Garkalnes novadu par deklarēto dzīvesvietu sauc 6700 Latvijas iedzīvotāju. Ikviens no viņiem savā novadā vēlas justies droši, strādāt, mācīties, saņemt palīdzību, kad tā nepieciešama, un pilnvērtīgi pavadīt savu brīvo laiku.
"Garkalne nekad nebūs rūpnieciskā zona, bet gan vieta, kur, izbraucot no Rīgas, cilvēki var aizmirst raizes, atpūsties, sportot un justies labi," saka Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Juris Silovs.
– Ar kādām domām un sajūtām jūs esat uzsācis 2010. gada darba cēlienu?
– Apzinos, ka gads nebūs viegls, bet pesimismā mēs neslīgsim. Atbildīgākais un nebūt ne vieglākais darbs ir šā gada budžeta pieņemšana. Vadoties pēc valsts solītā, varētu šķist, ka nebūs tik slikti, bet mums jābūt gataviem arī ne tik optimistiskiem variantiem. Katrā ziņā turpināsim realizēt jau iesāktos projektus, plānosim nākamos un strādāsim, lai uzlabotu Garkalnes iedzīvotāju ikdienu.
– Kuras jomas šogad būs Garkalnes novada domes prioritāte?
– Primārie noteikti būs sociālie jautājumi un izglītība. Garkalnes novada Sociālais dienests strādā ar dažādām mērķa grupām – maznodrošinātām personām, pensionāriem, ģimenēm ar bērniem un vēl citiem, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība. Manuprāt, darbs ir ogranizēts atbildīgi un tiek veikts kvalitatīvi, bet, palielinoties klientu skaitam, jābūt divtik organizētiem, pretimnākošiem un gataviem risināt ļoti dažādas problēmas.
Kas attiecas uz izglītību, pērn diezgan veiksmīgi atrisinājām problēmu ar rindām uz vietām bērnudārzā. Novadā darbojas viens pašvaldības pārziņā esošs bērnudārzs, kurā ir vieta 170 bērniem, un vairākas privātās iestādes. Tām ģimenēm, kuru bērni netiek pašvaldības dārziņā un tādēļ spiesti izvēlēties maksas pakalpojumu, dome ir piešķīrusi aptuveni 130 latu lielu piemaksu, kā rezultātā rindu vairs nav.
Neesam likvidējuši nevienu no novada teritorijā esošajām izglītības iestādēm, gluži otrādi – domājam par to attīstību. Visas Garkalnes novada izglītības iestādes – Garkalnes pamatskola, Berģu pamatskola un pirmskolas izglītības iestāde Skudriņas – ir apvienotas vienā izglītības iestādē – Garkalnes – Berģu pamatskolā ar vienotu struktūru un administrāciju. Šai skolai ir potenciāls, jo tā nav pilnīgi noslogota. Tāpat apzināmies, ka Garkalnē nepieciešama vidusskola, jo daudzi bērni brauc mācīties citur tikai tādēļ, ka novadā nav šādas skolas. Projekts ir izstrādāts, diemžēl krīze to neļāva līdz galam īstenot. Šogad esam plānojuši skolu akreditēt, lai katru gadu varētu atīstīt pa klasei.
– Savulaik esat profesionālā līmenī spēlējis regbiju, tādēļ noteikti apzināties, cik svarīga ir sporta pieejamība visiem novada iedzīvotājiem un fizisko aktivitāšu nozīme veselīga cilvēka dzīvē…
– Garkalnes novadā netrūkst vietu, kur nodarboties ar sportu. Skaists laukums ar mākslīgo segumu, piemērots futbola un tenisa spēlēšanai, ir uzbūvēts pie Garkalnes pamatskolas, savukārt Upesciemā ir izveidots mūsdienīgs augsta līmeņa stadions, kurā notikušas vairākas Eiropas un Baltijas līmeņa sacensības regbijā. Mums ir futbola klubs, kas jau sešus gadus spēlē Latvijas otrajā līgā, kopš 2008. gada arī regbija klubs, kas aktīvi piedalās Latvijas čempionāta spēlēs. Bērniem no 10 līdz 18 gadu vecumam ir iespēja bez maksas trenēties futbolā. Lai labāk nāk un sporto, nevis bezmērķīgi iznieko laiku.
– Cik labvēlīga vide biznesa attīstībai ir Garkalnes novads?
– Cenšamies mūsu novada uzņēmējiem atvieglot nodokļu slogu, jo šobrīd tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Absolūti nepiekrītu valsts nodokļu politikai! Bet, ja konkrēti par dialogu ar uzņēmējiem, 12. martā gribam sarīkot forumu, apzinot un pieaicinot visus novada uzņēmējus, banku pārstāvjus, Darba devēju konfederācijas locekļus un pārstāvjus no Latvijas Interneta asociācijas, lai apsēstos pie galda un uzklausītu viņu viedokļus, iepazītos ar nākotnes redzējumu un informētu par veidiem, kā dome viņiem var palīdzēt.
– Vai novadā tiek realizēti kādi nozīmīgi projekti?
– Nozīmīgākais projekts šobrīd ir veloceliņa Berģi–Upesciems–Langstiņi izbūve, ko realizē SIA Rīgas būvdarbi. Plānotais veloceliņš tiks savienots ar jau pastāvošo veloceliņu, kas ved no A2 Rīgas–Siguldas šosejas uz A1 Rīgas–Tallinas šoseju. Projekta mērķis ir attīstīt velotūrismu Garkalnes novadā – paredzēts, ka ar tā palīdzību tiks savienotas astoņas tūrisma apskates vietas. Puse darbu jau ir izdarīti, jāgaida pavasaris, lai varētu pabeigt bruģēšanas darbus.
Apjomīgs solās būt arī sadarbības projekts ar Ādažu novada domi – centralizēta ūdensvada un kanalizācijas izbūve visās apdzīvotajās vietās ap Baltezeru.
– Vai jums ir sava vīzija par to, kā nākotnē jāattīsta Garkalnes novads?
– Manuprāt, Garkalnes novads nav jāveido par industriālu zonu. Šis ir bijis un būs Rīgas guļamrajons, kurā jābūt sakoptai un attīstītai infrastruktūrai, skolām, sporta būvēm un laukumiem, kā arī aktīvai kultūras dzīvei. Mums ir tādi spēcīgi dažādu paaudžu deju kolektīvi kā Baltābele, Greizie rati un Ritenītis, kuri ar panākumiem piedalās Dziesmu un deju svētkos. Pateicoties viņiem, arī es pirmo reizi piedalījos Dziesmu un deju svētkos – biju parādē un izbaudīju daudz pozitīvu emociju.
