ES atbalsts veicina lauku uzņēmējdarbības vides dažādošanu

© Ojārs Lūsis

Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina vienotas valsts un ES atbalsta politikas īstenošanu Talsu, Tukuma, Ventspils, Dundagas, Rojas, Engures, Mērsraga, Kandavas un Jaunpils novados lauksaimniecības un lauku vides, mežsaimniecības, zivsaimniecības nozarēs.

Kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība šajā teritorijā ir 233 tūkst. ha, kas ir 9% no Latvijas kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ziemeļkurzemē tiek izaudzēti 13% no Latvijā iegūtajiem graudiem un iegūti 12% no valstī kopumā saražotā piena.

Jāatzīmē, ka šajā reģionā koncentrēti lieli lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi, tostarp AS Tukuma piens, AS Talsu piensaimnieks, AS Talsu gaļa, AS Tukuma straume, SIA Jaunpagasts plus, SIA Pūre Food. Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava (attēlā) uzsver: "Mūsu reģionā atrodas arī Stendes graudaugu selekcijas institūts, kas rada inovatīvas tehnoloģijas graudkopības, sēklkopības un citās laukkopības jomās. Lepojamies arī ar Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumu un Laidzes profesionālo vidusskolu. Šajās mācību iestādēs tiek sagatavoti speciālisti, lai Latvijas lauksaimniecības nozare augtu un attīstītos."

Ziemeļkurzemes reģiona jūras robeža ir 216 kilometru gara, un likumsakarīga ir zivsaimniecības nozares attīstība. Patlaban darbojas 45 zivju pārstrādes uzņēmumi, kas ir vairāk nekā trešā daļa no zivsaimniecības uzņēmumu kopskaita valstī. Šajos uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 10 000 strādājošo, kas ir 42% no kopējā zivsaimniecībā nodarbināto skaita valstī. Pagājušajā gadā ir veiktas būtiskas investīcijas zvejas ostu infrastruktūras uzlabošanā Ventspilī, Mērsragā un Rojā. Kopumā ar EZF starpniecību Latvijas zivsaimniecības attīstībā iepludināti 27 miljoni latu.

Juzefa Kļava ir gandarīta, ka ES ELFLA pasākums Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem piesaistīja gados jaunus cilvēkus lauksaimniecības nozarei. Reģionā praktiski īstenoti jau ir 19 projekti par kopējo summu vairāk nekā 600 tūkst. latu. Pieteiktie projekti bija izteikti dažādi – sākot ar siltumnīcu būvniecību, beidzot ar aitkopības, gaļas liellopu audzēšanu un piena lopkopības attīstību. Jaunus cilvēkus lauku apvidos palīdz noturēt arī ELFLA pasākums Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai. Rezultātā ir izveidoti vairāki jauni uzņēmumi visdažādākajās darbības jomās – autoservisi, veterinārie pakalpojumi, auduma izšūšana un apdruka, vīngliemežu audzēšana, kokskaidu brikešu un granulu ražošana, galdniecības u.c.

Ļoti aktīvi tiek izmantots arī LEADER pasākumu finansējums. Pagājušajā gadā iesniegti 170 biedrību, nodibinājumu projekti, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabošanu un sociālā kapitāla pilnveidošanu lauku apvidos ar kopējo attiecināmo izmaksu summu vairāk nekā 1,3 miljoni latu. Biedrības Pūres dzirnas iesniegtais un atbalstītais projekts par pārvietojamās sulu spiedes iegādi ir ieguvis Dižprojekta statusu. Sulu spiedi var izmantot bez maksas mājsaimniecības un augļkopības saimniecības saražotās produkcijas pārstrādei, pakalpojums tiek nodrošināts jebkurā vietā. Atbalsta apmērs šādiem projektiem ir 90%, iztrūkstošos 10% visbiežāk līdzfinansē pašvaldības.

Aizvadītajā gadā dažādu ES fondu ietvaros Ziemeļkurzemes reģionā ir izmaksāti vairāk nekā 27 miljoni latu, kas ir vislielākais izmaksātā atbalsta apjoms pārvaldes pastāvēšanas vēsturē.

"Esmu gandarīta, ka arī šajos ekonomiski smagajos apstākļos mūsu lauksaimnieki ir spējuši mainīties un atrast iespējas būt un pastāvēt. Tas liecina, ka mūsu zemniekiem ir galvas uz pleciem. Viņu darba rezultāti apliecina, ka ir atmaksājusies un turpina atmaksāties dārgo augstražīgo tehnoloģiju iegāde, jaudīgas pasaules līmeņa tehnikas un šķirnes lopu pirkšana, kas palīdzējis daudziem izglābt savu ekonomiku. Saprātīgi izmantotas investīcijas dod ilgtermiņa ieguldījumu lauku ekonomiskās vides attīstībā," noslēgumā teic pārvaldes vadītāja.

Latvijā

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās ir pārsteidzīgs un nepamatots, aģentūrai LETA viedokli pauda tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce.