Pareizā virzienā

Valkas novadu veido Valkas pilsēta un pieci pagasti – Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas.

Teritorijas attīstības plāns paredz, ka infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai jābūt harmoniskai, pārdomātai un mērķtiecīgai visā novadā. "Uzskatu, ka mēs ejam pareizajā virzienā," saka Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, kurš rada principiāla un stingra saimnieka iespaidu. Vairāk par aktuālo – intervijā.

– Šā gada vasarā presē esat atzinis, ka "novadā ir dota tāda iespēja strādāt, kāda nekad nav bijusi rajona pastāvēšanas laikā", un uzsvēris, ka "turpina darboties visas pagastu pārvaldes, visas skolas, visas pašvaldības iestādes". Kā rezultāts tas ir – mērķtiecīgs darbs, pareizi lēmumi, veiksme?

– Mērķtiecīgs darbs sekoja pareiziem lēmumiem. (Pasmaida.) Patiesībā es skeptiski raudzījos uz teritoriālo reformu, jo visu ko jau varēja darīt, bet tas budžeta apjoms, kas bija mūsu rīcībā, nespēja manevrēt ar kredītu portfeli, ko atļāva valsts noteikumi. Apvienojoties lielākiem budžetiem, bija jāatrod savstarpējā sapratne par to, kā turpmāk strādāt un attīstīties, jo, lai kā arī gribētos, dabūt visu uzreiz nav iespējams. Šobrīd mums ir skaidri nosprausts mērķis, uz ko tiecamies un ko paredz arī attīstības plāns – pilnībā sakārtot infrastruktūru, lai Valka būtu ne tikai pievilcīga dzīvesvieta, bet arī labvēlīga vide uzņēmējdarbības, sevišķi pakalpojumu attīstībai. Nesolu, ka šeit būs lielas rūpnīcas, jo mūsu cilvēkresursi vairs nav tik lieli. Pilsētā dzīvo seši tūkstoši iedzīvotāji, visā novadā – 10,6 tūkstoši.

– Kādi ir bijuši būtiskākie domes pieņemtie lēmumi?

– Ar patiesu gandarījumu gribu uzsvērt, ka neesam slēguši nevienu skolu. Pēc 1. jūlija tas bija lēmums numur viens, jo tajā brīdī arī pedagogi jutās izmisuši un situācija kopumā – neskaidra. Nebija zināms pat tas, būs vai nebūs mērķdotācija. Izveidojām izglītības pārvaldi, lai sakārtotu normatīvos aktus, un augusta beigās pedagogiem pateicām – lai arī naudas ir tik, cik tās ir, mūsu novadā neviena skola netiek likvidēta. Tām skolām, kur bērnu ir mazāk, pievienojām pirmsskolas izglītību, attiecīgi palielinot personālu. Šis solis palīdzēja pedagogos radīt pārliecību, ka viņu darbs šeit ir vajadzīgs.

Ir ļoti svarīgi, lai mūsu bērni mācītos savas teritorijas skolās ar kvalitatīvu mācību procesu un iespējām lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Uzskatu, ka ir radīti labvēlīgi apstākļi un priekšnoteikumi, lai tas tā arī būtu. Līdz ar jauno gadu durvis vērs rekonstruētā mākslas skola, projektu ietvaros skolās ir modernizēti mācību kabineti. Katrā pagastā, izņemot Valkas pagastu, darbojas pamatskolas. Mūsu mērķis ir pie katras pamatskolas uzcelt sporta zāli, kas kalpos ne tikai skolēnu, bet visa pagasta iedzīvotāju vajadzībām. Pērnā gada augustā tika ielikts pamatakmens sporta zālei Kārķos, un Ziemassvētkos to nodevām ekspluatācijā. Noslēdzies iepirkums, un ir parakstīts būvdarbu līgums par sporta zāles celtniecību Vijciemā. Būvdarbi notiks ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekta Valkas novada infrastruktūras objektu kvalitātes uzlabošana līdzfinansējumu.

– Esat plānojuši realizēt vēl virkni citu, ar izglītības sfēru nesaistītu projektu...

– Tiesa. Intensīvi cenšamies piesaistīt pēc iespējas vairāk Eiropas struktūrfondu līdzekļu. Kopumā šobrīd ir aktuāli vairāk nekā 30 projekti, no tiem divi ir patiesi vērienīgi – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts Tranzīta maršruta ielu rekonstrukcija Valkas pilsētā ar kopējo finansējumu gandrīz četri miljoni latu (pašvaldības līdzfinansējums ir deviņi procenti – aut.) un ūdenssaimniecības sakārtošanas otrā kārta 5,6 miljonu latu apmērā.

Ir neskaitāmi tā saucamie mazie projekti, kas ir vērsti gan pilsētas, gan pagastu infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai. Valkas pagastā divos ciemos noslēgumam tuvojas ūdensapgādes sakārtošanas darbi, nākamgad tādi paši darbi plānoti Kārķos. Šobrīd tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, lai arī Ērģemes un Zvārtavas pagastā šīs lietas uzlabotu. Pagastos remontējam arī tautas namus un sakārtojam ceļus.

Otro elpu pēc vērienīgās rekonstrukcijas atguvis Valkas pilsētas kultūras nams, ko atklāja šā gada rudenī. Ar šo projektu saistās viens no pirmajiem nepopulārajiem lēmumiem – ņemt 500 tūkstošu latu kredītu. Mums tiešām paveicās, ka deputāti piekrita, jo bija sajūta – ja ne tagad, tad nebūs nekad, un tā arī bija. Ja mēs tobrīd nebūtu šo kredītu paņēmuši, tad tagad tas vairs nebūtu iespējams, jo projektiem, kam nav piesaistīta Eiropas nauda, valsts kase kredītu šobrīd nedod.

