var pateikt tikai pēc energoaudita veikšanas un speciālistu konsultācijām. Pēdējā gada laikā Latvijā ir rasti un piemēroti vairāki inovatīvi risinājumi, kuri, pie salīdzinoši zemām izmaksām, dod ļoti labus rezultātus. Galvenais, lai ietaupījums segtu apsaimniekošanas maksas pieaugumu, kas paredzēts kredīta atmaksai. Valdes priekšsēdētājs uzsver: «Mums jāpagūst izmantot visi līdzekļi, ko piešķir Eiropas Savienības fondi. Attiecībā uz ēku siltināšanai rezervētajām summām vēl ir lielas rezerves.
Ēku renovācijai celtniecības kompānijas tiek izvēlētas atklātā konkursa kārtībā. Ja vēl pagājušajā gadā konkursā bija liels pretendentu skaits, tad tagad bieži vien tās ir tikai viena vai divas celtniecības firmas. Tas nozīmē, ka kopumā būvniecības nozarē ir jaudu iztrūkums. No vienas puses, tendence ir pozitīva – nozare atdzimst, bet, no otras puses, – līdz ko zūd konkurence, pieaug pakalpojuma cenas. Tāpat tas var atstāt ietekmi uz celtniecības kvalitāti – to jau mēs esam piedzīvojuši tā sauktajos treknajos gados, kad būvnieki centās padarīt un nopelnīt vairāk, upurējot darba kultūru.»
Beigusies Komunālās saimniecības un Namsaimnieka apvienošanās
Kopš šā gada 1. jūnija SIA Valmieras namsaimnieks ir pievienota pašvaldības kapitālsabiedrība Valmieras komunālā saimniecība. Līdz jūnija beigām jāpabeidz abu pašvaldības uzņēmumu apvienošanas process, saglabājot abu uzņēmumu iepriekšējo darbības specifiku un sniegto pakalpojumu klāstu. Valdis Jēgers skaidro: «Izvērtējot abu pašvaldības kapitālsabiedrību materiāli tehnisko bāzi, cilvēkresursus un noslogojumu, pašvaldība pieņēma lēmumu apvienot uzņēmumus, lai visi minētie resursi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk, kā arī netiktu dublētas funkcijas.» Arī pēc reorganizācijas sabiedrības vienīgais dalībnieks būs Valmieras pilsētas pašvaldība.