Katram novadam ir sava saimniekošanas politika, kas atkarīga no daudziem iekšējiem un ārējiem apstākļiem.
Stopiņu novadā tā balstās uz skaidri definētiem stratēģiskajiem mērķiem, prioritātēm un uzdevumiem un līdz šim acīmredzot bijusi pareiza, jo novadā stabili pieaug iedzīvotāju skaits. Par šī gada aktualitātēm plašāk intervijā ar Stopiņu novada domes priekšsēdētāju Jāni Pumpuru.
– Tiekoties pirms gada, jūs minējāt, ka ir svarīgi sakārtot un pilnveidot esošo infrastruktūru, jo iedzīvotāju skaitam ir tendence pieaugt. Vai šis rīcības modelis turpina darboties?
– Jā, šogad mūsu novada iedzīvotāju skaits ir kļuvis vēl lielāks – vairāk nekā 10 tūkstoši. Palielinās arī dzimstība, līdz ar to rodas virkne jautājumu, kas steidzami jārisina, tostarp, bērnudārzu pieejamība. Pērn Upesleju internātpamatskolā –rehabilitācijas centrā darbojās divas grupiņas, bet šajā mācību gadā atvērām vēl vienu. Šobrīd noris pirmsskolas izglītības iestādes Pienenīte piebūves celtniecība. Tajā būs vieta piecām grupiņām jeb 120 bērniem, jauna virtuve un zāle svētku svinēšanai. Maijā celtniecības darbus vajadzētu pabeigt.
Šajā gadā mūsu prioritāte ir ne tikai bērnudārzs, bet arī mācību materiāltehniskās bāzes sakārtošana Ulbrokas vidusskolā. Sastādot un apstiprinot šī gada budžetu, ņēmām vērā visus pedagogu un direktores priekšlikumus un pirmo reizi nekas netika samazināts. Pirms budžeta sastādīšanas lūdzām, lai skolas kolektīvs izveido sarakstu ar visu nepieciešamo katram mācību priekšmetam un kabinetiem, lai varētu pilnvērtīgi strādāt. Mēs šos līdzekļus atradām, un viņi bez ierobežojumiem varēs iegādāties visu vajadzīgo.
Pēdējā laikā presē apspriests jautājums par to, ka skolēni nav nodrošināti ar mācību grāmatām. Par šo tēmu runājām ar skolas direktori, un, ja izglītības programmas nemainīsies, mūsu skolēni no mācību grāmatu trūkuma necietīs. Protams, kā līdz šim jau ierasts, turpināsim atbalstīt mūsu pirmklasniekus un piešķirsim līdzekļus mācību piederumu iegādei.
– Vai ir paveikts pērn solītais – sporta komplekss ticis pie jauna jumta?
– Sporta kompleksa daļai jumts ir uzlikts, bet tur ir arī otrā kārta – savienojuma vieta, izejot uz Ulbrokas vidusskolu. Pavasarī šie darbi tiks pabeigti, līdz ar to vairs nebūs jāraizējas par applūšanas gadījumiem. Šogad tiks īstenots projekts par saules kolektoru sistēmas uzstādīšanu peldbaseina ūdens uzsildīšanai.
– Stopiņu novadā veiksmīgi tiek realizēts ESF projekts ūdenssaimniecības attīstībai – pagājušajā gadā veikti ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi Ulbrokā, šogad plānoti darbi divos ciemos. Kas vēl ir jūsu uzmanības lokā?
– Esam nodevuši ekspluatācijā attīrīšanas iekārtas Ulbrokā. Otrajā kārtā, kas jāapbeidz šogad, jāsakārto ūdens un kanalizācijas sistēma gan Vālodžu, gan Dzidriņu ciematā.
Visai smagnējs ir ceļu jautājums. Pērn daļēji noasfaltējām Dienvidu un Cepļa ielu Dzidriņu ciematā, šogad tur ierīkos kanalizāciju, un tas nozīmē, ka pēc gada varēsim uzklāt virskārtu. Šogad pilnībā sakārtosim Garo ielu. Vēl liels projekts ir Ozolu iela, kas savieno Lubānas ielu ar Garo ielu. Šobrīd risinām problēmas ar notekūdeņu novadīšanu, jo līdz šim pie mums jautājums par lietus ūdeņiem bija atstāts novārtā. Diemžēl finansējums ceļu uzturēšanai novadā ir samazinājies par 24 procentiem, līdz ar to vairāk līdzekļu jāiegulda pašvaldībai.
– Pieaugot iedzīvotāju skaitam, aktualizējas arī dažādu sociālo pakalpojumu nozīme. Sociālais atspaids dažādām iedzīvotāju grupām ir dienas centri, kas darbojas četros ciematos. Plānots, ka vēl vienu dienas centru, iesaistoties Leader projektā, varētu izbūvēt un atvērt Līču ciematā.
– Patlaban tiek kārtota attiecīgā dokumentācija. No lielā zemes gabala, kas iznomāts blakus esošajam kokapstrādes uzņēmumam Marko, ir atdalīta 0,35 hektāru platība, kur celsim dienas centru. Ja viss noritēs, kā plānots, tad šogad dienas centrs sāks darboties arī dzīvē.
Runājot par sociālā dienesta pakalpojumiem, jāatzīst, ka viņu darba apjoms ir krietni vien palielinājies. Mūsu novadā maznodrošinātā statuss tiek piešķirts, ja ienākumi uz katru ģimenes locekli ir mazāki par 162 latiem – cik zinu, citur šis skaitlis ir krietni mazāks, tomēr mums ir vesela virkne jautājumu, kas jārisina. Joprojām darbojas zupas virtuve, proti, trīs reizes nedēļā pa visiem lielākajiem ciematiem tiek izvadāti 50 litri [dienā] zupas. Ja cilvēks var atnākt ar savu trauku, tajā tiek ieliets litrs zupas par brīvu. Pēdējā laikā tiek domāts, kā vēl vairāk varētu palīdzēt maznodrošinātajām personām, bet ir viens jautājums, ko mēs nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst – sadarbība ar uzņēmējiem. Tieši uzņēmēji ir tie, kuri nākotnē varētu palīdzēt, lai valsts attīstītos. Protams, var jau visu laiku dot un izlietot šo naudu, bet ilgtermiņā tas nenesīs nekādu labumu. Tāpēc mēs domājam par uzņēmēju iesaistīšanu, un viens no reāliem sadarbības variantiem varētu būt jau pieminētais uzņēmums Marko. Viņiem ir diezgan grandiozas ieceres – lai tās sāktu īstenot, vispirms jāpiesaista Eiropas finansējums zinātniskajiem darbiem. Ja šis projekts tiks īstenots, Latvijā būvniecībā varēs izmantot pavisam citus materiālus, nevis līdz šim pierasto dzelzsbetonu, savukārt mūsu novadam tās būs jaunas darba vietas.