Aktīvi iesaistāmies pārrobežu sadarbības projektos Igaunijas, Latvijas, Krievijas programmās, kur pašvaldības līdzfinansējums ir tikai pieci procenti. Tā ir par brīvu dota nauda! Šīs programmas manā skatījumā ir visefektīvākās.

– Runājot par sociālo sfēru, esat izteicis cerību, ka valdībā izskatīs un atbalstīs ne vien Valkas, bet daudzu novadu iesniegto priekšlikumu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta pieprasītāju nodarbināšanu sabiedriskajos darbos. Kāds ir rezultāts? Kā esat organizējuši sociālo palīdzību novadā?

– Izmaksas sociālo pabalstu līmenī ir četrkāršojušās! Bezdarba procents mums nav mazs – ap 17 procentiem.

Diemžēl valda negatīva tendence, ka cilvēki ir ārkārtīgi pasīvi, necenšas meklēt darbu un nav ieinteresēti strādāt par minimālo algu.

Kāpēc aktualizējam jautājumu par GMI? Piedodiet, ja tas skanēs skarbi, bet nepieradināsim sevi slinkot! Latvijas attīstība ir mūsu rokās, un tas ir panākams tikai ar darbu, nevis došanu bez jebkādas atdeves.

Tāpēc arī lūdzām šo likuma normu grozīt.

Visi projekti, ko sarunas laikā pieminēju, ir darba vietas, iespējas mūsu cilvēkiem strādāt. Sarunās ar uzņēmējiem vairākkārt esmu pārmetis, ka jau divus gadus tiek runāts par to, vai viņi ir gatavi ņemt kādu no mūsējiem apakšuzņēmēju statusā specifisku darbu veikšanai. Diemžēl cena ir tāda, ka paņem kaimiņus.

– Kāda ir situācija uzņēmējdarbībā Valkas novadā?

– Teritorijā reģistrētas vairāk nekā 600 komercsabiedrības, ieskaitot zemnieku saimniecības. Lielākie zemnieki ir divi – Mārtiņš Pētersons un Mārtiņš Kreilis, kuri apsaimnieko vairākus simtus hektāru. Zeme nenoliedzami ir bagātība, un, ja cilvēkam ir iniciatīva un viņš nebaidās no darba, rezultāts neizpaliks. Materiālās vērtības bez darba nerodas.

– Vērtība ir arī cilvēku garīgie resursi un mākslinieciskā pašizpausme. Sarunas gaitā jau pieminējāt rekonstruēto kultūras namu. Nav noslēpums, ka Valka ir pilsēta ar spēcīgām kultūras tradīcijām – pilsētā notiek starptautiski festivāli, opermūzikas koncerti, dažādi citi pasākumi. Vai tagad iespējas uzņemt augstas raudzes māksliniekus ir paplašinājušās?

– Jā, protams. Kultūras nams ir iekārtots tā, lai labi justos gan mākslinieki, gan publika – jauna skatuve, komfortablas māksliniekiem paredzētās telpas, tehniskais nodrošinājums. Skaistās, izremontētās telpās vienmēr ir patīkami uzturēties, un tas sniedz papildu estētisko baudījumu. Kultūras nama telpās ikdienā darbojas 17 pašdarbības kolektīvu.

Mans redzējums ir šāds: kultūras namam jāizveidojas par visa novada kultūras centru, bet ne uz citu pagastu kultūras iestāžu rēķina. Tieši tāpēc katrai iestādei ir nodalīts savs budžets un ikviena kultūras nama vadītājs zina, ar kādiem līdzekļiem jārēķinās. Tā kā mums ir pilnībā centralizēta grāmatvedība, visi līdzekļi tiek kontrolēti.

– Kādu attīstības perspektīvu jūs redzat Valkas novadam, un kā būtu jāstrādā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus?

– Esam plānojuši nākamā gadā laikā apgūt ap 400 tūkstošiem latu, ko ieguldīsim ielu un ceļu remontos. Tehniskie projekti jau tiek gatavoti, un ceru, ka paveiksim daudz.

Lai arī ne bez grūtībām, bet beidzot ir iekustējusies māju siltināšana – interese par to radusies iedzīvotājiem Kārķu pagastā. Mēs šo iniciatīvu noteikti atbalstīsim, jo māju siltināšana ir nākotne, ko īstenojot ir vairāki ieguvumi – tiek taupīts siltums, un līdz ar to mazāk jāmaksā, kā arī uzlabojas ēkas vizuālais izskats.

Tuvākajos divos gados plānojam celt koģenerācijas staciju, kas atvieglotu maksājumus par apkuri un radītu jaunas darba vietas.

Perspektīvā Valku redzu kā pievilcīgu pilsētu gan tās iedzīvotājiem, gan viesiem. Viens no būtiskiem priekšnoteikumiem, lai tā tiešām būtu, ir sabiedriskās ēdināšanas tīkla attīstība, jo pilsētā ir tikai divas kafejnīcas. Šobrīd situācija ir tāda, ka pēc pulksten pieciem vakarā nav kur aiziet, lai paēstu vakariņas vai vienkārši pasēdētu un iedzertu kafiju. Esam izremontējuši 300 kvadrātmetru plašas telpas un izsludinājuši konkursu par to apsaimniekošanu. Mēs nomniekam nodosim telpa un komunikācijas, bet par kafejnīcas iekārtojumu viņam būs jārūpējas pašam. Tas ir viens no veidiem, kā varam stimulēt pilsētas attīstību.