Neredz iemeslu sūkstīties

Izbūvēti sociālie un jauniešu centri, sporta laukumi, ielas, ietves, veiktas kultūras namu rekonstrukcijas, uzlabots apgaismojuma nodrošinājums ielās, iesākti darbi ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai – tik rosīgi gads aizvadīts Saldus novadā.

Un virkne darbu jau padomā, lai novads kļūtu vēl pievilcīgāks gan vietējiem, gan pilsētas viesiem, uzsver Saldus novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aidis Herings.

– Nav noslēpums, ka daudzas pašvaldības šobrīd dzīvo izdzīvošanas režīmā. Kāda situācija Saldus pusē?

– Pēc pašvaldību reformas izveidotais Saldus novads ir pietiekami liels, un tā ir mūsu priekšrocība – lielā novadā iespējama elastīgāka saimniekošana. Uz citu novadu fona un ņemot vērā arī krīzes atstātās pēdas, es teiktu, ka situācija Saldus novadā ir virs vidējās atzīmes. Protams, nav ko liegties, ne visās jomā viss ir spīdoši, bet prieks, ka viens no stiprākajiem novada balstiem – uzņēmēji – nav zaudējuši optimismu un interesi par mūsu novadu kā vietu sekmīgai uzņēmējdarbībai. Saldus novads labi kotējas arī investoru acīs, un ir gandarījums, ka pie mums norvēģi izvēlējušies attīstīt savas ražotnes.

– Kādas ir galvenās prioritātes, kur šogad tiek novirzīta pašvaldības budžeta nauda?

– Liela budžeta daļa tiek novirzīta izglītības nodrošināšanai, skolu, pirmsskolas un interešu izglītības iestāžu uzturēšanai. Otrs lielais bloks, kur finansējums aizplūst, ir sociālā sfēra. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiski audzis to iedzīvotāji skaits, kas pašvaldībā meklējuši sociālo palīdzību, līdz ar to arī izlietotās naudas summas šim mērķim ir palielinājušās. Vēl viena prioritāte ir iesākto un topošo projektu sekmīga ievirzīšana finiša taisnē. Šādu projektu, kas saņēmuši Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, ir vairāk nekā 40, un arī tiem ir nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums.

– Cik lielas summas ik mēnesi ir jānovirza dažādiem pabalstiem?

– Vidēji mēnesī 40 tūkstoši latu. Tā ir vērā ņemama summa, bet saprotams, ka šāds atbalsts mūsu novada iedzīvotājiem ir ļoti nepieciešams. Ir pieņemti vairāki saistošie noteikumi, kas reglamentē šo palīdzības sniegšanu. Esam izveidojuši vienotu sociālas aprūpes sistēmu, proti, novadā strādā sociālās palīdzības aģentūra, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu visā Saldus novada teritorijā. Uzsākusi darbu atbalsta grupa ar sociālo darbinieku un psihologu, kuri tiekas ar cilvēkiem gan pilsētā, gan pagastu pārvalžu teritorijās. Sociālā palīdzība iet roku rokā ar veselības aprūpi, un aizvien vairāk saskaramies ar situāciju, kad cilvēki nevar nodrošināt paši sev pilnvērtīgu ārstēšanos – iegādāties zāles, samaksāt par uzturēšanos slimnīcā. Tāpēc plānojam izmaiņas šā gada budžetā un lielāku summu novirzīt tieši veselības aprūpes nodrošināšanai un pieejamībai maznodrošinātiem cilvēkiem.

– Minējāt, ka lauvas tiesa no budžeta tiek ieguldīta izglītībā. Vai skolēnu skaits mācību iestādēs ir pietiekams, lai nākotnē nebūtu jāapsver doma par kādas skolas slēgšanu vai apvienošanu?

– Diemžēl iepriekšējā gadā nācās dažas mācību iestādes apvienot. Šopavasar noteicām kritēriju – lai skola sekmīgi darbotos, audzēkņu skaitam jāpārsniedz 70. Lielajām skolām nav problēmu piesaistīt jaunus skolēnus, bet mazajām lauku skolām tas ir sāpīgs jautājums. Lai lauku teritorijās skolas būtu, svarīga ir pašvaldības attieksme. Darām, ko varam, lai mazās skoliņas saglabātu, bet statistikas dati nav iepriecinoši – arī turpmākos gadus audzēkņu skaits saruks.

– Tuvojas ziema, kad aktuāls top jautājums par sniega tīrīšanu un ceļu izbraukšanas iespējām, bet finansējums ir niecīgs.

– Jāatzīst, naudas nav pietiekami daudz, bet ir jāmāk optimāli izmantot to, kas ir. Visām pagasta pārvaldēm ir savas budžeta izdevumu tāmes, un tur iekļauti arī autoceļa fonda līdzekļi. Vasarā izdevies veidot nelielus uzkrājumus. Darba veicēji ir informēti par šīm summām un ar tām rēķinās. Domājams, ka ziemā akūtākos darbus ceļu uzturēšanā, sniega tīrīšanā spēsim veikt un nodrošināt izbraucamus autoceļus.

– Vai ar pilnu jaudu uzsākta apkures sezona?

