Pirmie novada svētki ir sākušies

Tukumam ir daudz pozitīvu īpašību – tas atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, kas ir ļoti svarīgi uzņēmējdarbības attīstībai, arī sabiedriskā transporta satiksme ar galvaspilsētu ir sakārtota un pieejama, pilsēta vienmēr bijusi priekšzīmīgi sakopta, un tas ir tikai viens no redzamākajiem pašvaldības darbiem, bet pats galvenais ir pilsētas un novada iedzīvotāji, kuros apvienots zemgaliešu strādīgums un kurzemnieku lepnums.

Neatkarīgā sarunājas ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Juri Šulcu.

– Ir pagājis praktiski gads, kopš darbu sāka Tukuma novada dome. Kāds ir jūsu vērtējums – ieguvēji ir pilsētnieki vai pagastu iedzīvotāji?

– Viss atkarīgs – no kādiem skatu punktiem mēs vērtējam. Pilnīgi droši varu pateikt, ka ieguvēji ir tieši lauku pagastu cilvēki. Esmu dzirdējis pozitīvas atsauksmes no iedzīvotājiem, ka sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir uzlabojusies. Tas ir saprotams, jo tagad ir ieviesta vienāda sociālās palīdzības un pakalpojumu sistēma visa novada iedzīvotājiem. Ja savulaik pilsētā sociālajiem pabalstiem naudas bija vairāk un varējām palīdzēt iedzīvotājiem papildus valsts likumdošanā noteiktajam, tad tagad visi sociālā budžeta līdzekļi tiek izdalīti vienādi visiem. Nav noslēpums, ka dažos pagastos ar grūtībām tikai sniegti tie pabalsti, kas noteikti ar likumu. Manuprāt, tieši šo aspektu lauku cilvēki redz visizteiktāk. Arī tā sauktās 100 latu stipendiātu programmas ietvaros cilvēki tiek nodarbināti gan pilsētā, gan pagastos. Vidēji mēnesī pašvaldības darbos šīs programmas ietvaros strādā vairāk nekā 200 bezdarbnieku, un papildus izveidotas 35 darba vietas.

– Cik cītīgi apgūstat ES fondu finansējumu infrastruktūras uzlabošanai?

– Ļoti cītīgi. Noteikti pamanīti ir arī ES līdzfinansētie infrastruktūras projekti pagastu teritorijās. Tik apjomīgu projektu līdzfinansēšanu pagastu padomes atļauties nevarētu. Kā vienu no piemēriem gribu atzīmēt Slampes kultūras pils un pirmskolas izglītības iestādes Pienenīte energoefektivitātes uzlabošanas projektu, kura ietvaros ir paredzēta ēku fasāžu siltināšana, durvju un logu nomaiņa, siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija. Kopējā projekta vērtība ir gandrīz 700 000 latu, no kuriem lielāko daļu sedz ES struktūrfondi un valsts līdzfinansējums. Uzsākta arī sociālā centra Rīti būvniecība, kas atradīsies bijušajā Slampes skolas ēkā. Šā projekta izmaksas pārsniedz 175 000 latu. Savukārt projekta Zemgales vidusskolas infrastruktūras pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem ietvaros jau pabeigta projekta pirmā kārta un turpinās kabinetu, gaiteņu un vestibilu remonts. Kopējā projekta tāme ir vairāk nekā 90 000 latu.

Sākusies arī ES ERAF projekta Ūdenssaimniecības attīstība Pūres pagasta Pūres ciematā būvniecība. Ir noslēgts līgums par projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības darbiem par kopējo summu 172 183 lati. Līdz ar šogad zemajām būvniecības izmaksām mums ir izdevies ieekonomēt. Ieekonomētos resursus pašvaldība izmantos papildu uzlabojamu veikšanai, kas ir paredzēti ilgtermiņa investīciju programmā. Minētos papildu darbus ir nepieciešams saskaņot ar Vides ministrijas Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisiju. Ar ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu Pūres kultūras namā ir ieklāta arī jauna parketa grīda.

Tie ir tikai daži no piemēriem, kas apliecina, ka liela daļa iespējamo investīciju tiek veiktas tieši pagastu, nevis pilsētas teritorijās.

– Vai arī pilsētā norit infrastruktūras uzlabošanas darbi?

– Jā, mēs turpinām iesāktos projektus un gatavojam jaunus. Domes budžeta kapacitāte ir pietiekama, lai mēs varētu no Valsts kases saņemt kredītus ES fondu līdzfinansēšanai, tāpēc izmantojam visas izdevības. Ir jāpaņem tā nauda, ko mums dod Eiropa.

Viens no projektiem, kas nule kā sākts realizēt, ir Baložu ielas siltumtīklu rekonstrukcija Tukuma pilsētā. Ar šo projektu tiks panākta būtiska siltumenerģijas ražošanas efektivitāte un samazināti siltuma zudumi pārvades un sadales sistēmā. Faktiski tas ir viens no SIA Tukuma siltums izstrādātās ilgtermiņa programmas posmiem, kas dos reālu rezultātu siltumu zudumu samazināšanā.

