Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde atbilstoši noteiktajām funkcijām nodrošina vienotas valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas īstenošanu Saldus, Kuldīgas, Brocēnu, Skrundas, Alsungas, Pāvilostas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Vaiņodes, Priekules, Rucavas un Nīcas novados un Liepājas pilsētā.
Kopējā reģiona platība aizņem vairāk nekā 8000 kvadrātkilometru ar nepilniem 200 tūkstošiem iedzīvotāju.
Pārvaldes vadītājs Jānis Lots uzsver, ka būtiski mainījušies lauksaimniecības pārvaldes mērķi un uzdevumi – no "administrējošas iestādes" tā tapusi par klientorientētu maksājumu iestādi Latvijas lauku teritoriju attīstīšanai.
Vislielākais darba apjoms saistās ar ES fondu līdzekļu apgūšanu, fizisko un juridisko personu, biedrību un nodibinājumu pieteikto iesniegumu, kā arī pašvaldību projektu realizāciju.
Interese par pieejamo finansējumu Dienvidkurzemē ir ļoti liela – dati liecina, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā atbalsta pretendentiem ir izmaksāts vairāk nekā 144 miljoni latu. Pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Osis atzīmē šā finansējuma būtisko nozīmi teritorijas attīstībā: "Mēs priecājamies, ka ar mūsu darbu varam veicināt novadu attīstību, tādējādi saglabājot darba vietas un dodot iespēju cilvēkiem palikt Latvijā, nevis aizbraukt darba meklējumos uz ārzemēm. Piesaistīto investīciju apjoms ar katru gadu palielinās, piemēram, 2004. gadā tas bija viens miljons, bet šogad jau 33,8 miljoni. Tā ir reāla nauda, kas ir ieguldīta infrastruktūrā, tehnoloģijās, būvēs. Šajā laikā esam ieguvuši labu praksi un spējam darbību koordinēt tā, lai atbalstu projektu pieteicēji varētu saņemt pēc iespējas vienkāršāk – ar mazāku birokrātisko slogu."
Dienvidkurzemes lauksaimniecības pārvaldes pārziņā ir arī piejūras teritorija ar piekrastes garumu 95 kilometri. Līdz ar to būtiska nozīme ir arī to projektu izstrādei, kas saistās ar zivsaimniecību un atbalstu zvejniekiem. Nevienam vairs nav noslēpums, ka zvejniecības flote ir novecojusi un kuģi tiek sagriezti metāllūžņos. ES programma piedāvā kompensāciju sagriezto kuģu īpašniekiem. Ja zvejnieks apņemas gadu neiet jūrā, tad šajā laika periodā viņš saņem kompensāciju. "Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai apgūtu kādu citu profesiju krastā. Ja gadījumā minētajā periodā jūrniekam tiek piedāvāts darbs jūrā, tad saņemtā kompensācija ir jāatmaksā," norāda daļas vadītāja Baiba Baumane.
Pēdējā laikā Dienvidkurzemē pieaug pieprasījums pēc atbalsta lauksaimniecības zemju apmežošanai. Šo atbalstu var saņemt tie, kuru zeme jau 2003. gadā ir reģistrēta kā lauksaimniecībai izmantojamā platība.
Vaicāts par aktīvākajām pašvaldībām, kuras izmanto ES Lauku atbalsta finansējumu, pārvaldes vadītājs viennozīmīgi uzsver Pāvilostas novada pašvaldības aktivitātes. Nupat tiek realizēts projekts pusmiljona vērtībā – tiek rekonstruēts mols. Arī citas pašvaldības aktīvi izmanto pasākuma Pamatpakalpojumu nodrošināšana pašvaldībās pieejamo finansējumu.
Vislielākais gandarījums pārvaldes darbiniekiem ir par tiem investīciju projektiem, kuri palielina ražošanas jaudas – tiek būvētas jaunas fermas, iegādāta moderna lauksaimniecības tehnika un produktu apstrādes tehnoloģijas. Viens no labajiem piemēriem ir SIA Pampāļi, kurā tiek būvēta moderna govju ferma 680 vietām, kā arī uzsākta projekta realizācija par biogāzes ražošanu un koģenerācijas stacijas būvniecību. Brocēnu novadā zemnieku saimniecībā Rāvas veiksmīgi darbojas nesen ekspluatācijā nodotā 400 slaucamo govju ferma, dubultojot iepriekšējo dzīvnieku skaitu.
"Mēs ar vienādu attieksmi un pozitīvu skatījumu domājam arī par mazajiem projektiem – par jaunu traktoru un kombainu iegādi vai nelielu ēku vai infrastruktūras objektu izbūvi. Lēšam, ka šo gadu laikā mūsu reģionā ir atjaunots ap 80% tehnikas parka," uzsver Jānis Lots.
Ļoti populārs un izdevīgs ir Leader pasākums lauku vides dzīves kvalitātes uzlabošanai. Viena no tā sadaļām veicina zivsaimniecības un lauku tūrisma attīstību, bet otra piedāvā finansējumu dažādu sociāli nozīmīgu objektu izveidošanai. Ar 90 līdz pat 100% sabiedrisko finansējumu tiek sakārtoti stadioni, kultūras un sabiedriskās būves, pirkti mūzikas instrumenti, labiekārtoti celiņi, atpūtas vietas un parki. Piemēram, Sarkanais Krusts šīs programmas ietvaros veido tā sauktās veselības istabas. Iespēju ir ļoti daudz, tāpēc, ja kādam ir ideja, kā uzlabot dzīves vidi, palīdzību var meklēt lauksaimniecības pārvaldēs.