Lielam novadam vairāk iespēju

Medus piliens Kurzemē, saldā pilsēta – tā mēdz dēvēt Saldu. Pēc teritoriālās reformas Saldus novads kļuva par vienu no teritorijas ziņā lielākajiem novadiem un šobrīd var lepoties ar stabilu attīstību un izaugsmi, jo, kā intervijā Neatkarīgajai saka Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, «lielam novadam ir vairāk priekšrocību».

– Kādas ir šā brīža Saldus domes aktualitātes novada kontekstā?

– Saldus novads ir jauna pašvaldība, kurai rit trešais gads, tādēļ viss, kas novadā notiek, būtībā notiek pirmo reizi. Daļa normatīvās bāzes jau bija sagatavota, bet ļoti lielu laiku nepieciešams atvēlēt gan saistošo noteikumu, gan dažādu iekšējās kārtības dokumentu aprites sagatavošanai un nodrošināšanai. Darbojas epārvalde, kas nozīmē, ka visas pašvaldības iestādes strādā vienotā dokumentu aprites sistēmā un iedzīvotāji var saņemt nepieciešamās izziņas, sociālos pabalstus un citus pakalpojumus savā pagastā, nemērojot ceļu uz Saldu.

Mūsu prioritāte ir līdzsvarota Saldus novada attīstība. Viena no mūsu priekšrocībām ir novada lielums. Tā kā budžets ir kopīgs, lielā novadā ir daudz vairāk iespēju profesionāli un kvalitatīvi nodrošināt visas likumā paredzētās pašvaldības funkcijas. Labākais veids, kā īstenot līdzsvarotas attīstības principu, ir ES un arī citu fondu finansējums – pērn mums izdevās piesaistīt vairāk nekā 11 miljonus.

– Ir uzsākta jauna Saldus novada teritorijas plānojuma izstrāde, kas jāpabeidz 2013. gadā. Kādos virzienos plānots strādāt?

– Galvenais – izstrādājot teritorijas plānojumu visam Saldus novadam, ir izvērtēt visus 16 novada teritoriālo vienību spēkā esošos teritorijas plānojumus un izstrādāt plānošanas dokumentu ar vienotiem plānošanas principiem visai Saldus novada teritorijai. Teritorijas plānojums ir svarīgs uzņēmējiem, jo ir gadījumi, kad iecerēts kāds projekts, bet būvniecība nav iespējama, jo teritorija nav paredzēta rūpnieciskai apbūvei. Šā iemesla dēļ mudinām iedzīvotājus aktīvi iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā, nākt pie mums ar saviem priekšlikumiem un ierosinājumiem.

Jau domājot par nākamā perioda ES struktūrfondu un cita ārējā finansējuma piesaisti, jāuzsver, ka beidzot valsts līmenī ir skaidra nostāja par to, ka attīstības programmas un teritorijas plānojuma esamība ir pamatnosacījums šāda finansējuma saņemšanai. Būtībā plānojumam jābūt kā instrumentam investīciju piesaistei.

– Vai tiesa, ka pašvaldības vissvarīgākās funkcijas ir izglītība un sociālā sistēma?

– Jā. Visā novadā ir vienots sociālās palīdzības dienests un vienoti sociālās palīdzības noteikumi. Darbojas divas sociālās mājas, pansionāts, krīzes centrs ģimenēm un dienas centri. Lai palīdzētu tiem, kuri paši par sevi nevar parūpēties, izveidota visaptveroša pabalstu sistēma. Tiesa, šeit ir jārunā par kopējo pabalstu politiku valstī, jo, pēc manām domām, tā nav pareiza un pat degradē cilvēkus. Uzskatu, ka palīdzība jāsaņem bērniem, veciem cilvēkiem vai cilvēkiem, kuri nespēj strādāt, savukārt tiem, kuri ir darbspējīgi, pabalsti ir jānopelna.

Kas attiecas uz izglītību, arī šajā jomā mums darbojas kopējā izglītības pārvalde un tur, kur ir skolēni, ir izglītības iestādes. Pirmās iestāžu strukturālās izmaiņas notika uzreiz pēc novada vēlēšanām – tika veikts pētījums un atbilstoši tā rezultātiem – pārkārtojumi. Šobrīd ir izstrādāts vēl viens pētījums par izglītības iestāžu tīklu pilsētā un tuvējā apkārtnē, un, iespējams, ka nākotnē mums vajadzēs pieņemt diezgan sarežģītus lēmumus. Pēdējo desmit gadu laikā Saldus pilsētā un tuvējā apkārtnē divas reizes ir samazinājies skolēnu skaits, bet izglītības iestāžu skaits nav sarucis. Jautājums – cik ilgi mēs tās visas spēsim uzturēt, jo izglītībai tērējam vairāk nekā pusi no budžeta. Manuprāt, primāri tomēr jādomā par izglītības kvalitāti, ko iespējams nodrošināt mūsdienīgā mācību iestādē, un arī par finanšu līdzekļu ekonomiju.

– Sarunas sākumā jau minējāt, ka aktīvi noris ES fondu projektu īstenošana novadā. Cik projektus šobrīd realizējat?

– Pašlaik notiek 26 dažādu ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu īstenošana. Īpaši gribētu izcelt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu jaunas Mūzikas un mākslas skolas būvniecībai. 21. oktobrī notiks svinīgs Saldus Mūzikas un mākslas skolas ēkas pamatakmens ielikšanas pasākums.

Ne visi uzlabojumi top par ES fondu līdzekļiem. Mēs cenšamies atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un paust savu attieksmi, tādēļ esam izveidojuši vairākus fondus. Pieņemts pašvaldības nolikums par atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumu īstenošanai – tās mājas, kas pieteikušās šai programmai, var saņemt finansējumu no pašvaldības līdz pat 3500 latu apmērā. Vēl dome ir izveidojusi pašvaldības projektu fondu un atbalsta pasākumu fondu nevalstiskajām organizācijām.

– Cik veiksmīga ir domes sadarbība ar uzņēmējiem?

– Mūsu novadā dzīvo vairāk nekā 28 000 cilvēku un darbojas vairāk nekā 2000 uzņēmumu. Tas ir viens no labākajiem uzņēmējdarbības rādītājiem valstī. Dominē lauksaimniecība, rūpnieciskā ražošana, pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, būvniecība, ceļu būvniecība.

Savu iespēju robežās atbalstām uzņēmējus. Esam izveidojuši konsultatīvo padomi sadarbībai ar uzņēmējiem un tiekamies reizi mēnesī pirms domes sēdes, lai uzklausītu viņu pārdomas un vajadzības, savukārt uzņēmēji – jau pirms tās varētu saņemt jaunāko informāciju par domes lēmumiem. Rīkojam tikšanās par atbalsta saņemšanas iespējām ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un banku pārstāvjiem.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.