Profesionāļu Latvijā trūkst gandrīz visās nozarēs. Tas ir fakts, ko apliecina arī darba devēji. Tajā pašā laikā valstī valda bezdarbs. Paradokss?! NĒ! Tā ir valsts attieksme pret profesionālās orientācijas un apmācības sistēmu, kuru mēģina mainīt esošais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Jau treškursnieki zina, kur strādās
Lai arī izglītības un zinātnes ministrs un ierēdņi saka, ka profesionālās skolas sevi neattaisno un ražo bezdarbniekus, fakti rāda citu bildi: no aizvadītā gada Saldus profesionālās vidusskolas 149 absolventiem savā profesijā strādā 81 jeb 54% audzēkņu, līdzīgā profesijā darbu atraduši 22%, septiņi jaunieši aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, bet 30 iestājušies augstākajās mācību iestādēs, savukārt divas meitenes tagad mājās audzina mazuļus. Līdzīga situācija ir arī starp 2010./2011. gada beidzējiem – no 27 būvniekiem savā profesijā strādā 16, bet desmit turpina izglītoties.
Skolas direktors Ojārs Garoza vēsta: «Mēs sagatavojam ļoti labus speciālistus, kuri spēj veikt atbildīgus uzdevumus. Runājot par būvniecības nozari, vēlos informēt, ka vairāku labi atpazīstamu uzņēmumu vadītāji ir mūsu absolventi. Piemēram, SIA Saldus būve vadītājs Guntis Deguts, SIA AZ–Inter vadītājs Zigmunds Birzītis, SIA VPM Latvia būvuzrauga palīgs Māris Briška, sanitārtehnikas kompānijas SIA FHR vadošais darbinieks Ulfs Ozols.»
Tieši spēcīga prakses programma un plašas teorētiskās zināšanas ir pamats kārtīgam meistaram. Saldus skola saviem audzēkņiem piedāvā prakses vietas arī ārzemēs – Vācijā, Itālijā, Francijā, Somijā un citur, kopā deviņās valstīs. Tādējādi pēdējos gados ārzemēs praktizējušies ap 300 topošo speciālistu un par visiem viņiem saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes. Pedagogi teic, ka jau otrajā kursā daudzi zina savu nākamo darbavietu, bet pēdējo gadu audzēkņi visi ir izvēlējušies sev turpmāko karjeru – mācības augstākā izglītības iestādē vai konkrētu uzņēmumu.
Būvē paši sev un nākamajiem
Tikko kā oficiāli ir pabeigta Saldus profesionālās vidusskolas centrālās ēkas – bijušās muižas – rekonstrukcija, kā arī laboratorijas ēkas renovācija un jaunā praktisko mācību angāra būvniecība. Direktors atzīmē, ka būvniecības procesā, kā arī mēbeļu un iekārtu izgatavošanā pieredzējušu speciālistu vadībā strādā skolas audzēkņi. Līdz ar to viņi gūst labu praksi gan jaunu objektu celtniecībā, gan vecu ēku rekonstrukcijā, gan mēbeļu, logu un durvju ražošanā. Skolas ēku rekonstrukcija un praktisko mācību angāra būvniecība notikusi ar ERAF atbalstu. Projekta kopējā vērtība ir 1,3 miljoni latu, no kuriem viens miljons bija paredzēts celtniecības darbiem, bet iekārtu iegādei ieplānoti vēl 300 tūkstoši.
Patlaban rekonstrukcija norit sporta kompleksa ēkā un divās dienesta viesnīcās. Ojārs Garoza ir pārliecināts, ka šoziem jauniešiem būs silti gan skolā, gan kopmītnēs, jo būs nomainīti logi un durvis, kā arī nosiltinātas ēku fasādes, telpas aprīkotas ar jaunām, pašu gatavotām mēbelēm. Arī dienesta viesnīcu ēku un sporta kompleksa renovāciju atbalsta Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI).
90 gados 4530 absolventu
Tikko kā aizvadīta viena no nozīmīgākajām skolas jubilejām – pagājuši tieši 90 gadi, kopš Saldū atvērta profesionālās izglītības iestāde. Uz salidojumu ieradās aptuveni 800 bijušo absolventu, pasniedzēju un darbinieku. Salidojuma sagatavošanā un norisē tika iesaistīti praktiski visi audzēkņi. Topošais ugunsdzēsējs un glābējs Krišjānis Vīksna teic: «Man uzticēts sagaidīt viesus, bet mani kursabiedri kā labi fiziski sagatavoti un disciplinēti jaunieši pildīja dežurantu un arī apsarga pienākumus.» Savukārt viesmīlības speciāliste Ieva Jasmonte būs viena no viesu sagaidītājām, bet viņas kursabiedrenes apkalpos salidojuma lūgtos viesus. Direktora vietniece mācību darbā Līga Mežzīle teic: «Mēs uzticamies saviem audzēkņiem, un viņi to novērtē!»