LU Fizikas institūts – iespēja jaunajiem zinātniekiem

Latvijas Universitātes Fizikas institūts ir viens no pasaules vadošajiem centriem ar unikālām šķidro metālu eksperimentālām iekārtām. "Mēs galvenokārt pētām un strādājam ar šķidrajiem metāliem un to mijiedarbību ar magnētisko lauku. Ražojam elektromagnētiskos sūkņus," stāsta institūta direktors Dr. fiz. Jānis Freibergs.

Latvijas Universitātes Fizikas institūts (sākotnēji Zinātņu akadēmijas Fizikas un matemātikas institūts) darbojas kopš 20. gadsimta vidus. Padomju Savienības laikā šis bija vadošais institūts šķidro metālu pētniecībā, bet pēc tās sabrukuma tas viegli pārslēdzās uz sadarbību ar rietumvalstīm. "Pasaulē ir ļoti maz centru, kas strādā ar šķidrajiem metāliem, un mēs esam viens no tiem," ar gandarījumu teic Dr. fiz. Imants Bucenieks.

Institūts iesaistījies vairākos nozīmīgos ārvalstu projektos, piemēram, European Spallation Source, kurā veic neitronu atskaldīšanas avotu pētījumus. "Viena no svarīgākajām neitronu atskaldīšanas avotu funkcijām ir radioaktīvo atkritumu pārstrāde. Daudziem atkritumiem pussabrukšanas laiks ir simtiem vai tūkstošiem gadu, tāpēc pastāv problēma, kur glabāt šos atkritumus. Tos var saskaldīt un iznīcināt!" paskaidro Dr. fiz. Ernests Platacis. Šis projekts ir īpaši nozīmīgs, tā finansējums mērāms vairākos miljardos. Paredzams, ka projekts ilgs līdz 2026. gadam, un tajā ir vēl daudz neatrisinātu jautājumu.

Institūtā strādā 90 darbinieku; aptuveni trešā daļa no tiem ir ar doktora grādu fizikā. Lielākā daļa zinātnieku ir ar stāžu, taču ir arī gados jauni darbinieki. "Pēdējos gados pie mums atkal sākuši nākt jaunieši. Bija piecu līdz desmit gadu ilgs periods, kad bija grūtības ar darbinieku piesaisti, taču situācija ir mainījusies, ir parādījušies Eiropas projekti un līdz ar to arī finansējums. Daudz strādājam ar ārzemēm, tur iespējams nopelnīt vairāk. Zinātniekiem varam piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, turklāt ir iespēja doties strādāt uz ārzemēm. Ļoti daudz jaunu cilvēku, kurus esam šeit izaudzinājuši, tagad strādā Vācijā vai Anglijā," stāsta J. Freibergs.

Vēl viena iespēja jaunās paaudzes zinātniekiem ir darbs pie ceturtās paaudzes reaktoru izveides. "Pasaulē šobrīd domā par nākotnes enerģētikas problēmām. Manā skatījumā perspektīva pieder kodolenerģētikai, jo organiskie resursi – ogles un nafta – nav mūžīgi," uzskata Dr. fiz. I. Bucenieks. "Šobrīd ir uzsākts darbs pie īpaša tipa reaktoriem, kuri būtu droši un kuros tiek izmantoti šķidrie metāli. Ceturtās paaudzes reaktorus plāno ieviest šā gadsimta 40.–50. gados, tāpēc jebkuram jaunajam zinātniekam ir iespējas piedalīties šo projektu īstenošanā.

Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL