No sēklas līdz gatavam mežam
Latvijā darbojas četras meža nozares zinātniskās izpētes institūcijas – Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūts, SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKa), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) Silava.
LVMI Silava dibināts 1946. gadā kā Mežsaimniecības problēmu institūts, bet savu pašreizējo nosaukumu tas ieguva 1991. gadā. "Mūsu institūta pamatdarbības virziens ir pētījumi par meža audzēšanu no sēklas līdz gatavam mežam, tomēr paralēli tam pētījumi notiek arī citos virzienos, piemēram, nekoksnes produktu izpētē, mežizstrādē un meža enerģētikā. Mūsu kompetencē ir arī medību saimniecības zinātniskais pamatojums Latvijā," stāsta institūta direktors Jurģis Jansons.
LVMI Silava darbības mērķi ir meža ekosistēmu un to komponentu izpēte un rekomendāciju izstrādāšana nenoplicinošas meža apsaimniekošanas nodrošināšanai. Jautājumu loks, ko pēta institūta speciālisti, ir plašs, jo aptver vairākus virzienus. Institūtā ir izvietots Latvijas kultūraugu ģenētisko resursu centrs, kas ietver augu gēnu banku un molekulārās ģenētikas laboratoriju. Savukārt mežu resursu izpēte saistībā ar ekonomiskajiem modeļiem vistiešākajā veidā sasaucas ar tautsaimniecību, jo meklē atbildes uz jautājumu – kā iegūt vērtīgāko koksni, ko izmanto svarīgākā Latvijas ražojošā nozare – kokrūpniecība. "Mans personiskais viedoklis – mežu galvenajā cirtē var cirst intensīvāk, ja izpildās divi nosacījumi: nocirstā meža vietā iedēsta jaunu, produktīvāku, kas nākotnē būs daudz kvalitatīvāks un ražīgāks par esošo, kā arī netiek pārcirstas krājas kopšanas cirtes, iegūstot mazliet vairāk koksnes, bet neglābjami samazinot nākotnes meža vērtību. Meža audzēšanas modeļus izstrādā un pierāda zinātnieki, un, balstoties uz tiem, praktiķi var pieņemt lēmumu par meža audzēšanu un koksnes resursu ieguvi," saka J. Jansons.
Kopumā institūtā strādā 110 darbinieku, no tiem 72 vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti, kā arī laboranti un daži administrācijas darbinieki. LVMI Silava ir laba sadarbība ar augstskolu studentiem, kuri institūtā iziet praksi. "Uzreiz redzams, vai zinātnieka darbs ir šā cilvēka aicinājums un viņam acīs deg uguntiņa. Labam speciālistam ir svarīgi nevis tikai izpildīt normatīvus, bet arī izprast, kas un kāpēc notiek; viņam jāstrādā ar lielu precizitāti. Interese par zinātni ir milzīga. Nesen konkursā uz vienu zinātniskā asistenta amata vietu saņēmām 13 pieteikumu," stāsta direktors. Situācija LVMI Silava ir tieši pretēja izglītības un zinātnes ministres prognozētajam zinātnes novecošanās procesam – tikai 17% no zinātniskā personāla ir pensijas vecumā, bet vairāk nekā puse no tā ir asistenti.
Vaicāts, kur, pēc viņa domām, slēpjas panākumu atslēga, J. Jansons atteic – LVMI Silava institucionālajā neatkarībā. "Mūsu institūtā nav priekšniecības sindroma. Mūsu stratēģijā ir ierakstīts, ka institūts nodrošina institucionālo vidi brīvai zinātnieku darbībai, bet viņu iniciatīva ir meklēt pasūtītāju. Tiešo finansējumu pētniecībai no valsts mēs saņemam ļoti maz, līdzekļus faktiski iegūstam konkursa kārtībā vai veicot tieši mums deleģētas specifiskas funkcijas. Tieši tādēļ esam konkurētspējīgi," atklāj J. Jansons.
Ar nekoksnes produktu pārstrādi, izmantojot arī LVMI Silava iegūtās zināšanas, Salaspilī nodarbojas akciju sabiedrība Biolat. Šis darbības virziens ir pazīstams kopš 20. gadsimta 50. gadiem, taču pēc Padomju Savienības sabrukuma trūkstošā finansējuma dēļ bioloģiski aktīvo produktu ražošana varēja panīkt. "Lai nepazustu iestrādnes, mediķi, zinātnieki, daži uzņēmēji sapulcējāmies vienkopus un radījām akciju sabiedrību Biolat," teic uzņēmuma valdes loceklis un arī LVMI Silava vadošais pētnieks Māris Daugavietis. "No institūta nomājām telpas, esam izveidojuši savu ražotnīti. Šobrīd tirgū ir 12 mūsu produktu – uztura bagātinātāji, izejvielas farmācijai un kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļi. Cerams, ka ar Eiropas projekta atbalstu spēsim ražot arī lopbarības piedevas."
Ražošanas procesā Biolat cieši sadarbojas ar SIA Vecventa Piltenē. "Skuju un zaļās masas pirmapstrādei jābūt tuvu mežam, kur iegūst ekstraktus. Pēc tam darbs turpinās šeit," šādas sadarbības nepieciešamību pamato M. Daugavietis.