Ar pilnu jaudu
2009. gada ziema uzņēmumam SIA Valkas meliorācija izvērtās par īstu pārbaudījumu, jo darbs apsīka. Par spīti grūtībām, melioratori strādā ar zemnieka sīkstumu, un labi vien ir, ka tā, jo šis gads jau atkal bijis ar pozitīvu tendenci.
"Šobrīd strādājam ar pilnu jaudu," apstiprina pats uzņēmuma vadītājs, bet prognozē, ka tā būs vien līdz jaunajam gadam, kad daļu strādnieku nāksies laist bezdarbniekos.
SIA Valkas meliorācija ir palicis kā viens no pēdējiem melioratīvās celtniecības uzņēmumiem. Pirms krīzes tā apgrozījums gadā turējies ap diviem miljoniem latu, tad noslīdējis līdz 800 tūkstošiem, bet, pateicoties tālredzīgi iekrātajām finanšu rezervēm un vairākiem noslēgtiem līgumiem, šogad tehnika un cilvēki atkal strādā. Darbinieku skaits uzņēmumā svārstās no 70 līdz 100 cilvēkiem.
Uzņēmums darbojas vairākās nozarēs – melioratīvajā, hidrotehniskajā, ceļu būvniecībā, mežu meliorācijā, kūdras ieguvē, kokapstrādē, tūrismā. "Sākotnēji strādājām ar mežiem, tad parādījās HES. Esam uzbūvējuši 20 mazās elektrostacijas, no tām piecas uz Gaujas, savukārt sešas ir mūsu projektētas. Uzņēmumam ir mūsdienu prasībām atbilstoša, kvalitatīvi nokomplektēta projektēšanas grupa," stāsta Juris Biezais. SIA Valkas meliorācija piedāvā ne tikai meliorācijas sistēmu, bet arī nosusināšanas sistēmu būvniecību, zivju dīķu un ūdens regulēšanas iekārtu būvniecību. "Visus darbus veic kvalificēti sava aroda speciālisti, mums ir arī ļoti kvalitatīvs spēcīgas tehnikas parks – ekskavatori, buldozeri, pašizkrāvēju automašīnas, ceļu būves tehnika," uzskaita J. Biezais. To, ka uzņēmums ir efektīvi strādājis un turpina strādāt, apliecina iegūtais ISO kvalitātes sertifikāts.
Kādus projektus uzņēmums šobrīd realizē? "Uzvarējām konkursā par Daugavpils izgāztuves rekultivāciju, ir darbs mūsu reģionā – ceļi un upes. Šobrīd tiek gatavotas tāmes hidrotehniskajai būvniecībai," saka SIA Valkas meliorācija vadītājs. Viņš gan piebilst, ka krīze vēl nav beigusies un nākamais gads atkal gaidāms grūts. Lai tā nenotiktu, nepieciešamas regulāras uzvaras konkursos, bet izrādās, ka šis process, kaut arī uzņēmums ir liels un stabils, patiesībā ir ļoti sarežģīts. "Pirmkārt, ir grūti konkurēt ar daudzām mazajām firmām, kas konkursos startē ar zemāko cenu. Otrkārt, lielie uzņēmumi projektu realizācijā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem maksā maz un ar iegūto cenas starpību var rīkoties pēc saviem ieskatiem," norāda J. Biezais.
Negatīvi viņš vērtē situāciju, kāda Latvijā izveidojusies attiecībā uz meliorāciju. "Mums nav nevienas oficiālas organizācijas, kas nopietni nodarbojas ar meliorācijas jautājumiem un var sniegt atbalstu un konsultācijas zemniekiem. Palikusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas melioratoru biedrība un Meliorācijas nekustamie īpašumi ar vienu speciālistu katrā bijušajā rajonā. Novada lauksaimniecības konsultanti nav meliorācijas speciālisti. Pavisam citāda attieksme pret meliorāciju ir Igaunijā. Tur, izveidojot meliorācijas kopsabiedrību, valsts apmaksā 80 procentus izdevumu. Latvijā tiek apmaksāti 70 procenti, bet kā lai zemnieks šo kopsabiedrību izveido, ja ir daudz īpašnieku un nav neviena, kas sniedz atbalstu? Tā tiešām ir problēma," skaidro J. Biezais.