Neatkarīgā vaicā Tukuma novada domes priekšsēdētājam Jurim Šulcam.
– Janvāris ir laiks, kad tiek apspriests un pieņemts budžets šim gadam. Kāds tas šogad ir Tukuma novadam?
– Ja salīdzinām ar iepriekšējā gada plānoto budžetu, tad šim gadam tas ir lielāks un pašvaldība var būt apmierināta. Taču – aizvadītais gads budžeta izpildē, tai skaitā ieņēmumos no iedzīvotāju nodokļa, bija ļoti veiksmīgs, kas gada beigās mums deva 11 procentus papildus plānotajam.
Ir vēl viens aspekts – pagājušā gada budžetu mēs plānojām ļoti piesardzīgi – 96% no prognozēm. Līdz ar to Tukuma novada ieņēmumi faktiski bija par 17% lielāki nekā plānotais budžets. Skaitliskā nozīmē tas ir apmēram miljons latu. Šos līdzekļus varējām novirzīt malā atliktajiem projektiem.
Rezumējot sacīto – šim gadam plānotais budžets būs nedaudz mazāks par iepriekšējā gada faktiskajiem ieņēmumiem. Turklāt mēs ceram, ka arī šogad ieņēmumi budžetā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa būs lielāki par plānotajiem.
Plānojot šā gada budžetu, mēs esam paredzējuši naudu pašvaldības iestāžu darbinieku atbalstam. Uzsveru, tā nav domes administrācija, bet gan bibliotekāri, kultūras darbinieki un tamlīdzīgi. Kopumā tie ir ap 1000 cilvēkiem, kuri varēs saņemt materiālu atbalstu no šā fonda. 2% apmērā no darba algu fonda ir izveidots tā sauktais stimulēšanas fonds. No tā varēsim prēmēt labākos pašvaldības iestāžu darbiniekus.
– Pēdējo gadu situācija lika ar katru gadu pieaudzēt sociālo budžetu. Vai šogad arī?
– Līdz ar to, ka apmēram par 30 % mazāk tagad ir to iedzīvotāju, kuriem nepieciešams valsts noteiktais GMI pabalsts, arī sava sociālā budžeta sadaļu, kas paredzēta pabalstiem, varēsim samazināt aptuveni par 10%. Samazinājums varētu būt lielāks, ja mēs nebūtu uzsākuši jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanu – tostarp mobilās aprūpes brigādes izveidošanu, kas apmeklētu slimos un vientuļos cilvēkus arī laukos. Patlaban lauku teritorijās esam apzinājuši 30 pensionārus, kam ir vajadzīga aprūpe. Pabalstos ietaupīto naudu varēsim novirzīt jaunā pakalpojuma finansēšanai.
– Vai minētā nauda tika novirzīta ES projektu līdzfinansēšanai?
– Ne tikai tā, bet arī pamatbudžeta investīciju sadaļā iekļautā, jo Tukumā ES finansējums tiek apgūts ļoti veiksmīgi – pašreiz darba kārtībā ir ap 50 projektiem, ko daļēji finansē ES fondi. To vidū liela daļa ir Lauku atbalsta dienesta virzītie projekti, kas uzlabo lauku vides infrastruktūru, kā arī Kohēzijas fonda projekti ūdenssaimniecību sakārtošanai pagastu teritorijās, piemēram, Tumē, Pūrē, Sēmē un citos pagastos. Džūkstē ir uzcelta jauna sporta zāle, līdzīga būs arī Sēmes pagastā. Viens no vērienīgākajiem ēku siltināšanas projektiem realizēts Slampē – vietējā kultūras pils ir ieguvusi pilnīgi citu vizuālo noformējumu, un uzlabota tās energoefektivitāte.
– Jūsu pieminētie projekti tiek realizēti lauku teritorijās. Vai pilsētniekiem nekas nepienākas?
