Ezerkauliņi un Natura Baltia – no lauka līdz veikalam vienā dienā

Lai arī Latvija ir agrāra valsts, lielākā daļa dārzeņu mūsu veikalu plauktos, it īpaši ziemā, ir audzēti citviet. Ne tik daudz audzēšanas apstākļi, bet gan ilgais loģistikas ceļš tomātus un gurķus padara gluži vai neēdamus.

Vairāk par dārzeņiem, to kvalitatīvajām īpašībām un pieejamību vaicājām KS Baltijas dārzeņi izpilddirektoram Jānim Bušam.

– Kas ir KS Baltijas dārzeņi?

– Salaspils novadā Ezerkauliņi saimnieko no 1997. gada. Paplašinot savu saimniekošanu un saprotot, ka lielākas iespējas sekmīgi attīstīties ir apvienojot spēkus vairākiem audzētājiem kopā, 2005. gadā z/s Ezerkauliņi kopā ar vairākām citām saimniecībām nodibina kooperatīvo sabiedrību Baltijas dārzeņi. Biedri kopā saimnieko vairāk nekā 1000 ha platībā un saražo virs 30 000 t dārzeņu gadā.

– Kur ir izvietotas KS Baltijas dārzeņi biedru zemes platības, kurās tiek audzēts tas, ko varam nopirkt veikalā?

– Nozīmīgākās kooperatīva biedru siltumnīcu saimniecības atrodas Mārupē, Jēkabpilī, Cēsīs un Lēdmanes pagastā. Lauka kultūras tiek audzētas gan tepat Salaspils tuvumā, gan Lēdmanes pagastā, gan arī Bauskas pusē. Kopā kooperatīvā ir 17 biedru un tikpat patstāvīgu piegādātāju, kuru saimniecības izvietotas gandrīz visā Latvijas teritorijā.

– Vai ar pašu audzētajiem dārzeņiem spējat nodrošināt visu pieprasījumu augu gadu?

– Latvijas laika apstākļi mēdz būt ļoti dažādi, tāpēc prognozēt ražas un pieprasījumu ir grūti. Vienu gadu padodas burkāni, citu gadu kāposti. Citreiz pietrūkst tomātu, citreiz kartupeļu. Tāpēc mainās arī cenas, šogad cenas ir augstas, jo pērn dārzeņu ražas bija vidēji sliktākas.

– Vai ar Ezerkauliņu zīmolu tiek tirgota tikai tā prece, kam izcelsmes valsts ir Latvija?

– Pavisam noteikti – tas ir mūsu zīmols, kas piedāvā tikai Latvijā audzētu produkciju. Pagaidām kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi piedāvā Latvijas izcelsmes produkciju, bet jau nosaukumā ir iezīmēts, ka gan izplatības, gan audzēšanas areāls perspektīvā var kļūt daudz plašāks. Šajā sakarā arī ir izstrādāts un sākam virzīt tirgū savu jauno preču zīmi ‘Natura Baltia’. Tas atspoguļo mūsu vīziju, ka redzam savu klientu gan Latvijā, gan tuvējās kaimiņvalstīs.

– Vai eksports arī ir?

– Vidēji gadā eksportējam 22%. Pamatā tā ir Lietuva un Igaunija, bet ļoti cenšamies izveidot stabilas attiecības ar partneriem Krievijā. Mēģinājumi ir bijuši, taču esam cietuši zaudējumus. Tāpēc ir jāmaina stratēģija – jāmeklē tuvāks ceļš līdz patērētājam, nevis izplatīt caur pārpircējiem. Pieprasījums Krievijā ir milzīgs, to ko pie mums apēd gada laikā, vienā Maskavas veikalā pārdod mēnesī.

– Tradicionāli ir izveidojies priekšstats, ka tas, ko audzē Latvijā, ir bioloģisks un daudz labākā kvalitātē...

– Nevar noliegt, ka mājas dobē vai siltumnīcā augušais gurķis un tomāts būs aromātiskāks, taču lauksaimnieciskajā ražošanā Latvijā tiek izmantotas tieši tādas pašas metodes kā Lietuvā vai citur Eiropā. Visvairāk no savām īpašībām dārzeņi zaudē pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā. Piemēram, ledusskapī ielikts gurķis jau pēc dažām stundām būs kļuvis daudz negaršīgāks. Tāpēc mēs runājam ar veikalu pārdevējiem un iesakām arī katram mājās nelikt gurķus ledusskapī, bet turēt istabas temperatūrā.

Atzīmēšu, ka analīzes visbiežāk apstiprina, ka starp bioloģiski un intensīvi audzētiem dārzeņiem to kvalitāte un uzturvērtība ir ļoti līdzīga. Dārzeņu audzēšana un apstrāde tiek ļoti rūpīgi kontrolēta, un varu apgalvot, ka mūsu dārzeņos nav kaitīgu vielu un ķīmijas. Mēslojums ir ļoti dārgs, un bez vajadzības to neizmanto, drīzāk mēģina ieekonomēt, kas, protams, atstāj negatīvu iespaidu uz ražu kopumā.

– Vai varat būt droši, ka arī jūsu piegādātāji ir izmantojuši tikai atļautās vielas atļautajā daudzumā?

– Protams, jo mēs esam atbildīgi par to produkciju, kas ar mūsu zīmolu nonāk tirgū. Regulāri ņemam analīzes gan no pašu audzētajiem dārzeņiem, gan sekojam līdzi iepirktajai produkcijai. Ja gadījumā atklātos, ka viens vai otrs produkts nav īsti veselīgs, tad mēs automātiski zaudētu pircēju uzticību ilgtermiņā. To pieļaut nedrīkst.

Arī pārvadājot mūsu dārzeņi netiek īpaši apstrādāti, jo loģistikas posms ir ļoti īss un nav vajadzības mākslīgi mēģināt pagarināt produktu labo izskatu. Pilnīgi pietiek ar optimāla temperatūras režīma ievērošanu. Faktiski vakarā ievāktā raža jau nākamajā rītā ir veikalu plauktos. Kā jau teicu, tieši tas ir noteicošais faktors, kāpēc vietējās izcelsmes produkts ir augstvērtīgāks un garšīgāks.

– Vai mūsu pircēja tradīcijas starp apstrādātu un iepakotu produktu un sveramajiem produktiem mainās?

– Šajā ziņā mēs atpaliekam no citām Eiropas valstīm. Zināmā mērā to nosaka maksātspēja, jo kartupeļi no lielās kastes ir lētāki nekā tie, kuri jau nomizoti un safasēti vakuumā. Jo naudu maksā gan iepakojums, gan iepakošana un apstrāde.

– Kāpēc šogad tik dārgi dārzeņi?

– Šogad dārzeņi nav īpaši dārgi, vienīgi pagājušajā gadā tie bija neadekvāti lēti. Vienīgi varu piekrist, ka kartupeļi ir dārgi, jo raža bija slikta un faktiski tirgū ir pēdējie mūsu pašu audzētie kartupeļi. Jaunie importētie kartupeļi maksā ap latu, tad nu par vecajiem prasa 60 santīmu. Cenu jau nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Šogad audzētāji atgūst pagājušajā gadā zaudēto. Savukārt gurķu cena ir par 10–15% zemāka nekā pērn. Gurķu cenu šogad ļoti ietekmē Polijas imports, taču es gribu mudināt cilvēkus tomēr pirkt vietējās izcelsmes produktus, jo tikai no pircēja ir atkarīgs, vai mūsu lauksaimniecība panīks vai uzplauks.

Kādas būs cenas vasarā, grūti pateikt, jo neviens nevar pateikt, kāda būs vasara.

– Vai pašvaldība spēj palīdzēt uzņēmējdarbības attīstībā?

– Tiešu instrumentu, kas veicinātu vienas vai otras nozares attīstību, pašvaldību rīcībā nav, taču ir lietas, ko tā var izdarīt. Zināmā mērā kā investīcija mūsu uzņēmuma darbības nodrošināšanai ir pagājušajā gadā par pašvaldības līdzekļiem uzklātais asfalts no lielā ceļa līdz mūsu loģistikas bāzei. Tā bija akūta nepieciešamība, jo preces tiek piegādātas uz šo noliktavu un vēlāk komplektētas un vestas uz veikaliem – tātad ceļa noslogojums ir liels. Pirms dažiem gadiem šis ceļš bija bedru bedrēs, lauzām mašīnas un tērējām laiku. Tagad braucam un priecājamies.