Otrā lielākajā Saldus novada lauksaimniecības uzņēmumā Saldus Druva šogad palielinājies vidējais piena izslaukums no govs, kā arī iegūtas nebijuši augstas rapša un labības ražas. Vairāk par uzņēmumu stāsta valdes priekšsēdētāja Marita Spundiņa.
– Saldus Druva ir otrs lielākais un viens no dinamiskākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Saldus novadā. Kādi ir tā raksturlielumi?
– Apsaimniekojam 1687 ha, no tiem 450 ha ir mūsu īpašumā. Darbība galvenokārt vērsta uz piena lopkopību, kā arī labības un rapša audzēšanu. Iegūtās ražas izmanto liellopu barības sagatavošanai, un tikai tas, kas paliek pāri, tiek pārdots tālāk.
2011. gada apgrozījums bija 1,04 miljoni latu, no kuriem 80% ir saistīti ar piena lopkopību (2011. gadā pārdotas 3402 tonnas piena), bet 20% ar augkopību (saražotas 2690 tonnas graudu).
Pastāvīgā darbā nodarbinām ap 80 strādnieku, bet sezonas laikā papildus tiek pieņemti vēl vairāki desmiti cilvēku.
– Jau pagājušajā gadā palielinājās gan piena izslaukums, gan ieguvāt ļoti augstas graudaugu ražas. Kam par to pienākas paldies?
– Visiem, jo lauksaimniecībā nevar izdalīt kādu vienu konkrētu procesu vai cilvēku, kurš nosaka panākumus. Runājot par augkopību, gribu uzsvērt mūsu mehanizatoru un agronomu darbu, kas nesākas pulksten deviņos un nebeidzas pulksten piecos vakarā. Priecē, ka starp mehanizatoriem ir daudz jaunu puišu, kuri prot un vēlas strādāt, neskatoties pulkstenī. Protams, par labu darbu viņi saņem labu algu un divas reizes gadā arī piemaksas. Rezultāts tiešām priecē – šogad vidējā ražība graudaugiem ir 5,2 tonnas no ha, bet rapsim 4,0 t/ha. Nenoliedzami, ka ražu ietekmē arī mūsu liellopu saražotie mēsli, kas no fermām nonāk tieši uz labības laukiem. Pat kukurūza šogad padevusies īpaši lekna.
Tāpat paldies pienākas lopkopjiem un slaucējām. Es novērtēju viņu darbu, kas vēl arvien ir fiziski smags un vienlaikus ļoti atbildīgs. Šogad piena vidējais izslaukums no govs jau ir kāpināts par 100 kg (2011. g. – 6547 kg no govs), kas ir labākais rādītājs, kopš strādāju šajā uzņēmumā.
Mēs vēl arvien audzējam un piedāvājam citu fermu īpašniekiem iegādāties Latvijas brūnās šķirnes grūsnās teles. Jāteic gan, ka laika gaitā šī šķirne ir mainījusies un tagad tā sauktās Latvijas brūnās ir ar baltiem plankumiem. Esam jau runājuši Latvijas selekcijas dzīvnieku audzētāju asociācijā par iespēju mainīt šķirnes nosaukumu.
– Ekspluatācijā ir nodota jaunā teļu ferma. Ko tas mainīja uzņēmuma darbībā?
– Daudz! Pēc jaunās būves nodošanas visu – ap 500 – jaunlopu audzēšanai ir mainījusies tehnoloģija, kas skar gan mēslu savākšanu un izvešanu, gan barības piegādi un sadali. Tāpat mēs varējām samazināt darbinieku skaitu, jo jaunlopi atrodas visi vienā vietā. Līdz šim jaunlopu audzēšana notika trīs dažādās fermās – līdz ar to bija nepieciešamas trīs atsevišķas darbinieku brigādes. Priecājamies, ka jaunajā teļu kūtī darba apstākļi ir labāki un roku darbs būtiski samazinājies. Kopumā jaunās fermas būvniecībā ir ieguldīti 1,47 miljoni latu.
– Savukārt slaucamo govju ganāmpulks vēl arvien atrodas trīs dažādās vietās...
– Tas ir mūsu nākamais investīciju projekts, ko gribam realizēt ar ES fondu atbalstu. Projekts ir sagatavošanas stadijā, un tikai jāgaida, kad tiks atvērtas nākamā plānošanas perioda atbilstošās programmas – precīzs laiks tam vēl nav zināms.
Arī slaucamo govju turēšanas un kopšanas tehnoloģijas būtiski mainīsies – tās atbildīs mūsdienīgiem piena lopu turēšanas apstākļiem.
– Nesen izskanēja ziņa, ka Latvijā šogad tiks pārtērētas piena ražošanas kvotas. Ko tas nozīmē Saldus Druvai?
– Manuprāt, nav iemesla uztraukumam, jo tas ir tikai pieļāvums, un nav zināms, kā veikti aprēķini. Runājot par mūsu uzņēmumu – pagaidām iekļaujamies noteiktajās robežās, un, zinot, ka ziemā izslaukums ir mazāks, nav paredzams, ka kvotu pārsniegsim.
Ilgtermiņa attīstības plānā, ataudzējot pašu telītes, esam paredzējuši palielināt slaucamo govju ganāmpulku no 600 līdz 800 govīm – kā būs ar kvotām tad, kad tas tiks sasniegts, pagaidām grūti spriest.