– Šādus jautājumus mēs dzirdam arī pašvaldībā, taču ir jāsaprot, ka mēs varam realizēt tikai tos projektus, kurus atbalsta ES strukturālie fondi. Vēl arvien strādājam taupības režīmā, tāpēc valsts atļauj ņemt kredītus tikai ES projektu līdzfinansēšanai. Protams, tas ir devis ļoti pozitīvu rezultātu lauku teritoriju infrastruktūras uzlabošanā.
Taču tā nav, ka pilsētniekiem nekas netiek, tikai šeit to mazāk pamana. Pabeigts ir ERAF līdzfinansētais Jelgavas ielas rekonstrukcijas otrais posms – tagad no iebraukšanas pilsētā līdz dzelzceļa pārbrauktuvei ir labs ceļš, kas atbilst arī visiem satiksmes drošības noteikumiem. Projekta ietvaros ir uzbūvēts pilnīgi jauns tilts pār Slocenes upi. Praktiski tikko esam iesnieguši apstiprināšanai Zemītes ielas rekonstrukcijas projektu, posmā no Rīgas–Ventspils ceļa apļa līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. Arī šajā projektā ir iekļauta jauna tilta būvniecība.
Patlaban ir izsludināts iepirkums Rīgas un Meža ielas krustojuma rekonstrukcijai. Rezultātā arī šajā krustojumā tiks izveidota apļveida kustība, kas būtiski uzlabos satiksmes drošību gan gājējiem, gan autobraucējiem.
Pats svarīgākais ir pagājušajā gadā uzsāktais ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekts.
Piemēram, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sagādāti tērpi deju kolektīviem un koriem par projektu līdzekļiem, iegādāts ir sporta inventārs, sakārtoti sporta laukumi, ir nopirkta pārvietojama skatuve, kuru varam izmantot paši vai iznomāt citiem. Mēs ņemam visu naudu, ko varam dabūt, jo līdzfinansējums visbiežāk ir tikai 10 līdz 15% no kopējās tāmes, tāpēc neizmantot iespēju būtu grēks.
– Pagājušajā gadā uzsākāt arī bērnudārza būvniecību. Vai tas ir gatavs?
– Jaunais bērnudārzs Karlsons ir pabeigts, bet šogad plānojam ekspluatācijā nodot arī bērnudārzu Pepija. Būsim izpildījuši solījumus, un praktiski visiem, kuri vēlēsies, būs iespēja iekārtot savus mazuļus pirmsskolas iestādēs. Šo pakalpojumu nodrošina pašvaldības bērnudārzi un divas privātās pirmsskolas iestādes, kam no budžeta piemaksājam par novada bērnu uzturēšanu.
– Nu jau vairākus gadus Tukumā mērķtiecīgi tiek rekonstruētas katlu mājas, kas dotu iespēju atteikties no mazuta izmantošanas un pilnībā pāriet uz šķeldu. Vai programma ir pabeigta?
– Jā, jau šogad esam pilnībā atteikušies no mazuta, jo ir sākusi strādāt jaunā katlu māja. Atgādināšu, ka savulaik Krievijai par mazuta piegādi maksājām ap pusmiljonu ASV dolāru gadā. Tagad šī nauda paliek tepat Latvijā šķeldas iepirkšanai. Tarifs gan nesamazinās – esošais siltuma tarifs (42 lati par MgW) ir vidējais valstī. Man ir pilnīgi skaidrs, ka pilsētās, kur tarifi ir ļoti zemi, tas ir tikai pagaidām – tur nav veiktas investīcijas katlu māju rekonstrukcijās, taču mēs esam jau visu izdarījuši un gadus desmit mums nebūs nepieciešamas jaunas investīcijas. Jauno katlu māju oficiāli nodosim ekspluatācijā 26. janvārī.
– Ceļu fonds šogad ir mazāks nekā iepriekš. Kā tiksiet galā?
– Var teikt, ka ziema mūs lutina, jo sniega ilgu laiku nebija. Līdz ar to mums bija iespēja ietaupīt ap 50 tūkstošiem latu, tātad viss būs kārtībā. Taču satiksmes ministra lēmums apgriezt valsts ceļu fonda un pašvaldību ceļa fonda līdzekļus, katru par 5 miljoniem, bija nepareizs. Atgādināšu, ka pašvaldību daļa no kopējā ceļu fonda budžeta ir tikai 30% – samazinājumam vajadzēja būt proporcionālam.
