Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība bija un joprojām ir viena no Latvijas prioritātēm.
Pērnā gada nogalē sekmīgi noslēdzās SIA Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (VAAO), kas nodarbojas ar šķirotu un nešķirotu atkritumu savākšanu Saldus un Brocēnu novados, LR Vides ministrijā iesniegtais un ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts par sadzīves atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijas Vibsteri izveidi. «Viss plānotais ir uzbūvēts un ekspluatācijā tika nodots savlaikus – 2011. gada decembrī,» saka VAAO valdes priekšsēdētājs Ģirts Tiļļa.
Šķiro un pārstrādā
Būtiskākais ieguvums no jaunuzbūvētās šķirošanas stacijas darbības ir tas, ka šajā stacijā tiek nodrošināts ne tikai dalīti vākto atkritumu šķirošanas process, bet arī nešķiroto sadzīves atkritumu pirmapstrādes process, kā rezultātā maksimāli tiek atdalīti materiāli, kurus ir iespējams izmantot enerģijas ieguvei cementa rūpniecībā. «Pēc šā procesa uz poligonu apglabāšanai vedamā atkritumu daļa tiek samazināta vismaz par 50 procentiem,» uzsver Ģ. Tiļļa. Otrs būtiskākais ieguvums, pēc viņa sacītā, ir atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pieejamība ne tikai pilsētu iedzīvotājiem, bet arī tuvākos un tālākos pagastos mītošajiem. Pateicoties tam, dalīto atkritumu savākšanas apjomi regulāri pieaug.
Abos novados kopumā ir izveidoti vairāk nekā 100 dalīto atkritumu savākšanas punktu. VAAO atkritumu šķirošanas stacijā no ievestajiem atkritumiem tiek izšķirotas vairāk nekā desmit veidu otrreizējās izejvielas, pārējie atkritumi tiek sagatavoti tālākai reģenerācijai. Regulāri tiek veikta nolietotās elektronikas un elektrotehnikas bezmaksas savākšana no klientiem.
Plašākas iespējas
Ar stacijas Vibsteri izveidi atkritumu saimniecības sakārtošanas darbi vēl nebūt nav galā. Šobrīd noris projekta par laukuma izveidi pie šīs stacijas īstenošana. «Kompostēšanas laukuma būvniecības darbi pašlaik norit saskaņā ar grafiku. Laukumu paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada decembrī,» stāsta Ģ. Tiļļa. Projekta īstenošana ļaus veikt bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu, bet tas savukārt dos iespēju vēl vairāk samazināt apglabājamo atkritumu apjomu. Ģ. Tiļļa uzsver: «Pēc abu šo projektu īstenošanas piedāvāsim saviem klientiem plašākas atkritumu šķirošanas iespējas.»
VAAO novērojumi liecina, ka iedzīvotāju vēlme savus atkritumus nodot kvalitatīvai tālākai apsaimniekošanai ir ar augšupejošu tendenci. Jebkuram privātmājas vai lauku māju saimniekam ir iespēja noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, rūpējoties par vides tīrību un rādot labu piemēru kaimiņiem. «Pēc pašvaldības lūguma esam izsūtījuši uzaicinājumus slēgt līgumus par atkritumu apsaimniekošanu visu privātmāju un lauku viensētu īpašniekiem, kā arī uzņēmumiem, kuriem, atbilstoši mūsu datubāzei, vēl šādu līgumu nav. Līgumu noslēgšanas procedūru esam centušies vienkāršot,» uzsver Ģ. Tiļļa.
Jādomā par rītdienu
Jebkura projekta īstenošanas rezultātā ir gan ieguvumi, gan izmaiņas, kas nereti atstāj iespaidu uz iedzīvotāju maciņiem. Vaicāts, vai līdz ar pietiekami apjomīgo projektu īstenošanu nav mainījušies atkritumu savākšanas tarifi, Ģ. Tiļļa nenoliedz, ka 2012. gadā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas tarifs ir pieaudzis, bet paskaidro, ka «šis pieaugums nav tik liels, kā tas būtu gadījumā, ja abi iepriekšminētie projekti netiktu īstenoti un visi savāktie atkritumi taisnā ceļā tiktu vesti uz 100 km attālo poligonu Grobiņas novadā». Viņš spriež, ka pēdējā laikā ne tikai centrālajos preses izdevumos, bet arī reģionālajos laikrakstos jautājums par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas tarifiem ir ārkārtīgi aktualizējies, līdz ar to katru reizi, kad tiek uzdots jautājums par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas tarifiem, prātā nāk dažas atziņas. Pirmā no tām, lai cik utopiska arī neizklausītos, – atkritumus nevajag radīt! Ja atkritumi tomēr tiek radīti, jābūt apzinīgiem un tos jācenšas šķirot. Tātad otra svarīgā atziņa – iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās šķirošanas procesā, tādējādi domājot ne tikai par šodienu, bet arī tālāko nākotni un savas rīcības atstātajām sekām uz apkārtējo vidi.