– Ar apkures pieslēgšanu bija problēmas Lutriņu pagastā – siltumtrases bija katastrofālā stāvoklī. Taču avārija tika novērsta. Pašreiz meklējam finansējumu, lai pilnībā nomainītu vajadzīgo posmu siltumtrasē. Ziedu laikos parādu par siltuma nodrošināšanu praktiski nebija, tagad esam atgriezušies 2004. gada līmenī, kad kopējais iedzīvotāju parāds Saldus pilsētā pārsniedz 100 tūkstošus. Uzņēmums, kas piegādā siltumu, protams, nebūt nav apmierināts ar situāciju. Tas rīkojās diezgan radikāli un tām mājām, kur parādsummas bija vislielākās, nepieslēdza siltumu. No vienas puses – uzņēmuma centieni atgūt parādu ir saprotami, no otras puses, nepieņemami – jācieš godīgajiem maksātājiem. Taču šāda uzņēmuma aktivitāte bija efektīva – nesamaksātā summa saruka.

– Gandrīz ik dienu publiskajā telpā izskan bezdarba problemātika. Kāda situācija ar darba vietu nodrošinājumu Saldus novadā?

– 90. gados mums bija viens no vislabākajiem rādītājiem nodarbinātībā – bezdarbnieku skaits sasniedza vien 3,5 procentus, tagad situācija nav tik iepriecinoša – tāpat kā valstī vidēji 15 procenti darbaspējas vecuma cilvēku nestrādā. Pēdējie rādītāji gan nedaudz iezīmē pozitīvu tendenci – salīdzinot ar situāciju pirms gada, reģistrētais bezdarba līmenis par nedaudziem procentiem ir krities.

– Varbūt tiek īstenoti kādi atbalsta mehānismi pašreizējiem un topošajiem uzņēmējiem, tādējādi radot arī jaunas darba vietas?

– Novada domē izstrādāti saistošie noteikumi par atlaidēm nekustamā īpašuma nodoklim uzņēmējiem, kuri investē uzņēmuma attīstībā un darba vietu izveidē. Diskutējam par nepieciešamību samazināt nomas maksu pašvaldības ēkās, kur atrodas uzņēmumi. Saldus novada pašvaldībai ar vairākiem uzņēmumiem ir vienošanās par savstarpēju sadarbību infrastruktūras attīstībā. Piesaistot Eiropas naudu, rekonstruējam Robežu ielu, ko var uzskatīt par investīcijām ne vien iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem. Salīdzinoši nesen savu darbu uzsāka biznesa inkubators, kas palīdzēs spert pārliecinātākus pirmos soļus biznesā jaunajiem uzņēmējiem, kas ir potenciālie jaunu darba vietu radītāji.

– Kā norit Eiropas naudas apguve? Kādi jauni projekti?

– Tiek realizēti vai drīzumā starts tiks dots daudziem darbiem gan pilsētā, gan pagastos. Viens no vērienīgākajiem projektiem, kas jau ir uzņēmis apgriezienus, ir ūdenssaimniecības attīstības projekts, kura laikā Saldū tiks uzlabota ūdenssaimniecības infrastruktūra. Līdzīgi darbi uzsākti arī vairākos pagastos. Ir noslēgusies pirmsskolas izglītības iestādes Pasaciņa paplašināšanas 1. kārta un uzsākta projekta 2. kārtas būvniecība. Noslēgumam tuvojas projekta Rubas speciālās internātpamatskolas mācību, darba un sadzīves vides uzlabošana realizācija. Izbūvēti sociālie un jauniešu centri, sporta laukumi, ceļi, ietves, veiktas kultūras namu rekonstrukcijas, uzlabots apgaismojuma nodrošinājums ielās. Drīzumā tiks pieņemts lēmums par mūzikas un mākslas skolas būvniecību. Tā ka Saldus novads Eiropas naudas apguvē ir ļoti aktīvs.

– Cik interesants Saldus novads ir tūristiem, pilsētas viesiem?

– Saldus novads pēdējos gados piesaista daudzus tūristus ar īpašo piedāvājumu Saldumu tūre, kas dod iespēju ielūkoties Saldū ražoto saldumu tapšanas procesā, nobaudīt dažādos saldumus: piena konfektes Gotiņa, Druvas pārtikas saldējumu, Saldus maiznieka maizi, cepumus un kūkas, kā arī medu Jāņa Vainovska bišu dravā, kas jau otro gadu atzīts par Latvijā gardāko. Kad iepazīts saldais piedāvājums, viesiem ir iespēja izstaigāt slavenā saldenieka Jaņa Rozentāla takas Saldū un apskatīt viņa agrīnos darbus Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā. Daudzi tūristi un viesi apbrīno arī vērtīgo gleznu kolekciju, ko Saldum dāvinājis uzņēmējs Guntis Priedaiks.

Novadā darbojas aktīvi mākslinieki un amatnieki, kuru darbnīcas ir atvērtas tūristiem un viesiem. Īpaši atzinīgi novērtētas ir keramikas darbnīcas Pampāļos un tekstilmākslinieces Baibas Rīteres gobelēnu darbnīca Austrumi. Apmeklētāji iecienījuši Zaņas dabas taku un Zvārdes īpašo ainavu, kā arī Ventas krastos skatāmos dabas un kultūrvēstures objektus. Novada dienvidos atrodas unikāls kultūrvēstures objekts – Jaunauces muižas komplekss, turpat netālu apskatāmas vēl citas pilis – Reņģes un Vadakstes muižās. Novadā aktīvi darbojas tūrisma uzņēmēji, kas izveidojuši interesantas atpūtas aktivitātes, atpūtas bāzes, pirtis un lauku labumu piedāvājumus.