– Tukums tradicionāli ir bijusi pilsēta ar labi attīstītiem ražošanas uzņēmumiem un zemu bezdarbnieku skaitu. Kāda ir šā brīža situācija, un kādas ir prognozes?
– Patlaban bezdarba līmenis svārstās starp 10 un 11 procentiem. Nekas jau nenotiek vienā dienā, un mums ir zināmas iestrādes, kas rada pārliecību, ka vismaz šā gada otrajā pusē bezdarbnieku skaits vēl būtiskāk samazināsies. Viens no piemēriem – Skonto plan pagājušajā gadā atvēra jaunu ražošanas korpusu, arī Rūpniecības ielā tiek rekonstruētas ražotnes, kur būs vēl vismaz 150 līdz 200 darba vietu, SIA Daiļrade ir pārņēmusi bēdīgi slaveno Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu un atjaunos ražošanu – darbā jau ir pieņemti 60 cilvēki, bet, sakārtojot ražošanu, to skaits pieaugs līdz 15–200 darbiniekiem. Arī tikko atvērtā Maxima XX dod 80 jaunas darba vietas, mūsu pašu jaunajā bērnudārzā Karlsons ir 30 strādājošo, un vēl 30 vajadzēs bērnudārzā Pepija. Rekonstrukcijas stadijā ir Rimi lielveikals, kurā turpmāk būs arī kulinārijas un konditorejas cehs ar 20 darbiniekiem. Kopumā Tukumā šā gada laikā būs ap 500 jaunām darba vietām, kas bezdarba līmeni samazinātu līdz septiņiem astoņiem procentiem.
– Tas tiešām būti ļoti zems bezdarba līmenis, jo daudz ir tādu, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās. Vai jūs nebaida, ka pietrūks speciālistu, kas var aizņemt radītās darba vietas?
– Tas patiešām ir aktuāls jautājums, jo tas laiks, kad vajadzēja cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, ir pagājis. Tagad lielākajā daļā ražotņu tiek izmantotas mūsdienīgas, datorvadāmas iekārtas, tātad cilvēkiem ir jābūt īpaši sagatavotiem. Tā ir problēma tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar pārkvalifikāciju, pārējiem atradīsim iespējas arī mācīties.
– Kā jūs vērtējat pagaidu nodarbinātības programmu?
– Gaidām, kad varēsim pieņemt cilvēkus. Turklāt esam ieplānojuši šos cilvēkus nodarbināt ne tikai tīrīšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, bet nodarbināsim viņus arī pašvaldības iestādēs. Algu 100 latu apmērā maksā valsts – pašvaldība nodrošina darbarīkus un darbavietu.
Atzīmēšu, ka mazturīgajiem, kuriem ģimenē ieņēmumi ir mazāki par 120 latiem uz vienu cilvēku, Tukuma pašvaldība apmaksā komunālos pakalpojumus, tai skaitā arī par elektroenerģiju un siltumu. Noteikumi gan ir – cilvēkam jābūt aktīvam un jāgrib mainīt esošo situāciju.
***
INTERESANTI
• Tukuma novadā 2011. gadā reģistrētas 130 laulības (2010. gadā – 114)
t.sk. Dzimtsarakstu nodaļā 102 (2010. gadā – 98),
baznīcās 28 (2010. gadā – 16),
ar ārvalstniekiem 6 (2010. gadā – 6).
• Zelta kāzas Tukuma novada Dzimtsarakstu nodaļā svinīgi atzīmējuši 7 pāri.
• Tukuma novada Dzimtsarakstu nodaļā 2011. gadā reģistrēts 271 jaundzimušais (127 meitenes, 144 zēni)
• Tukuma novadā 2011. gadā reģistrēti 504 mirušie (250 sievietes un 254 vīrieši)