Turpinās bērnudārza būve, kas sākās pagājušā gada septembrī, un līdz šā gada oktobra beigām tas ir jāpabeidz. Rezultātā būs uzbūvēta un aprīkota viena pirmsskolas izglītības iestādes ēka septiņām grupiņām, kas pielāgota bērniem ar speciālām vajadzībām, labiekārtota teritorija un izbūvēti septiņi rotaļu laukumiņi.

– Ja pašvaldību vienas pieturas aģentūras vairs nav nekāds retums, tad Tukums ir pirmā vieta, kur tiks izveidota arī valsts iestāžu vienas pieturas aģentūra...

– Mēs ļoti ceram, ka šis projekts tiks atbalstīts un tas kļūs par Latvijas mēroga pilotprojektu. Šo nepieciešamību nosaka apstāklis, ka arvien vairāk valsts iestāžu likvidē savas struktūras Latvijas lauku pilsētās un koncentrē to darbu reģionālajās iestādēs. Taču pilsētu iedzīvotājiem šie pakalpojumi ir nepieciešami, bet brauciens uz tuvāko reģionālo iestādi prasa gan laiku, gan naudu. Tāpēc esam uzsākuši projekta – vienas pieturas aģentūra – izstrādi, kurā iedzīvotāji varēs vienkopus saņemt vairāku valsts iestāžu pakalpojumus.

Griežoties vienas pieturas aģentūrā, klienti varēs saņemt arī uzziņas un konsultācijas par pašvaldības struktūrvienībām, iestādēm, institūcijām, kā arī valsts iestādēm, to funkcijām, atrašanās vietu un tālruņa numuriem, nepieciešamajiem dokumentiem darījumu kārtošanai. Plānots izstrādāt vienotu dokumentu satura un aprites kārtību. Tukumā vienas pieturas aģentūra atradīsies jaunajās novada domes telpās Talsu ielā 4, kur savulaik atradās rajona padome.

– Kāpēc dome maina savu atrašanās vietu?

– Tas ir tiešā veidā saistīts ar novada izveidošanu. Pirms gada mēs bijām Tukuma pilsētas pašvaldība, kuras pārziņā bija pilsētas teritorija ar 19 000 iedzīvotāju. Tagad esam viens no pašiem lielākajiem Latvijas novadiem ar 34 000 iedzīvotāju. Likumsakarīgi, ka šāda iedzīvotāju skaita apkalpošanai un pagastu teritoriju mērķtiecīgai attīstībai ir nepieciešams lielāks domes darbinieku skaits. Ņemiet vērā, ka kopējais bijušo pagastu padomju darbinieku skaits, kurš turpina strādāt apvienotajās pagastu pārvaldēs, ir būtiski samazināts un to funkcijas centralizēti veic novada domes darbinieki un dienesti. Vecajā ēkā mums kļuva stipri par šauru, tāpēc izmantojam bijušās rajona padomes telpas. Šī vieta tukša nepaliks, jo blakus atrodas mūzikas skola, kam vajadzīga telpu paplašināšana. Arī citām ar jauniešiem un izglītību saistītām struktūrvienībām šajā vietā būs ērti strādāt.

– Tukuma ģerboni rotā trīs staltas egles, bet tagad ir izveidots arī Tukuma novada ģerbonis ar heraldisku rozi. Kāpēc šāda izvēle?

– Tukums jau kopš padomju laikiem saukts par rožu pilsētu, un arī tagad daudz notikumu un lietu mūsu pilsētā un arī novadā saistās ar rozēm. Izmantojot izdevību, gribu aicināt visus, kuriem patīk rozes un to īpašā smarža, uz Rožu svētkiem Tukumā, kas noritēs no 1. līdz 4. jūlijam. Šajos svētkos tiks veidots lielākais rožu vainags, kāds jebkad redzēts.

Atzīmēšu, ka Tukuma novadā ir arī lielākā rožu audzētava Baltijā. Manuprāt, iepriekšminētie fakti ir pietiekami labs iemesls, lai mūsu ģerbonī būtu atainota roze. Plašākai publikai jaunais ģerbonis tiks priekšā stādīts novada svētku laikā.

– Pirmo reizi vēsturē tradicionālos pilsētas svētkus ir nomainījuši Novada svētki. Vai tas nozīmē, ka šajās dienās priecāties gluži vai pienākums visiem novada iedzīvotājiem?

– Pienākuma nav, bet iespēja ir! Zīmīgi, ka pavisam drīz paliks tieši gads, kopš izveidots Tukuma novads, tāpēc šie novada svētki ir kā pirmā dzimšanas diena pašam novadam. Mēs vēlamies radīt draudzīgu atmosfēru un mudināt viena pagasta ļaudis iepazīt labāk savus kaimiņus. Kur citur gan viņi varētu labāk to izdarīt, ja ne kopējos svētkos. Mūsu novadā ir daudz labu pašdarbības kolektīvu, kuriem tagad būs iespēja sevi parādīt ļoti plašai publikai – visiem svētku dalībniekiem un viesiem.