Jau sen zināms par Parex bankas sadalīšanu, bet sabiedrībai jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tāpēc Parex banka ir izveidojusi jaunu interneta vietni www.jaunabanka.lv, kurā var atrast skaidrojumus par bankas sadalīšanu un visiem ar to saistītajiem procesiem.
Par jaunu vietni un citiem ar Parex banku saistītajiem jautājumiem stāsta Parex bankas Tukuma filiāles vadītāja Tatjana Druka.
– Vai jums tiek uzdots daudz jautājumu par tā saukto labo un risinājumu banku?
– Protams, jo cilvēkus nekas tā nebiedē kā neziņa. Taču gribu uzsvērt, ka jautājumi nav saistīti ar bažām par Parex bankas stabilitāti, bet pārsvarā saistās ar tehniskiem jautājumiem – kas, kad un kā tas atsauksies uz klienta sadarbību ar Parex banku. Ļoti labs palīgs ir jaunā interneta vietne jaunabanka.lv, kurā ir pilnīga informācija par notiekošo procesu.
Atgādināšu, ka šā gada 1. jūnijā Ministru kabinets nolēma dibināt jaunu kredītiestādi, kurā sākotnēji 100% kapitāla piederēs valstij. Lēmums paredz, ka Parex bankai ir jāturpina atbilstošie bankas sadalīšanas sagatavošanās darbi, tajā skaitā nepieciešams dibināt jauno kredītiestādi.
– Vai Jauna banka ir šīs jaunās bankas nosaukums?
– Noteikti nē, tas tiek lietots pagaidām komunikācijā ar klientiem, skaidrojot, ka būs jauna banka. Tās nosaukums būs zināms, kad tiks saskaņoti jaunās bankas dibināšanas dokumenti.
– Zināms, ka, līdz ko Eiropas Komisija būs apstiprinājusi bankas restrukturizācijas plānu, Parex banka uzsāks mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšanu. Cik pieejami būs šie kredīti?
– Tos varēs saņemt mazie un vidējie uzņēmumi, kuri vēlas attīstīt Latvijas rūpniecības, pakalpojumu vai lauksaimniecības nozares ar mērķi ražot vietējam un ārējam tirgum konkurētspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī eksportēt saražoto produkciju vai aizstāt importa preces ar konkurētspējīgu produkciju vietējā tirgū, tajā skaitā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Kopējā šim mērķim paredzētā summa 100 miljoni eiro, ko piešķīra Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Lai kreditētie projekti tiešām dotu atdevi Latvijas ekonomikā, to izvērtēšanā iesaistīsies dažādu nozaru speciālisti un konsultēs arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Finansējuma maksimālā summa vienam uzņēmumam ir 12,5 miljoni eiro, ko var izmantot vairāku projektu realizācijai, savukārt minimālā finansējuma summa vienam projektam – trīs tūkstoši latu. Finansējuma saņemšanas obligāts nosacījums – uzņēmējdarbības projekta realizācijas vietai jābūt Latvijā.
– Vai paredzat, ka arī Tukuma pusē būs pieprasījums pēc šā produkta?
– Salīdzinoši ilgstošā ierobežotā kredītu pieejamība Latvijas uzņēmējiem ir bremzējusi uzņēmumu attīstību. Taču daudzi ir pārdzīvojuši šo krīzi, pārkārtojuši savu darbību un vēlas paplašināt vai attīstīt ražošanu. Gribu uzsvērt – kredītu varēs saņemt arī tie, kam jau ir kredītsaistības, jo bieži vien iepriekšējo saistību izpilde ir atkarīga no jaunu un ekonomiski izdevīgu projektu realizācijas.
– Tukums ir viena no tām filiālēm, kur izveidots juridisko klientu apkalpošanas kompetenču centrs. Vai tas radīts, lai veiksmīgāk tiktu apgūti pieejamie kredītu resursi?
– Pirmām kārtām tas saistīts ar bankas stratēģijas maiņu – tagad daudz lielāku uzmanību nekā iepriekš veltām juridisko klientu vajadzību izzināšanai un pakalpojumu sniegšanai. Lai īstenotu šo mērķi, esam izstrādājuši arī jaunus produktus, ko pareizi kombinējot ar jau esošajiem, varam sagatavot katram uzņēmumam nepieciešamo produktu paketi, kas, pirmkārt, taupa tā finanšu resursus, otrkārt, padara naudas apriti kontā efektīvu no ātruma un izmaksu viedokļa. Protams, uzsākot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu, mūsu juridisko klientu menedžeriem būs īpaši daudz darba un, nenoliedzami, arī atbildības. Mēs uzskatām, ka šis projekts palīdzēs atjaunot asinsriti ekonomikā.