Pagājušā gada nogalē sākusies, šogad ar pilnu sparu turpinās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu paplašināšana Saldū. Būvdarbi norisinās Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Saldū ietvaros. Darbus veic ESIA Remus.
Projekta kopējā vērtība ir 5,38 miljoni latu. No tiem 3,53 miljonus latu finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, 442,83 tūkstošus latu sedz no valsts budžeta, savukārt pārējo summu, 1,41 miljonu latu, nodrošina SIA Saldus komunālserviss no saviem līdzekļiem. Ar šo finansējumu kopumā tiks izbūvēti gandrīz 37 kilometri līguma ietvaros, kur darbus veic ESIA Remus. Vēl 23 kilometri jaunu ūdensvada un kanalizācijas tīklu pašreiz tiek projektēti. Uzņēmuma Saldus komunālserviss valdes priekšsēdētājs Jānis Blūms informē: "Patlaban ir izbūvēti vairāk nekā 18 kilometri no kopējiem 37 kilometrus garajiem jaunajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Kaut arī celtniekiem ne vienmēr veicas tā, kā mēs to vēlētos, plānojam iekļauties paredzētajos termiņos un projektu pabeigt līdz nākamā gada augustam. Šobrīd pats svarīgākais ir atjaunot ceļa segumu vietās, kur tīklu būvniecība jau pabeigta, jo rudens un ziema ir jau klāt. Svarīgi, lai iedzīvotāji arī lietavās varētu piekļūt savām mājām."
Izsludinot iepriekš minēto konkursu par būvdarbu veikšanu, noslēgtā līguma summa bija mazāka par to, kas tika rezervēta. Tas nozīmē, ka būvniecība Saldus pilsētā turpināsies. Faktiski viens projekts laika ziņā dublēsies ar nākamo, jo reālo darbu jaunajā projektā plānots uzsākt jau nākamajā pavasarī. Pēc abu ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu pabeigšanas praktiski visiem Saldus iedzīvotājiem būs iespēja pieslēgties centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijas tīkliem. Jāatzīmē, ka daudzviet, kur tiek realizēti šādi projekti, iedzīvotāji neizmanto piedāvātās iespējas, bet izlīdzas ar privātajām akām un lokālajām kanalizācijas iekārtām. Lai mainītu šo situāciju, ir jāveic plašs izglītojošais darbs. Pirmkārt, ūdens no modernām dzeramā ūdens sagatavošanas stacijām ir daudz kvalitatīvāks nekā no piemāju akām, jo nav pakļauts gruntsūdeņu piesārņojumam, kas neizbēgami rodas, ja pašiem vai kaimiņiem ir lokālās kanalizācijas ietaises. Otrkārt, ir jādomā par vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm – lokālās kanalizācijas ietaises visbiežāk ir nosēdaku kaskāde, kurā visi ūdeņi infiltrējas zemē, izvestas tiek tikai biezās frakcijas. Sanāk tā, ka paši piesārņojam gruntsūdeņus un paši dzeram šo sagandēto pazemes ūdeni. Visbiežākais iedzīvotāju arguments ir nepietiekamais finansējums pieslēguma izveidošanai, kā arī maksa par ūdeni un kanalizāciju. Jānis Blūms norāda, ka pieslēguma izmaksas ir atkarīgas no attāluma no pieslēguma vietas līdz mājai. Katrā situācijā maksa ir atšķirīga, taču kopā ar uzņēmumu vienmēr var rast labāko un iedzīvotājam pieejamāko risinājumu.