Dzīvojamo māju apsaimniekošana, skolēnu pārvadāšana, pašvaldības ceļu apsaimniekošana, teritorijas labiekārtošana – šīs ir Stopiņu novada pašvaldības aģentūras Saimnieks galvenās rūpes.
«Novadā iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies, līdz ar to pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un mums jāspēj tos nodrošināt pienācīgā kvalitātē,» teic aģentūras direktors Jānis Koponāns. Viņš atzīst – darbs dzen darbu un, lai arī, piesaistot Eiropas naudu, realizēti vairāki vērienīgi projekti, darāmo darbu saraksts ir vēl gana garš.
Darbi ūdens saimniecībā
«Pērn tika pabeigti būvdarbi Stopiņu novada notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Līdz ar būvdarbu pabeigšanu ir noslēgusies projekta Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Upeslejās realizācija, kuru uzsāka 2009. gadā. Rezultātā, izbūvējot un pabeidzot ieregulēšanas darbus, tiks nodrošināta atbilstošas kvalitātes notekūdeņu attīrīšana ar pietiekamu iekārtu jaudu visiem ar centralizētiem kanalizācijas pakalpojumiem nodrošinātiem iedzīvotājiem gan Upesleju ciemā, gan arī Sauriešu ciemā. Tāpat arī turpinājās Ulbrokas ūdens saimniecības attīstības projekts, kura laikā tika uzstādītas jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas, nomainītas treses,» par 2011. gadā vērienīgākajiem darbiem stāsta aģentūras direktors, piebilstot – līdz tam notekūdeņu attīrīšanas iekārtas bijušas kritiskā stāvoklī, atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo dabu.
Šā gada plāni
Viņš ir pārliecināts, ka, realizējot projektus, ir panākti vairāki ieguvumi vides un iedzīvotāju interešu nodrošināšanai – piemēram, ir panākts nepietiekami attīrītu notekūdeņu ietekmes samazinājums uz mazās Juglas upītes ūdeni un līdz ar to uz potenciālo peldvietu rekreācijas zonu. «Iedzīvotāji ieguvuši arī kvalitatīvāku dzeramo ūdeni,» uzsver J. Koponāns. 2011. gadā arī tika modernizēta Cekules katlumāja – tika uzstādīts jauns kokskaidu granulu katls, iepriekš tur kurināja ar oglēm, tagad granulām. Bet ieskicējot šā gada plānus, Saimnieka direktors min divas galvenās aktivitātes – pirmkārt, līdz novembrim jāpabeidz Ulbrokas ūdens saimniecības attīstības projekts un, otrkārt, jāizveido divas jaunas koģenerācijas stacijas Upeslejās un Sauriešos. Tur gan savu naudu iegulda privātais sektors, un mēs no viņiem pirksim siltumu par lētāku cenu. Šāda prakse jau ir īstenota Ulbrokā un izveidojusies izdevīga sadarbība, stāsta J. Koponāns.
Rādīs piemēru
Viņš arī cer, ka šis gads būs nozīmīgs ar to, ka novadā tiks pirmo reizi siltināta dzīvojamā māja. «Tādu lēmumu ir pieņēmuši vienas mājas iedzīvotāji Upeslejās. Rosinātu arī citus cilvēkus izvērtēt šādu iespēju, jo 50% no izdevumiem sedz Eiropas Savienība. Ja kādam ir kādi jautājumi vai neskaidrības, droši var doties uz konsultācijām domē vai pie mums,» iedrošina J. Koponāns. Viņš akcentē, ka, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanu, būtiski samazinās apkures izmaksas, tiek uzlabots ēkas vizuālais izskats un mikroklimats telpās, kā arī palielinās dzīvokļa vērtība. «Šie visi bonusi ir jau nesen celtajām daudzdzīvokļu mājām, kuras ir nosiltinātas, tajās ir moderna apkures sistēma. Piemēram, Ulbrokas jaunceltnēs par apkuri ir jāmaksā 70 santīmu par kvadrātmetru, bet vecajās ēkās – aptuveni lats,» skaidro Saimnieka direktors.
Gatavojas pavasarim
J. Koponāns arī informē, ka sakarā ar gāzes cenu palielinājumu par 14,7% šā gada janvārī, salīdzinot ar 2011. gada decembri, palielināsies arī apkures izmaksa iedzīvotājiem par janvāra mēnesi un līdzšinējo 39,7 latu vietā par megavatstundu būs jāmaksā 44,47 lati. «Protams, iedzīvotāji par to nav sajūsmā, jo labi saprotams – viņu maksātspēja ir ierobežota un jebkurš cenu pieaugums atstāj ietekmi uz ģimenes budžetu, bet tā rīkoties spiež ārēji no mums neatkarīgi apstākļi. Jāpiebilst, ka apkures tarifi mainās, tikai mainoties gāzes cenām. Piemēram, 2009. gadā gāzes cena par 1000 kubikmetriem bija 166,10, šogad jau 273,10. Pārējās izmaksas mums ir patstāvīgas no 2007. gada.»
Pakāpeniski aģentūra gatavojas arī pavasara atnākšanai, kas bieži vien saistīta ar plūdiem dēļ izskalotiem ceļiem, kas Saimniekam operatīvi jānovērš. «Runājot par pašvaldības ceļu apsaimniekošanu, kuru kopējais garums ir 91 kilometrs, šogad plānojam iegādāties jaunu greideru.».
