Viesojoties Latvijas pilsētās un lauku uzņēmumos, arvien vairāk izkristalizējas atziņa – ja ir vēlmes strādāt un attīstīties, tad pat mūsu valsts ekonomikai nelabvēlīgajos apstākļos pastāv iespēja augt un attīstīties, būt konkurētspējīgiem ne tikai šeit, bet arī ārzemēs, turklāt lauksaimniecībā, kas bieži tiek nepamatoti noniecināta par neefektīvu un bezperspektīvu.
Zīmols Ezerkauliņi, ko jau 1997. gadā radījusi zemnieku saimniecība Ezerkauliņi, apliecina pretējo – darbaspējas un ilgtermiņa plānošana ir Latvijas lauku veiksmes atslēga.
Sākotnēji Ezerkauliņos strādāja tikai brālis Kaspars un māsa Kristīne Brunovska, bet šodien uzņēmumā nodarbināti 150 cilvēku; tiek apstrādāti 1000 hektāri zemes, no tiem 300 hektāri dārzeņu. Ezerkauliņi dārzeņus audzē ne tikai paši, bet jau 10 gadus sadarbojas ar apmēram 50 Latvijas lauku saimniecībām, lai tirgū varētu piedāvāt plašu sortimentu, lielus apjomus un 12 mēnešus gadā. 2005. gadā izveidota kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi. Gadā uzņēmums sagatavo un pārdod 25 000 tonnu dārzeņu, gan veikaliem, gan citiem Latvijas dārzeņu pārstrādātājiem. Tagad Kristīne Brunovska par iepriekšējiem gadiem stāsta: "Sākumā mēs savā saimniecībā audzējām praktiski visu, bet jau pavisam drīz sapratām, ka pārdot varam vairāk nekā spējam izaudzēt, turklāt audzēt lielu sortimentu ir neefektīvi. Tāpēc piesaistījām citas zemnieku saimniecības, un tagad tās ir specializējušās kādā konkrētā nozarē. Katra dārzeņu grupa prasa savas specifiskās zemes īpašības un tehniku, ko vienā saimniecībā nodrošināt būtu pārāk sarežģīti un dārgi. Šodien, kad cilvēku maksātspēja ir būtiski kritusies, mums īpaši jādomā par ražošanas pašizmaksu un cenu veikalā."
Ne tikai ražošanas izmaksas nosaka uzņēmuma konkurētspēju – svarīgākā ir produktu kvalitāte. Ezerkauliņi garantē kvalitāti visā augšanas un loģistikas procesā – sākot no sēklas iesēšanas zemē, beidzot ar piegādēm veikaliem, slimnīcām, skolām un citiem pārstrādātājiem. "Mēs protam un vēlamies ne tikai audzēt, bet arī šķirot, apstrādāt, iepakot un arī piegādāt. Ja jautājat par dārzeņu kvalitatīvajām īpašībām, tad gribu uzsvērt – Latvijas klimatiskajos apstākļos augušajiem dārzeņiem ir izteiktāka garša un smarža nekā dienvidu zemēs ražotajiem, jo šeit augam vajag vairāk spēka, lai tas izaugtu un nobriestu. Visvairāk uztrauc pircēju maldināšana, uzdodot, piemēram, Turcijā ražotus produktus par Latvijas vai Lietuvas dārzeņiem. Tāpēc pircējiem iesaku izvēlēties fasētus produktus, jo tā ir vieglāk izsekot to izcelsmes vietai," skaidro dārzeņu audzētāja. Šogad sakarā ar iecerēto ražošanas apjomu palielināšanu vairāk uzmanības tiek veltīts eksporta tirgu izpētei un apgūšanai. Tā kā dārzeņi ir salīdzinoši lēta prece, tāli pārvadājumi nav ekonomiski pamatoti, bet Baltijas valstis, Skandināvija un arī Krievija ietilpst reģionā, kur Latvijas dārzeņi varētu būt ne tikai pieprasīti, bet arī cenu ziņā konkurētspējīgi.
Kā jau lielākajai daļai ražotāju, arī Ezerkauliņu saimniecei ir priekšlikumi – pirmām kārtām ir jāpārskata nodokļu politika attiecībā pret mazatalgoto darbaspēku, jo neapliekamo ienākumu slieksnis ir ļoti zems; jāpielāgojas Eiropas valstu pieredzei attiecībā uz PVN likmi pārtikas produktiem (piemēram, Polijā PVN pārtikai ir tikai 3%, Vācijā 7%); kā arī jāveido sistēma, lai ienākumu nodoklis tiktu maksāts ne tikai pašvaldībai, kur dzīvojam, bet arī tai, kurā strādājam. Tad pašvaldības būtu ieinteresētas savā teritorijā veicināt un atbalstīt uzņēmējdarbību.